Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. maijs, 2015
Drukāt

“Praktiskais Latvietis” 18.05.2015.

PL18052015

abonet_pogapirkt_poga

“PRAKTISKAIS LATVIETIS” – ATBILDES UZ VISIEM JAUTĀJUMIEM!

Praktisks padomdevējs katram un ikvienam. Padomi, ieteikumi un atbildes uz visiem lasītāju jautājumiem. Juristu, ekonomistu, ārstu, kulināru, dārzkopības speciālistu, celtniecības ekspertu un interjeristu konsultācijas.

APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNĀKO NUMURU

JAUNĀKAJĀ “PRAKTISKĀ LATVIEŠA” NUMURĀ

Lietas atlikšana
“Tiesājos ar mājas īpašnieku par izlikšanu. Esmu II grupas invalīde, un man bieži rodas problēmas ar veselību, tāpēc lietu divas reizes atlika. Kad lietu nodeva izskatīšanai trešoreiz, trīs dienas pirms tās man kļuva slikti un ātrā palīdzība aizveda uz slimnīcu. Meita par to rakstiski paziņoja tiesai, iesniedza arī slimnīcas dokumentus, taču lietu vienalga izskatīja bez manis. Vai tiesa tā drīkstēja rīkoties? Kuros gadījumos lieta jāatliek?” jautā Valentīna no Rīgas.
Likums nosaka, ka abām pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības – tiesai jānodrošina vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai. Pusēm savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda godprātīgi. Tāpat pusēm ir pienākumus ierasties tiesā vai laikus rakstiski paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus, kā arī izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tām uzlikti saskaņā ar likumu.

Kompensācija par kaitējumu
Kā rīkoties, ja ir pamatotas aizdomas par ārstu vainu ārstēšanas procesā un veselība ir pat pasliktinājusies? Pacientu tiesību likuma 16. panta pirmā daļa paredz pacienta tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (tostarp morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā. Pacientam turklāt ir tiesības uz atlīdzību par nepieciešamajiem ārstniecības izdevumiem, lai novērstu vai mazinātu nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas viņa dzīvībai vai veselībai. Likuma 18. panta pirmā daļa paredz, ka varat vērsties arī tiesā.

Putuplasts: nav tā, kā šķiet!
Izmantot putuplastu mājas siltināšanai nav īsti labs tonis, drīzāk tuvredzības vai pat nabadzības apliecinājums. Vismaz tā šķiet daudziem, tāpēc vērts šajā viedoklī iedziļināties, mēģinot patiesību nošķirt no maldiem.
Putuplasts, ko izmanto būvniecībā (ir dažādi arī citiem nolūkiem!), diemžēl nenāk no labvēlīgas ģimenes, tā kristītais nosaukums ir putu polistirols, tātad kaut kas sintētisks, uzputots un sastindzis. Ar putukrējumu to noteikti nevar salīdzināt – galvenā izejviela polistirols ir cieta, trausla plastmasa, ko iegūst, polimerizējot stirolu, kas savukārt ir naftas pārstrādes produkts. Putuplastam domāto polistirolu ražošanas procesā vēl papildina ar speciālām piedevām, lai iegūtu vēlamās materiāla īpašības.
Katram puslīdz izglītotam cilvēkam uzreiz ir skaidrs – tātad tīrā ķīmija! Bet viss, kas ir ķīmija, taču ir ļoti slikti, tagad modē ir zaļā krāsa! Pierādīt pretējo lielākoties nav iespējams, bet arī mūsdienu būvniecībā gandrīz nav iespējams iztikt bez modernajām tehnoloģijām, tostarp materiālu ķīmiskajiem komponentiem.

No nezālēm brīva sedziņa rozēm
“Man mīļākās puķes ir rozes. Esmu sākusi veidot kolekciju, stādu lielās dobēs. bet netieku galā ar ravēšanu. Kā to varētu atvieglot?” jautā Līva no Rēzeknes.
Pilnīgi izvairīties no nezālēm un ravēšanas nevarēs, pa kādai nezālei pamanīsies izspraukties cauri jebkuram segumam, pat betonam. Rožu dobēm galvenā ir apkope pavasarī. Kad augi saceros un salapos, nezāles noēnojumā augs gausāk. Vēl svarīgi ir gādāt, lai augsne dobē būtu irdena, jo tad varēs vieglāk izraut nezāles ar visu sakni. Kuru sedzējmateriālu izvēlēties rožu dobei – mulču, ģeotekstilu vai vēl kaut ko interesantāku?

Jāpagūst ievākt tējām
Maijā visi augi jau ir lapās vai ziedos, tāpēc jāpagūst ievākt gardu un veselīgu tēju drogas. Līdz jūnija vidum vāc bērza lapas, kamēr tās mīkstas, mazliet sveķainas. Tiklīdz sāk ziedēt ceļtekas, vāc to lapas kopā ar ziednešiem. Pilnzieda laikā jāpagūst ievākt gaiļbiksītes ziedus vai visus ziedu vainagus. Kādas drogas vēl ievākt un kā lietot – par to žurnālā “Praktiskais Latvietis”.

Ātri un gardi uz oglītēm
Grilēšanas sezona jau sākusies un turpināsies visu vasaru, pieraujot klāt arī kādu rudens dienu. Ko būtu vērts zināt, lai grilējums būtu gards un daudzveidīgs? Uz kā grilēt? Ko grilēt? Un kā to vislabāk darīt, lai pikniks izdotos? Zivju restorāna “Le Dome” šefpavārs Māris Astičs stāsta, ka ir trīs veidu grili – elektriskie, gāzes un ogļu. – Ko sagaidām no grilētas gaļas vai zivs? Lai būtu bijusi saskare ar dzīvu uguni, justu dūmu aromātu un garšu. Bet elektriskais grils patiesībā ir panna, uz kuras gaļā iecep restīti, – uzskata šefpavārs un piebilst, ka gāzes ierīcei vismaz ir nedzīva liesma, kas grilējumam piešķir aromātu, lai gan ne tik izteiktu kā ogļu grils. – Ideāli būtu, ja pie oglēm tiktu, sadedzinot malkas pagales, taču šajā steigas pilnajā laikmetā parasti izmantojam gatavas ogles. Ja tomēr ir laiks un pacietība gaidīt, kamēr pagales sadeg un veidojas ogles, labāk izmantot bērza vai alkšņa malku.

Ideālu salātu meklējumos
Salātu gatavošana ir atbildīgs darbs. Taču kāpēc vienai saimniecei tie izdodas kraukšķīgi un apetītlīgi, savukārt citai – ūdeņaini un sapļekuši? Lai zaļumi būtu ne tikai garšīgi, bet arī izskatīgi, jāzina daži knifiņi. Piemēram, salātus vajag plucināt ar pirkstiem, nevis griezt ar nazi. Vēl svarīgi ir tos pareizi nosusināt pēc mazgāšanas, sagatavot gardu mērci.

Iedegums bez sauļošanās
Protams, vasaru labāk sagaidīt ar gaišu ādu, jo, kā atzīst dermatologi, iedegums ir nevis veselīguma, bet gan ādas bojājuma pazīme. Solārijā, kurā mākslīgu brūnumu no ultravioletā starojuma varam gūt visu gadu, saņemam 95% UVA staru un 1–5% UVB staru, kuri ir daudz aktīvāki par pirmajiem un tiek absorbēti epidermā. Savukārt UVA starojums tai izkļūst cauri, bojā kolagēna un elastīna šķiedras, izraisot fotonovecošanu, bet uz šūnām iedarbojas kancerogēni, veicinot ādas vēža attīstību. Tās no ultravioletā starojuma daļēji pasargā pigments melanīns. UVB stari iedarbojas uz šūnu ģenētisko informāciju jeb DNS molekulām, mainot to struktūru. Savukārt UVA ietekmē šūnas kodolu ar brīvo radikāļu starpniecību, tādējādi izraisot mutācijas.
Kā novērojis “Veselības centra 4” Estētiskās dermatoloģijas klīnikas dermatologs Raimonds Karls, pēdējā laikā lielākā daļa jaunās paaudzes ņem vērā, ka solārijs nav veselīgs, un šīs procedūras visvairāk apmeklē 25–40 gadus veci cilvēki.
Solārija alternatīva ir paštonējošie līdzekļi, kas palīdz iegūt brūnganu ādas krāsu, nepakļaujot to ultravioleto staru iedarbībai. Šķiet, Latvijā visvairāk izplatīti tie, kas papildināti ar krāsvielām, kuras uz ādas oksidējas, piešķirot brūnu, bet ne pārāk noturīgu toni. Turklāt jāņem vērā, ka tie nepasargā no saules ultravioleto staru iedarbības.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+