“Praktiskais Latvietis” 19.10.2015. 0
“PRAKTISKAIS LATVIETIS” – ATBILDES UZ VISIEM JAUTĀJUMIEM!
Praktisks padomdevējs katram un ikvienam. Padomi, ieteikumi un atbildes uz visiem lasītāju jautājumiem. Juristu, ekonomistu, ārstu, kulināru, dārzkopības speciālistu, celtniecības ekspertu un interjeristu konsultācijas.
APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNĀKO NUMURU
JAUNĀKAJĀ “PRAKTISKĀ LATVIEŠA” NUMURĀ
Dēls pie tēva ārzemēs. Kā dabūt atpakaļ
“Šķirot laulību pirms pieciem gadiem, tiesa man noteica aizgādību pār bērnu, bet vīram – saskarsmes tiesības, tostarp iespēju, ka mēnesi vasaras brīvlaikā dēls var pavadīt kopā ar tēvu. Līdz šim abi šo laiku atradās lauku mājā Latvijā, bet šogad bijušais vīrs aizveda dēlu uz tagadējo dzīvesvietu Zviedrijā. Augusta beigās viņš piezvanīja un paziņoja, ka dēls paliks dzīvot pie viņa, jo Zviedrijā esot labāki dzīves apstākļi un labākas skolas. Kā man rīkoties šādā situācijā? Kā dabūt bērnu atpakaļ uz Latviju?” jautā Zaiga no Rīgas.
Latvijā lietu izskatīšanu par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī reglamentē Civilprocesa likuma 77.1 nodaļa, skaidro juriste Kristīne Krēsliņa. Lai nepilngadīgais bērns atgrieztos mājās, personai, kuras tiesības īstenot aizgādību vai aizbildnību ir aizskartas, kā arī bāriņtiesai vai prokuroram jāsagatavo tiesai pieteikums. Kā to izdarīt, kur iesniegt – rakstā žurnālā “Praktiskais Latvietis”.
Malkas tirgus maldu takas
Modernā mārketinga lielākā gudrība ir pārdot tukšu gaisu vai, piemēram, eskimosiem ledu un sajaukt pircējiem galvu ar šķietami zemu cenu, bet patiesībā liekot viņiem pārmaksāt. Agrāk to sauca par šmaukšanos, tagad tā ir tirdzniecības ikdienas prakse. Tāpēc esiet modri – pat uz pārtikas lielveikalu bez brillēm un kalkulatora nedrīkst iet!
Apjukumu rada arī mērvienības, kas tagad norādītas sludinājumos par malku. Kubikmetri un beramkubi – kāda atšķirība? Cik beramkubā ir steru? Ko nozīmē 40 litru maisi? Cik tajos ir steru?
Izglābtā maizes krāsns
Alsundzniece Skaidrīte Nagliņa kopš bērna kājas pazīst mājās ceptas maizes garšu un smaržu. Viņas mamma to regulāri sarūpēja gan ģimenes ikdienas maltītēm, gan godu reizēm. Pirms desmit gadiem saldskābmaizi sāka cept arī Skaidrīte. Viņa šo prasmi ierāda jaunajai alsundznieku paaudzei.
Kad Nagliņi pārcēlušies uz teju simt gadu vecajām “Zeiju” mājām, kuras mantojis Skaidrītes vīrs, prātojuši, ko iesākt ar milzīgo maizes krāsni. Tā aizņēma lielu vietu virtuvē, bet vīramāte maizi necepa. Arī Skaidrītei tolaik nebija tāda nodoma, bet lai jau krāsns stāv, kur stāvējusi! Kad gatavojās remontam, ģimenes locekļi ieminējušies, ka tas piemineklis jājauc nost. Skaidrīte iebildusi, sak, nojaukt var ātri, bet kvalitatīvu maizes krāsni diezin vai kāds uzmūrēs. – Ja jau biju iestājusies par to, nedrīkstēju pieļaut, ka maizes krāsns stāv dīkā, – smej “Zeiju” saimniece. – Ļoti labi atceros savus pirmos saldskābmaizes kukulīšus 2004. gadā, tolaik, kad dēls beidza vidusskolu.
Baraviku dārziņš
Meža sēņu kultivēšana nav nekas neparasts, bet viss atkarīgs no augšanas apstākļiem. Baravikas ir visu sēņotāju sapnis. Tās godā arī par sēņu karalienēm. Baravikas, tāpat kā citas bekas, veido mikorizu ar kokiem, tātad savā attīstībā ir saistītas ar noteiktām koku sugām. Ir priežu, egļu, bērzu un ozolu baravikas. Tās visas ir garšīgas un vērtīgas sēnes. Ja jūsu dārzā vai mežiņā aug, piemēram, priedes, var mēģināt ieaudzēt priežu baravikas, ja bērzi – bērzu baravikas.
Sēņu audzētājs alojietis Imants Urpens stāsta: lai veiksmīgi ieaudzētu, nepieciešams mežā savākt vecās baravikas. Tās ievieto traukā, apber ar cukuru, aplej ar lietusūdeni un pēc tam šķidrumu ar augļķermeņiem samaisa. Viņš skaidro kā rīkoties tālāk.
Apdrošinām bites
Bišu saimes zog arvien vairāk, taču neviens zaglis nav noķerts. Lasītājs vaicā, vai var apdrošināt savas desmit bišu saimes, tad vismaz varētu pretendēt uz kaut kādu kompensāciju.
Vienīgā apdrošināšanas kompānija, kas piedāvā apdrošināt bišu saimes, ir “BTA” (AAS “BTA Baltic Insurance Company”). Bišu saimes apdrošina pret trim riskiem: dabas stihijām, uguns risku un trešo personu prettiesisku rīcību jeb zādzību. Uz pārvietojamām dravām zādzību risks neattiecas, bet stacionārajās dravās ir spēkā visi trīs riski. Ar katru klientu apdrošinātājs vienojas atsevišķi, pārrunājot visus noteikumus, un atgādina, ka apdrošina nevis mājiņu skaitu, bet gan bišu saimes.
Viss, līdz kātiņam!
“Mazmeita ābolus ēd ar visām mizām un sēklām, bet es saku – iekaisīs aklā zarna! Viņa tikai smej, ka es esot atpalikusi no dzīves, jo tieši mizas un serdes esot vērts ēst!” stāsta Vilma Vizule un grib uzzināt speciālistu domas.
Viņiem ir dažādi viedokļi. Veselības aprūpes klīnikas “Premium Medical” uztura speciāliste Viāna Kuļša brīdina, ka ābolu sēkliņās ir glikozīds amigdalīns, kas savienojumā ar citām vielām organismā veido zilskābi. Par šo glikozīdu liecina sēkliņu vai kauliņu kodolu rūgtenā garša. Taču, apēdot ar visu serdi tikai dažus ābolus, nevēlamas sekas nerodas. Tiesa, bērniem sēkliņas gan nevajadzētu ēst – viņiem pat neliela zilskābes deva var būt bīstama!
Gastroenteroloģe Veneranda Duļbinska apstiprina, ka ābolu var ēst ar mizu un serdi, atstājot tikai kātiņu, bet dažkārt jāņem vērā savas garšas sajūtas un veselības stāvoklis.
Garšaugs zelta vērtē
Melnie pipari savulaik bija ļoti dārgi un tika uzskatīti par daudz drošāku valūtu nekā zelts un sudrabs. Ar tiem maksāja nodokļus, nodevas, īri un pūra naudu. Viduslaikos šo garšvielu bieži izmantoja, lai nomāktu maltītes slikto garšu, turpretī šodien ir gluži pretēji – tā bagātina un paspilgtina ēdiena garšu.
Izrādās, pipariem, tāpat kā vīnam, piešķir izcelsmes vietas nosaukumu, un katrai šķirnei, tāpat kā vīnam, piemīt unikāla garša un aromāts. Piemēram, vieni no labākajiem melnajiem pipariem – Teličeri – nosaukumu ieguvuši no netālās ostas, kas atrodas blakus to augšanas vietai.
Asums nav piparu galvenā īpašība. Unikālo garšu veido līdzsvars starp piperīnu (ķīmisku vielu, ko satur pipara kodols un kas nodrošina asumu) un ēterisko eļļu (atrodas pipara miziņā un piešķir tiem raksturīgo aromātu). Tās ir ļoti smalkas nianses, piemēram, pārāk daudz piperīna nomāks eļļas garšu un radīs asu sajūtu mutē.
Plašu izmantojumu pipariem ir radusi Signe Meirāne, “Santa Maria” piparu vēstniece Latvijā. Žurnālā “Praktiskais Latvietis” trīs viņas piedāvātu interesantu ēdienu receptes.
Degunam šķība starpsiena
Ja bieži piemetas iesnas un grūti elpot caur degunu, ārsts nereti atzīst, ka vainojama deguna izliektā starpsiena. Kāpēc tā sašķiebusies? Vai pēc tās iztaisnošanas šīs problēmas tiks atrisinātas?
Aplami būtu domāt, ka deguna starpsienai, kas sadala tā dobumu divās daļās, jābūt kā istabas sienai – pilnīgi gludai un taisnai. Tās izliekums īpaši raksturīgs eiropeīdās jeb kaukāziešu rases cilvēkiem, pie kuras pieder arī latvieši. Visbiežāk šķībums veidojas, degunu sasitot. Nereti trauma ir gūta neapzināti, piemēram, mazulim dzimšanas brīdī dzemdību ceļos saspiežoties deguntiņam vai bērnībā neveiksmīgi nokrītot. Pēc lūzuma vai citas traumas var būt redzama arī ārēja asimetrija, taču parasti starpsienas izliekums vizuāli neliek par sevi manīt un deguns izskatās skaists.
