“Praktiskais Latvietis” 21.09.2015. 0

“PRAKTISKAIS LATVIETIS” – ATBILDES UZ VISIEM JAUTĀJUMIEM!

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Praktisks padomdevējs katram un ikvienam. Padomi, ieteikumi un atbildes uz visiem lasītāju jautājumiem. Juristu, ekonomistu, ārstu, kulināru, dārzkopības speciālistu, celtniecības ekspertu un interjeristu konsultācijas.

APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNĀKO NUMURU

JAUNĀKAJĀ “PRAKTISKĀ LATVIEŠA” NUMURĀ

Brīvprātīgā darba likums
Līdz šim brīvprātīgais darbs Latvijā nebija tiesiski reglamentēts. Turpmāk to definēs jauns likums. Brīvprātīgais darbs ir organizēts un no labas gribas veikts fizisks vai intelektuāls darbs, ko privātpersona bez atlīdzības veic sabiedrības labā. Tam nav pelņas gūšanas nolūka, un ar brīvprātīgā darba veicējiem neaizstāj nodarbinātos. Rakstisks līgums būs jānoslēdz tad, ja, piemēram, to pieprasīs viena no pusēm, ja saistībā ar brīvprātīgo darbu paredzēts segt izdevumus, kā arī ja darbā piedalīsies nepilngadīgas personas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nepilngadīgā mantas pārvaldīšana
“Mana meita un znots gāja bojā autoavārijā, palika divi nepilngadīgi bērni. Esmu viņu aizbildne. Meitai un znotam bija īpašumi (SIA, divi dzīvokļi, zemesgabals), nelieli naudas uzkrājumi, dažas dārglietas u.c., taču ir arī parādi. Kas likumos teikts par šādas mantas pārvaldīšanu? Ko es drīkstu darīt ar to?” jautā Ausma no Talsu novada
Civillikumā teikts, ka aizbildnim jāpārvalda aizbilstamā manta ar tādu pašu rūpību un apzinību, ar kādu viņš kā labs saimnieks pārvaldītu savas paša lietas.
Pēc aizbildnības nodibināšanas vispirms jānoskaidro nepilngadīgā mantas sastāvs un tas jāiereģistrē sīkā un rūpīgi sastādītā sarakstā. To sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens paliek pie aizbildņa, bet otru uzglabā bāriņtiesā. Dārglietas, parādu prasījumu dokumenti, kredītiestāžu zīmes un vērtspapīri, kas atrasti, sarakstu sastādot, jāuzglabā bāriņtiesā.

Nodoklis nav jāmaksā
“Rīgas tirgū dažkārt pārdodu savā piemājas dārziņā izaudzēto – zemenes, gurķus, lociņus, pētersīļus un citus zaļumus, dārza puķes. Katru reizi maksāju par tirdzniecības vietu. Gada laikā ietirgoju ne vairāk par 400–500 eiro. Vai man jāmaksā kādi nodokļi?” interesējas Anna.
Nē, no tik maziem ieņēmumiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 1. punktā teikts, ka gada apliekamajā ienākumā neietver un ar nodokli neapliek ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu, ziedu un parka vīngliemežu vākšanas, ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā.
Ja ienākumi ir lielāki, tad, lai noteiktu dienu, kad tie sasniedz 3000 eiro, persona uzskaita ienākumus brīvi izraudzītā formā, summējot gūtos ienākumus.

Košs dārzs pie jūras
Jo vairāk spilgtu krāsu, jo labāk – šādu dārzu modi var vērot kaimiņu lietuviešu dārzos. Dzīvespriecīgu vietu dzīvošanai Lietuvas vienīgajā Rusnes salā izveidojusi Nausedu ģimene.
Skaistā dārza saimnieki Vaclavs un Laima saimnieko nepilnu hektāru lielā īpašumā “Skirvitele”, kas nosaukts netālās upītes vārdā. Vietu īpašu padara tas, ka no vienas puses ir upe Nemuna, no otras – Kuršu līcis, bet līdz Krievijas robežai – 300 metru. Mājas uzceltas pirms astoņiem gadiem senas etnogrāfiskas sētas vietā, ievērojot vietējās tradīcijas. Par dārza plānojumu lemj abi kopā, bet par puķēm zinošākā ir Laima. Viņas galvenais iedvesmas avots – daudzie dārzu žurnāli un grāmatas. Saimniece atzīst, ka, tos šķirstot, arī pati sāk domāt citādi, rodas īpašs redzējums, jaunas idejas augu kombinācijām, dārza dizaina elementiem. Kad visi galvenie būvniecības darbi paveikti, Vaclava galvenais pienākums ir pļaut zālienu. Siltā un mitrā laikā to dara reizi nedēļā, bet šī vasara bija īpaši sausa, tāpēc vajadzēja pļaut tikai reizi divās nedēļās.

Reklāma
Reklāma

Smaržīgo mētru ēra
Vairāki piparmētru ceri dārzā diezin vai kādu pārsteigs, taču gandrīz puse hektāra ar pārdesmit mētru šķirnēm gan daudziem varētu būt nepierasta ainava. Tāds lauks ir Lolitai Dugei, kura Jelgavas novada Vilces pagastā iekopusi šo aromātisko augu stādījumus un nodarbojas ar mētru pārstrādi.
Lolitu kopā ar piparmētrām saveda teju vai nejaušība. Kad viņa pirms pāris gadiem nolēma pamest valsts darbu, lai vairāk laika veltītu ģimenei un saimniecībai, nācās domāt, ko vēl varētu pasākt. Te kā zibens no skaidrām debesīm iešāvās prātā – var taču audzēt un pārstrādāt piparmētras! Daži ceri dārzā jau auga, ģimenes vajadzībām piparmētru sīrups bija vārīts un tējai žāvētas aromātiskās mētras. – Kaut gan iepriekš biju savākusi informāciju un, gatavojot sīrupu, uzkrājusi pieredzi, sākumā šaubījos, vai piparmētru audzēšana un pārstrāde ir pareizais virziens. Taču, uzzinot, cik daudz ir mētru šķirņu un ka cilvēkiem ir liela interese par šo augu produktiem, šaubas metu malā.

Jauni radiatori labāk silda?
“Dzīvokļa remonts vēl turpinās, ir ideja līdz apkures sezonas sākumam nomainīt arī vecos plakanos radiatorus, kas nekad īsti nav sildījuši un vairs neiederas interjerā. Ko un kā meklēt? Pārāk tērēties negribas, meistari arī jānolīgst. Veikalos pie skaidrības nevar tikt, katrs slavē savu preci, ” raksta Rihards no Kuldīgas.
Jāsāk ar nama apsaimniekotāju, jo radiatoru nomaiņa jāsaskaņo obligāti un, iespējams, nepieciešams pat simbolisks projekts. Tad var izvēlēties meistarus, kam uzticēt samērā vienkāršo darbiņu, un kopā iegādāties visu nepieciešamo. Pašdarbība ir visai riskanta, jo siltumtehnika ir pietiekami sarežģīta nozare, taču saimniekam vismaz minimālas priekšzināšanas vēlamas, lai beigās nenāktos pārmaksāt gan par lieku jaudu, gan izslavētas firmas nosaukumu. Lai velti nelauzītu galvu, uzticiet apkures radiatoru izvēli speciālistam, tad veiciet nelielu cenu aptauju – un lieta darīta!

Žurkas nāk!
Pagrabā pirmie baltie žurku zobu nospiedumi kartupelī ir trauksmes zvans – steigšus jāsāk cīņa! Apēstais ražas daudzums nav trakākā nelaime, galvenais, ka tās ar savu klātbūtni apdraud dzīvnieku un cilvēku veselību.
Tiklīdz tuvosies aukstuma vilnis, grauzēji dosies uz siltākām mītnēm cilvēku tuvumā. Būs gan pilsētās, gan laukos. Velti par to kaunēties, labāk dalīties mērdēšanas pieredzē un par iebrukuma sākumu jūsu īpašumā paziņot arī kaimiņam. Vislielākais efekts ir, ja grauzēju mērdēšanu – deratizāciju – apkārtējie veic vienlaikus. Citādi, sajutušas ko nelāgu, jūsu žurkas aizdiebs meklēt patvērumu turpat netālu. Pēc laika, kad kaimiņš ķersies pie stiprām zālēm, tecēs atpakaļ uz vakanto un drošo dzīvesvietu. Vai kaķim indes bīstamas? Vai drīkst ēst žurku apgrauztus dārzeņus? Par to rakstā žurnālā “Praktiskais Latvietis”.

Bērns atnesis utis…
Sākoties skolas gaitām, pirmajās nedēļās vecākiem nereti nākas secināt, ka bērna galvā iemitinājušās utis.
No utīm nav pasargāts neviens bērns, jo viņiem patīk likt galvas kopā, lai dalītos noslēpumos, mainīties cepurēm vai ķemmēm. Ar to pietiek, lai parazīti no viena saimnieka pārietu pie cita. Tāpēc bērnu mati līdz pat 12 gadu vecumam jāpārbauda regulāri.
Pirmā pazīme ir bieža galvas kasīšana. Ģimenes ārste Indra Alksne stāsta, ka vairākumā gadījumu parazīti mitinās matos ap ausīm un pakausī, tāpēc parasti niez tieši šajās vietās. Iemesls – koduma vietā nonāk utu siekalu fermenti, kas izraisa kairinājumu. Ja laikus nepamana, izveidojas asiņojošas kreveles, kas vēl vairāk veicina niezi. Sākumā galvā ir tikai dažas utis, bet tās strauji vairojas, un drīz vien matos atrodamas arī gnīdas – utu oliņas. Kā ar tām cīnīties?

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.