Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. maijs, 2015
Drukāt

“Praktiskais Latvietis” 25.05.2015.

pl25052015

abonet_pogapirkt_poga

“PRAKTISKAIS LATVIETIS” – ATBILDES UZ VISIEM JAUTĀJUMIEM!

Praktisks padomdevējs katram un ikvienam. Padomi, ieteikumi un atbildes uz visiem lasītāju jautājumiem. Juristu, ekonomistu, ārstu, kulināru, dārzkopības speciālistu, celtniecības ekspertu un interjeristu konsultācijas.

APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNĀKO NUMURU

JAUNĀKAJĀ “PRAKTISKĀ LATVIEŠA” NUMURĀ

Atbalsta solījumi un iespējas
“2013. gada rudenī Balvos bija konference par gaidāmajiem Eiropas maksājumiem lauksaimniekiem, kurā piedalījās S. Kalniete, L. Straujuma (toreiz vēl zemkopības ministre) un citas atbildīgas amatpersonas. Šogad atklājās, ka visi maksājumi ir nevis palielinājušies, bet gan samazinājušies. Labāku dzīvi toreiz solīja arī bioloģiskajiem lauksaimniekiem un mazāk labvēlīgu teritoriju apsaimniekotājiem. Iznāk, ka šogad mēs par hektāru saņemam 57 eiro mazāk. Kāpēc solīja, ja nevar pildīt? Tas pats attiecas uz projektiem mazajiem lauksaimniekiem. Kāpēc runas nesakrīt ar darbiem?” vēstulē žurnāla “Praktiskais Latvietis” redakcijai savu neizpratni pauž Dace no Balvu novada.
Zemkopības ministrijā skaidro, ka jaunās Lauku attīstības programmas izstrādes un apstiprināšanas process bijis garš un sarežģīts. Sarunās ar Eiropas Komisiju vajadzējis rast arī diezgan smagus kompromisus. Taču, kopumā vērtējot, rezultāts tomēr esot pozitīvs, jo dod iespēju no 2014. līdz 2020. gadam saņemt 1,5 miljardus eiro lauku attīstībai.
Programmas ietvaros paredzētas investīcijas lauku saimniecību modernizācijai, lielāku atbalsta intensitāti novirzot tieši mazajām saimniecībām, kā arī pirmā traktora iegādei. Mazajām saimniecībām turklāt paredzēta atsevišķa finanšu aploksne, lai nav savstarpēji jākonkurē ar lielajām saimniecībām. Programmas ietvaros noteikta īpaša programma tieši mazo saimniecību attīstībai ar 15 000 eiro atbalstu izstrādātā biznesa plāna īstenošanai. Kopumā šim pasākumam visā periodā paredzēti 34 miljoni eiro, taču mazo saimniecību ir daudz, tāpēc konkurence projektu atlasē varētu būt liela.
Lauku attīstības programmas ietvaros būs arī platību maksājumi, piemēram, turpināsies dažādi agrovides pasākumi – bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos, vidi saudzējošo metožu ieviešana dārzkopībā, rugāju lauks ziemas periodā.
Atbalsts par vienu atbalsttiesīgās platības hektāru ir šāds:
1) 97 eiro par ilggadīgajiem zālājiem, aramzemē sētiem zālājiem un papuvi;
2) 117 eiro par laukaugiem (tostarp tehniskajām kultūrām) un pārējām kultūrām aramzemē, zālājiem sertificētu sēklu ieguvei, nektāraugiem;
3) 399 eiro par dārzeņiem (tostarp garšaugiem un ārstniecības augiem), izņemot kartupeļus;
4) 397 eiro par kartupeļiem (tostarp cietes kartupeļiem);
5) 485 eiro par augļu kokiem un ogulājiem.
2015. gadā gan agrovidē, gan bioloģiskajā lauksaimniecībā sākas jauns saistību periods, un visi, kas vēlas startēt šajā shēmā, to var darīt.
Jaunums bioloģiskajā lauksaimniecībā ir 40 eiro atbalsts par bišu saimi, ja saimniecībā no 15. maija līdz 15. septembrim ir vismaz 20 bišu saimju.
Lauku attīstības programmā paredzēts arī jauns maksājums par apgabaliem, kuros ir dabiski vai citi specifiski ierobežojumi (ADSI), kas aizstāj iepriekšējo maksājumu par mazāk labvēlīgajiem apvidiem. Šis maksājums ir balstīts uz pavisam citiem aprēķina principiem, un to pašlaik varēs saņem aptuveni 90% Latvijas teritorijas (iepriekš bija tikai 75%, un par šo pasākumu notikušas vissmagākās diskusijas ar Eiropas Komisiju). Lauksaimnieki papildus varēs saņemt šādus maksājumus: 1. kategorijā ietilpstošie – 35 eiro/ha, 2. kategorijā esošie – 45 eiro/ha, 3. kategorijā – 50 eiro/ha. Ganību sezonā (15. maijs–15. septembris) uz 1 ha ilggadīgo zālāju un sēto zālāju jānodrošina 0,3 nosacītas liellopu vienības, ņemot vērā visus saimniecībā esošos zālēdāju dzīvniekus.

Pareizi sagatavots dokuments
Izglītots cilvēks dažādus dokumentus prot sagatavot pats bez speciālām instrukcijām, taču reizēm der atgādināt elementāras prasības.
Likumā teikts, ka dokuments ir jebkura rakstveida informācija, ko rada jebkurš publisko vai privāto tiesību subjekts (piemēram, valsts vai pašvaldības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, fizisko vai juridisko personu apvienība, notārs, tiesu izpildītājs) vai fiziskā persona. Dokumenta juridiskais spēks nodrošina iespēju atbilstīgo dokumentu izmantot tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai.
Lai tam būtu juridisks spēks, obligāti jāiekļauj dokumenta autora nosaukums, datums, paraksts (jāparaksta pašrocīgi). Ja fiziskā persona ir rakstīt nepratēja vai fiziski nespēj parakstīt dokumentu un tās vietā paraksta cita persona, šo faktu ar parakstu apliecina divi liecinieki. Parakstītajā dokumentā ietver ziņas, kas nepārprotami ļauj viņus identificēt.

Kā izšķirties, ja vīrs pazudis
Lasītāja Inta vēstulē redakcijai raksta, ka ar vīru nedzīvo kopā jau septiņus gadus, un viņai nav zināma viņa pašreizējā atrašanās vieta. Vīrs uzturlīdzekļus bērniem nemaksā, to dara valsts. “Vai var bez viņa klātbūtnes šķirt laulību? Dzīvojam trūcīgi, mums ir piešķirts maznodrošinātas ģimenes statuss. Kādi dokumenti jāiesniedz tiesā un kas jānorāda prasības pieteikumā? Vai par to man būs jāmaksā?” jautā Inta.
Juriste Kristīne Krēsliņa atbildi vispārina un skaidro, kā rīkoties Intai un citām sievietēm, kuras nokļuvušās līdzīgā situācijā.

Pirtiņa dārzā un lauku sētā
Tradicionālā lauku sēta nav iedomājama bez pirtiņas, kur nedēļas nogalē kārtīgi nomazgāties un izsviedrēties. To vēlas iegādāties arī ļaudis, kuri dzīvo modernās privātmājās ar visām ērtībām. Ja grib ietaupīt laiku projektēšanai, materiālu, aprīkojuma un celtnieku meklēšanai un būt droši par kvalitāti, lielākoties pērk jau gatavu, jo piedāvājums ir pietiekami plašs. Kā izvēlēties pirtiņu vai materiālus, ja to būvēt gribas pašiem?

Starta kapitāls – Kaņepju ozols
Nu jau piekto gadu Ņinas Laurenovičas vadītajā piemājas saimniecībā “Laurīši” Strenču novada Jaunjērcēnos top pēc senču receptēm gatavota Dižozola kafija un ekoloģiski tīrā vidē augušu garšaugu maisījumi.
Saimnieces mazo biznesu dāsni atbalsta pati daba. Ozolzīles tiek iegūtas lielākoties no Jērcēnu simbola – Kaņepju dižozola, kas ir otrs resnākais dižozols Latvijā un Baltijā. Pirms vairākiem gadiem koku gandrīz iznīcinājis zibens, taču tas sācis atjaunoties stumbra dienvidu pusē. Ozolam ir milzīgs dobums, kurā var izvietoties vairāki cilvēki. Ar zīlēm kafijas pamatsastāvam nodrošina arī kāds sprauns koks Ķeižu pusē un Jērcēnmuižas parka ozoli.

Zāles no bebra dziedzeriem
“Man uzdāvināja izkaltētus bebra dziedzerus. Dzirdēju, ka tiem piemīt dziednieciska iedarbība. Lūdzu, pastāstiet, pret kādām kaitēm palīdz un kā tie jāsagatavo!” grib zināt Aina B. no Alojas.
Bebra dziedzeru preparātu spēcīgākā īpašība ir imunitātes stimulēšana. Ārsts un mednieks Jāzeps Korsaks nenoliedz šā tautas līdzekļa spēju dažu dienu laikā sadziedēt sīkas skrambas un atbrīvoties no kārpām. Novērots, ka rītā uzlikta bebra dziedzeru izvilkuma komprese līdz vakaram būtiski samazina pampumu. Izsenis šī dzira lietota, lai tiktu galā ar impotences problēmām.

Izmeklējums ar tūlītēju rezultātu
Diskomforts un sāpes ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi nav gatavi kolonoskopijas izmeklējumam, lai gan tas acumirklī rāda, vai zarnās nav bīstamu pārmaiņu.
Cilvēki kaunas veikt šo izmeklējumu, jo mulsina ķermeņa apvidus, kurā to veic. Kolonoskopija, saukta arī par videokolonoskopiju un apakšējo endoskopiju, ir resnās zarnas izmeklēšana līdz pat aklajai zarnai.
Pārbaude nepieciešama, ja nomoka bieži aizcietējumi vai caureja, ir sāpes defekācijas laikā vai izkārnījumos redzamas asinis, kā arī tad, ja ārstam ir aizdomas, ka pacienta straujas novājēšanas iemesls ir kāda zarnu slimība. Procedūra vēlama 40–45 gados un gadījumos, ja vecākiem, māsām un brāļiem bijis resnās zarnas vēzis.
Kolonoskopija nav pieļaujama, piemēram, ja ir zarnu saaugumi, specifiskas slimības vai izmeklējuma dienā ir krampji, akūts iekaisums vai sāpes vēdera dobumā. Arī grūtniecēm šis izmeklējums veicams tikai ārkārtas gadījumos.
Veselības centru apvienības medicīnas centra “Elite” interniste Anna Aleksandrova atgādina par obligātu iepriekšēju sagatavošanos pirms kolonoskopijas.

Sāls anatomija
Vissenākā garšviela savulaik bijusi gan maiņas, gan maksāšanas līdzeklis, tās dēļ pat izcēlušies nemieri. Šādas kaislības ap sāli tagad nevirmo, taču sāļās garšvielas nozīme cilvēka ikdienā nav mazinājusies. Bez sāls nav iedomājama ne kāpostu skābēšana, ne gurķu, tomātu un citu dārzeņu konservēšana, ne gaļas un zivju sālīšana vai kūpināšana. Tas produktus pasargā no bojāšanās, bet, gatavojot ēdienu, izceļ maltītes sastāvdaļu garšu.

Ēdamās nezāles
Pļavas un dārza zālītes var vākt ne vien kaltēšanai gardām tējām. Svaigas var pievienot ēdieniem, lai dažādotu garšu un vienlaikus uzlabotu veselību. Ventiņu zāļu sieva Līga Reitere iesaka arī īpašu auksto zupu, kam pievienots āboliņš, rapša ziedi, zvērene vai žodzene.
Viņa pārliecinājusies, ka savvaļas augus ēdienam var pievienot svaigus vai izkaltēt un sasmalcināt pulverī. Tikai jāielāgo garšas un smaržas stiprums – jo stiprāki augi, jo mazākās devās jālieto. Jāievēro arī proporcijas, lai veidotos dažādības buķete.
Maisījumam sajauciet divas saujas salkano un pliekano augu, pievienojiet sauju skābenu, pussaujas sūru, ceturtdaļu sīvu un pa šķipsnai rūgtu un smaržīgu augu, – iesaka zāļu pazinēja.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+