Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. oktobris, 2014
Drukāt

“Praktiskais Latvietis” 27.10.2014.

pl27102014

abonet_pogapirkt_poga

“PRAKTISKAIS LATVIETIS” – ATBILDES UZ VISIEM JAUTĀJUMIEM!

Praktisks padomdevējs katram un ikvienam. Padomi, ieteikumi un atbildes uz visiem lasītāju jautājumiem. Juristu, ekonomistu, ārstu, kulināru, dārzkopības speciālistu, celtniecības ekspertu un interjeristu konsultācijas.

APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNĀKO NUMURU

JAUNĀKAJĀ “PRAKTISKĀ LATVIEŠA” NUMURĀ

Kas un kāpēc gremdē tiešos norēķinus
Šā gada 15. janvārī stājās spēkā grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Viens no jauninājumiem bija likumā noteiktie tiešie norēķini, kad dzīvokļu īpašnieki par siltumu, ūdeni un citiem pakalpojumiem maksā tieši pakalpojumu sniedzējam, nevis apsaimniekotājam.
Dažās pilsētās un mazajās pašvaldībās tāda kārtība pastāv jau sen, taču, piemēram, daudzviet Rīgā esošo kārtību var raksturot ar vārdiem: daži nemaksā, bet cieš visi. Daudzās mājās ir parādnieki, un nama kopējais parāds aug. Kaut gan ir uzkrājumi remontam, nereti parādu summa ir vienāda vai pat lielāka par tiem. Steidzami vajadzīgs jauns jumts, jāmaina stāvvadi, ir daudz citu vajadzību, bet naudas būtībā nav, jo dažu nemaksātāju parādi pārējos dzīvokļu īpašniekus padarījuši par ķīlniekiem.

Invaliditātes noteikšana
Lasītājs Edgars no Babītes raksta: “Pēdējos četrus mēnešus slimoju. Lai gan man konstatētas vairākas nopietnas veselības problēmas, ģimenes ārsts atsakās nosūtīt uz invaliditātes ekspertīzi Rīgā, jo vismaz teorētiski veselība vēl varot uzlaboties. Vai es varu lūgt noteikt invaliditāti pats, bez ģimenes ārsta ziņas? Kur man jādodas, un kādi dokumenti nepieciešami?”
Invaliditātes likumā definēts, ka invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā. Rakstā precīzi izstāstīts, kam pienākas invaliditāte, kādi dokumenti nepieciešami, kurās iestādēs vērsties pēc palīdzības.

Flīzēšanas anatomija
Flīžu līmēšana nav pati sarežģītāka nodarbošanās, it sevišķi, ja virsma kaut cik gluda. Un tomēr dažas nianses der ievērot, gan materiālus izvēloties, gan procesu uzsākot. Žurnālā “Praktiskais Latvietis” meistars Konstantīns, kurš pašlaik kādā privātmājā liek visai sarežģīta raksta grīdas, stāsta, kas jāzina flīzētājam, un rāda darbus soli pa solim.
Meistars, kurš paradis par savu darbu saņemt labu algu, teorētiski prot un var visu, un viņam gan par dizaina idejām, gan sagādātajiem materiāliem ir personisks viedoklis, kas sakņojas iepriekšējā pieredzē. Tajā vērts ieklausīties, ja flīzēšanu grasās veikt pašu spēkiem. Saprātīgs kompromiss starp spožām idejām un to īstenošanas iespējām amatierim ne tikai atvieglo uzdevumu, bet arī sola labu kvalitāti. Konstantīns spriež, ka šo darbu spēj paveikt katrs saimnieks, kam ir vēlme to darīt. Ko der ielāgot?

Burkāni ziemai
Raža jau novākta, un kārtējo reizi jādomā, kā uzglabāt. Ar kartupeļiem problēmu nav, bet ziemas burkāni pagrabā parasti bojājas, pūst. Kā tos vislabāk uzglabāt?
Izrādās, kartupeļiem un burkāniem nepieciešami nedaudz atšķirīgi glabāšanas apstākļi (kartupeļiem optimāla ir +2…+4 oC temperatūra un 85–90% relatīvais gaisa mitrums, burkānus vislabāk glabāt kastēs, saknēm uzberot mitras smiltis un nodrošinot 0…+1 oC temperatūru, 95–100% relatīvo gaisa mitrumu, lēnu gaisa apmaiņu).

Dedzināšana kuņģī jeb atvilnis
Dedzināšana kuņģī ir viena no problēmām, ko cilvēks prot aprakstīt visizteiksmīgāk. Vispirms tiek vainots kāds kuņģim netīkams, pārāk skābs, ass vai trekns produkts. Ārsti mierina – tas ir atvilnis. Tomēr nebūtu pareizi teikt, ka cilvēks, kuram ir palielināts kuņģa skābes daudzums, ir nevesels.
Gastroenterologs Hosams Abu Meri skaidro, ka nepatīkamo dedzināšanu aiz krūšu kaula izraisa kuņģa skābes daudzums un tās atplūšana barības vadā. Visbiežāk tas notiek nepareizas barības vada un kuņģa pārejas darbības dēļ – barības vada apakšējais sfinkteris, kam pēc kumosa norīšanas jānoslēdz ieeja kuņģī, nespēj pareizi funkcionēt. To var salīdzināt ar durvīm, kas neaizveras pietiekami cieši vai atstāj nelielu šķirbiņu. Kā izvairīties no atviļņa problēmas?

Sklandrausis ir aizsargāts
Rudenī, kad novākta burkānu un kartupeļu raža, ir īstais brīdis cept sklandraušus. Kopš pagājušā gada oktobrī sklandrausi iekļāva Eiropas Komisijas reģistra sarakstā “Garantēta tradicionālā īpatnība”, interese par šo Kurzemes pusei raksturīgo gardumu arvien pieaug. Sklandrausis kļuvis par Latvijas pirmo pārtikas produktu, kura ražošanu aizsargā Eiropas Savienības līmenī.
Vismaz vienpadsmit gadu sklandraušus regulāri cep kurzemniece ar lībiešu asinīm Dženeta Marinska no Kolkas pagasta Dundagas novadā. Būdama brīvdienu mājas un kempinga “Ūši” saimniece, viņa ne vien piedāvā ceļotājiem lieliskas atpūtas iespējas vietā, kur viļņus krusto Mazjūra un Lieljūra jeb Rīgas jūras līcis un Baltijas jūra, bet arī iepazīstina ar senajiem kurzemnieku ēdieniem. Viņa interesentiem stāsta un rāda, kā top sklandrausis, cepšanas procesā iesaistot ikvienu, kurš to vēlas. To tagad pratīs arī žurnāla lasītāji, jo cepšanas process ir parādīts soli pa solim.

No vecmāmiņas pūralādes
Gan jau vēl daudzos drēbju skapjos glabājas vecmāmiņas izšūtas sedziņas un galdauti, tamborēti aizkari un krustdūrienā izšūti spilvenu pārvalki, ar pērlītēm rotātas blūzītes un smalki adīti pirkstaiņi. Šiem darinājumiem ir divkārša vērtība – gan roku darbs, gan ar tiem saistītās atmiņas par cilvēku. Kā uzglabāt un kopt šos vērtīgos, bet laika zoba skartos izstrādājumus?
Tautas lietišķās mākslas meistare, rokdarbniece ar 85 gadu stāžu Austra Skutule savā garajā mūžā ne vien radījusi neskaitāmus darbus dažādās tehnikās (audusi, tamborējusi, adījusi un izšuvusi), bet arī pratusi tos labi saglabāt. Viņas pirmais padoms – maigi un delikāti.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+