Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. jūnijs, 2015
Drukāt

“Praktiskais Latvietis” 29.06.2015. (1)

PL29062015

abonet_pogapirkt_poga

“PRAKTISKAIS LATVIETIS” – ATBILDES UZ VISIEM JAUTĀJUMIEM!

Praktisks padomdevējs katram un ikvienam. Padomi, ieteikumi un atbildes uz visiem lasītāju jautājumiem. Juristu, ekonomistu, ārstu, kulināru, dārzkopības speciālistu, celtniecības ekspertu un interjeristu konsultācijas.

APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNĀKO NUMURU

JAUNĀKAJĀ “PRAKTISKĀ LATVIEŠA” NUMURĀ

Cik maksā tiesāšanās
Tiesājoties jārēķinās ne tikai ar tiesas izdevumiem (valsts un kancelejas nodevu, ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem), bet arī ar citiem izdevumiem (par advokāta palīdzību; ierašanos uz tiesas sēdēm; ar pierādījumu savākšanu saistītajiem izdevumiem).
Par katru prasības pieteikumu – sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem likumā paredzētajiem pieteikumiem tiesā – jāmaksā valsts nodeva. Cik? Par to publikācijā žurnālā “Praktiskais Latvietis”.
Mācīties nekad nav par vēlu
“Vidusskolu beidzu 1998. gadā. Tagad gribētu iegūt augstāko izglītību, taču nekādus centralizētos eksāmenus kārtojis neesmu. Kā lai iestājos augstskolā? Kad var pieteikties studijām, un kādi dokumenti jāiesniedz, ja vidusskolu beidzu tik sen?” jautā Mārtiņš no Tukuma novada.
Augstskolu likums nosaka, ka katra augstskola un koledža uzņemšanas noteikumos paredz kārtību, kādā studiju programmā uzņem personas, kuras drīkst nekārtot centralizētos eksāmenus, t.i., personas, kuras:
* ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam;
* ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs;
* ir ar īpašām vajadzībām.
Piemēram, Latvijas Universitātē šīs personas uzņem, ņemot vērā vidējās izglītības dokumenta gada atzīmes. Tas nozīmē, ka centralizētie eksāmeni nav jākārto, taču mācībās nopelnītās atzīmes gan ir svarīgas.
Vircu lieto apdomīgi
“Praktiskā Latvieša” 21. numura rakstā “Bez darba neiztikt” vīnogu audzētājs ieteica līdzekli Topāzs agri pavasarī aizstāt ar lopu vircu vai paša dārznieka urīnu. To nosoda biedrības “Latvijas dārznieks” eksperte Mārīte Gailīte: – Vai mazums infekciju var būt cilvēka vai dzīvnieka urīnā! Ja to raudzē trīs dienas, vispār vājprāts! Un šīs vīnogas pēc tam ēdīs bērni? Vai jau aizmirsts par vairāk nekā 140 zarnu nūjiņas E. coli upuriem 2011. gadā Vācijā? Cilvēki ļoti bieži tiešām dara visādas muļķības, tostarp bīstamas pašiem un citiem.
Vircu un raudzējumu lietošana lauku saimniecībās ir tradicionāla metode. To izsenis izmanto arī zemnieki, kas saimnieko ar bioloģiskajām, biodinamiskajām metodēm. Ar vircu un dažādiem raudzējumiem augus piebaro arī vairākums mazo saimniecību, kam pieejami mājlopi un kas pēc iespējas mazāk vēlas lietot dažādus ķīmiski sintezētus mēslojumus, kaut gan tie it kā būtu tīrāki par mantu, kas nākusi no kūts. Tie, kam nav vircas, raudzē nezāles, nātres u.c.
Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Adrija Sietiņsone uzsver, ka ražotājs atbild par produkcijas kvalitāti un drošumu patērētājam. Ne vircas, ne kūtsmēsli nav aizliegti, taču viss jālieto pēc priekšrakstiem, kas bioloģisko saimniecību īpašniekiem zināmi un tiek kontrolēti. Mēslojot ar vircu vai kūtsmēsliem, arī bioloģiskajās saimniecībās ir stingri noteikts daudzums.
Siena dienas klāt
Šogad zāle aug kā traka. Siena pietiks gan lopiņiem, gan… skulptūrām. Jā, Kaldabruņā, Jēkabpils novadā, vasaras vidū pļavā pie vecās skolas, kur tagad iekārtots Pļavas muzejs, ierasti sanāk bariņš ļaužu un visu nedēļu no siena rada neparastus tēlus.
Par siena dienu dalībnieku Kaldabruņā var kļūt katrs – gan liels, gan mazs. Visjaukāk, ja objektu kopīgi veido visa ģimene. Skulptūrām sienu pļauj notikuma vietas pļavā. Ja pietrūkst, saved apkārtnes zemnieki. Arī koki karkasiem jau sarūpēti, un pa kādam alksnēnam var nogāzt tuvīnajā krūmājā. Skrūves, naglas un auklas ir uz vietas, lai gan sava aukla, dārza šķēres un papildmateriāli noderēs vislabāk.
Peldētāja auss
Siltā laikā ausu, kakla un deguna ārstiem ir daudz darba, jo peldoties diezgan daudzi iedzīvojas ārējās auss ejas iekaisumā. Slimība, kas tiek dēvēta par peldētāja ausi, izpaužas ar stiprām sāpēm un ir vasarai raksturīga vaina, taču to var iegūt jebkurā gadalaikā, nododoties ūdenspriekiem baseinos un dienvidu zemēs vai pat mazgājoties vannā.
Veselas ausis, kurās ir pietiekami daudz sēra, spēj sevi aizsargāt. Taču, ja ir bojāta auss ejas āda un sērs, kam piemīt antibakteriālas īpašības, ir ūdenī atmiekšķējies, noslēgtajā mitrajā, siltajā un tumšajā vidē savairojas baktērijas. Bieži peldoties, iekaisums mēdz atkārtoties, ar laiku ādas virsējais slānis kļūst biezāks, auss eja sašaurinās, mazāk izdalās sērs, un ausis tiek sliktāk aizsargātas pret infekcijām.
Visbiežāk ar tā saukto peldētāja ausi sirgst tie, kuri ausis berzē, kasa, tīra ar vates kociņiem, susina ar dvieli, regulāri ievieto ausīs austiņas vai dzirdes aparātu, kas mēdz radīt ādas mikrotraumas. Šo vainu var provocēt arī sēņu infekcija, jo šajā gadījumā veidojas izdalījumi.
Citāds džinss
Līga Lerha ir džinsa auduma un apģērbu cienītāja. Jakas, bikses un kleitas ar mežģīnēm un izšuvumiem, volānu svārki ar tilla apakšsvārkiem – tie, viņasprāt, ir lieliska strādnieku auduma sievišķīgā versija. Tie var būt arī interesanti aksesuāri, kas sievietes koptēlu padarīs romantiskāku. Līga rāda un stāsta, kā viņa darina rotas no džinsa materiāla. Nelielu mākslas darbu radīšanas pluss ir ne tikai mazāks laika un darba apjoms, bet arī iespēja izmantot dažādas džinsa apģērbu mazizmēra detaļas, kas ir lieliski dekoratīvie elementi.

 

Kuras zivis gatavot pusdienās
Kuras Latvijas saldūdens un jūras zivis ir vērtīgākās? Kurās ir visvairāk omega taukskābju un citu nozīmīgu uzturvielu? Cik vērtīgas ir reņģes un brētliņas?
Zivju ķīmiskais sastāvs mainās atkarībā no sugas, vecuma, barības daudzuma. Arī nozvejas vieta un laiks, nārsta vietas attālums nosaka to garšu, smaržu. Zivju gaļā vidēji ir 6,5–26%, ikros un pieņos – aptuveni 23–28% augstvērtīgu olbaltumvielu. Cilvēka organisms no tām spēj izmantot 95–97%, ko ātri vien pārvērš nepieciešamajā enerģijā. Zivīs nav balastvielu, bet saistaudu ir mazāk nekā dzīvnieku gaļā. Tās ir īpaši vērtīgs neaizstājamo omega-3 taukskābju avots, kas pašas organismā neveidojas, bet ir ļoti nozīmīgas daudzu slimību, tostarp sirds un asinsvadu slimību, profilaksē. Visvairāk omega-3 taukskābju ir siļķēs, skumbrijās, lašos, savukārt reņģēs – ap 2–3 g 100 g zivju gaļas. Dīķos audzētajās zivīs nav tik daudz vērtīgo taukskābju, jo barībā trūkst omega-3 saturošu dabas produktu – planktona.
* Liesās zivis ar tauku saturu līdz 1% ir līdakas, asaru (zandarti, asari, ķīši) un mencu dzimtas pārstāves (mencas, vēdzeles).
* Vidēji treknās ar 1–5% tauku saturu ir karpu dzimtas zivis (karpas, plauži, līņi, karūsas, raudas, vimbas), sami, lucīši.
* Treknās, kam tauku saturs ir 5–15%, pieder pie lašu dzimtas (laši, foreles, sīgas), kā arī butes, brētliņas, skumbrijas, storu dzimtas zivis.
* Ļoti treknās ar tauku saturu virs 15% ir zuši, nēģi, siļķes.
Sulīga sojas karbonāde
Karstajās dienās, kad pusdienās gribas kaut ko vieglu, var uzcept gardu sojas karbonādi, kas kopā ar salātiem ir ideāla maltīte.
Daudziem ir aizspriedumi pret soju, jo tā garšojot pēc salmiem. Taču viss atkarīgs no pagatavošanas prasmes. Soja var būt tikpat garda kā tradicionālā karbonāde vai gulašs, jāzina tikai mazi knifiņi par garšvielām un vārīšanu.
Veikalā nopērkamas dažādu izmēru sojas granulas, gabaliņi un šķēlītes. Tā ir strukturētā soja, ko gatavo no sojas miltiem, atdalot taukvielas. Strukturētajai sojai parasti ir arī gaļas ēdienu nosaukumi – sojas gulašs, karbonāde, steiks, bifšteks, maltā gaļa utt. Tas ir koncentrēts olbaltumvielu avots, tāpēc ikdienā iesaka lietot ne vairāk par 150–200 gramiem. Sojas produktiem nav izteiktas garšas, tāpēc bagātīgi jāpievieno garšvielas: ķiploki, sīpoli, zaļumi, sinepes, dažādi pipari (Kajennas, čili, melnie), kurkuma, paprikas pulveris.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Paldies par rakstu par tiesas izdevumiem, tagad zinu cik tas maksā!!! Gribēju tiesāties ar kaimiņu, par salauztu žogu un izbradātām puķēm, taču tagad krāju dokumentus, ka esmu pensijā un mani izrādās var atbrīvot no visiem maksājumiem

Draugiem Facebook Twitter Google+