Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. septembris, 2014
Drukāt

“Praktiskais Latvietis” 29.09.2014.

pl29092014

abonet_pogapirkt_poga
“PRAKTISKAIS LATVIETIS” – ATBILDES UZ VISIEM JAUTĀJUMIEM!

Praktisks padomdevējs katram un ikvienam. Padomi, ieteikumi un atbildes uz visiem lasītāju jautājumiem. Juristu, ekonomistu, ārstu, kulināru, dārzkopības speciālistu, celtniecības ekspertu un interjeristu konsultācijas.

APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNĀKO NUMURU

JAUNĀKAJĀ “PRAKTISKĀ LATVIEŠA” NUMURĀ

Lai neievazātu Āfrikas cūku mēri
Lasītājs Alfrēds no Dagdas žurnālam “Praktiskais Latvietis” raksta: “Visur stāsta, ka Āfrikas cūku mēra riska zonā, kas tagad ir gandrīz visa Latgale un puse Vidzemes, zemniekiem jāievēro biodrošības pasākumi, citādi audzētās cūkas, arī veselās, likvidēs. Taču semināros nepaskaidroja, kādi ir šie pasākumi un kurš var pieprasīt lopu izkaušanu. Mūsu apkaimē lielākā daļa mazo zemnieku to jau izdarījuši, jo saprot, ka vecajās kūtīs nevarēs ierīkot dušas un pārģērbšanās telpas. Vai mazajiem zemniekiem jāievēro tik stingras prasības? Ir vajadzīgi dezinfekcija līdzekļi, ko liet uz paklājiņiem, bet kā tos sauc un kur var nopirkt?”
Biodrošības prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2013. gada 20. augusta noteikumos Nr. 621 “Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām”, kuros šogad jau trīsreiz veikti grozījumi. Taču Pārtikas un veterinārā dienest Veterinārās uzraudzības departamenta direktora vietniece Maija Irbe skaidro, ka, audzējot vienu vai pāris rukšu savai pārtikai, prasības nav tik stingras kā komercaudzētājiem.

Logi un durvis – saimnieka vizītkarte
Logus un durvis par mēbelēm nemēdz uzskatīt. Tie ir tikai būvgaldniecības izstrādājumi – vienkāršāki un sarežģītāki, atbilstīgi nostrādāti, kam svarīga vien praktiskā funkcija. Par laimi, laiki mainās, tiem līdzi – arī amatnieku varēšana un mūsu priekšstati. Kā izvēlēties ražotāju, kurš spēj pakalpot vislabāk?

Trīs idejas balkona grīdai
Balkonu uzlabojumi ir tikpat seni kā šī arhaiskā blokmāju konstrukcija. Ir redzēts uzmontēts jumtiņš, izmantojot vecas autobusa durvis, – lietus uz galvas vairs nelīst, un labāk nekā kaimiņam, kurš materiālu trūkuma dēļ savējo iestiklojis ar armētas polietilēna plēves strēmelēm. Kā sakārtot balkonu, lai uz tā būtu patīkami dzert brokastu kafiju vai pagozēties vakara saulītē? Būvvalde oficiāli ļauj iestiklot tikai lodžiju, turklāt, saskaņojot projektu, skatās šķībi, ja tā nav padārgā bezrāmju stiklu konstrukcija vai pakešu logu siena baltos PVH rāmjos. Toties ar balkona pelēko betona grīdu gan saimnieks var darīt visu, kas ienāk prātā, kaut vai izveidot skaistu, zaļu mauriņu, ja vien ir pacietība to kopt, pļaut un laistīt.

Senās zvejnieku sētas noskaņās
Pētera Alberta dārzs Kaugurciemā jau trīs gadus pēc kārtas ir godināts kā viens no Jūrmalas sakoptākajiem īpašumiem, bet šovasar ieguvis Jūrmalas paraugdārza titulu. Tā iekārtojumā jūtama tuvās jūras noskaņa. Šī sēta Kaugurciema kāpās ir zvejnieku dzimtas mājvieta. Baltā ēka ar melno koka apdari sētai piešķir senatnīguma noskaņu. Agrāk tās logu daļēji nosedza kāpa, to nācās norakt. Atlikušo kāpas daļu nostiprināja, uzmūrējot vairākas akmens terases, kur saimnieki iestādīja kalnu priedītes, kadiķus un citus piemērotus augus.
Daudziem rodas jautājums, kā dažādos laikos un atšķirīgā stilā celtās ēkas un pagalma labiekārtojuma elementus apvienot vienotā ansamblī. To var paveikt, izmantojot vienotu krāsu gammu. Šeit vasaras mājas melnbaltais krāsu risinājums izmantots vēl dzīvojamajai ēkai un pirtiņai. Balti nokrāsots arī koka žogs un dārza mēbeles, un dārzs izskatās eleganti.

Ceļam godā ķiploku
Ķiploks ēdienam piešķir aromātu, garšu un palielina uzturvērtību. Tos ēd gan svaigus, gan ceptus, vārītus un tvaicētus, tie ir neiztrūkstoša sastāvdaļa daudzām marinādēm – īsts punktiņš uz “i” .
Zinātnieki aprēķinājuši, ka gadā cilvēkam vajadzētu patērēt aptuveni 1,5 kg ķiploku. Tie ne vien paspilgtina ēdiena garšu, bet ir arī efektīvs līdzeklis, lai uzveiktu dažādas kaites. Labo īpašību dēļ ķiploks ierakstīts speciālā UNESCO kalendārā kā svarīgs produkts cilvēka veselībai. Aptuveni 10 dažādu no ķiplokiem gatavotu produktu pircējiem piedāvā mājražotāja Antra Zeiliņa no Dalbes Ozolnieku novadā. Viņa nodarbojas ar augļu un dārzeņu audzēšanu un pārstrādi, bet mājražošanai pievērsusies pirms trim gadiem. Ar dažām receptēm viņa vēlīgi dalās ar “Praktiskā Latvieša” lasītājiem.

Pelēkās šūniņas vajag nodarbināt
Pusmūžā cilvēka fizioloģiskās sistēmas rada anatomiskas un mentālas pārmaiņas. Tās var būt gan pamanāmas, gan tikai nojaušamas. Arī novecojošai atmiņai ir savas īpatnības. Atmiņa pavājinās pēc 50 gadu sasniegšanas.
Kuram gan nav gadījies piemirst vārdus, tālruņu numurus vai dzimšanas dienu datumus? Ar vāju atmiņu brīžiem jūtamies neveikli, citkārt – bezpalīdzīgi, un pat neliela aizmāršība dažkārt rada neērtības. Bet ko lai saka, ja informācija pa vienu ausi iekšā, bet pa otru jau ārā? Šādi atmiņas traucējumi var būt nopietnu slimību simptoms.

Zobu sargi – fluorīdi
Vēl nesen uzskatīja, ka pasaulē kariess samazinās, tomēr pēdējā laikā tā izplatība atkal pieaugusi. No zobu bojāšanās nav pasargāts neviens. Vislabākais palīgs, lai stātos tai pretim, ir fluorīdi. Kur tos atrast un kādā veidā nogādāt mutes dobumā?

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+