Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
13. janvāris, 2015
Drukāt

ES ārpolitikas dienestam prasa izveidot plānu cīņai pret Krievijas propagandu (6)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

“Krievija strauji izvērš savu dezinformācijas un propagandas kampaņu. Tās ietvaros ar dažādu kanālu (televīziju, tā saucamo interneta troļļu, apšaubāmu trešo organizāciju) starpniecību tiek izziņota nepareiza un maldinoša informācija. Tās mērķis ir diskreditēt Eiropas Savienības pozīciju, mānīt rietumvalstu politiķus un graut brīvu, neatkarīgu, daudzskaitlīgu mediju sistēmu,” teikts Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un Britānijas ārlietu ministru parakstītā vēstulē, kura adresēta ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikai Mogerīni un kurā ES aicināta aktīvi atbildēt uz Krievijas izvērsto informācijas karu gan ES dalībvalstīs, gan bloka austrumos esošajās kaimiņvalstīs. Vēstulē, kas nonākusi arī “Latvijas Avīzes” rīcībā, četru valstu ministri aicina Mogerīni par ES stratēģisko komunikāciju runāt arī 19. janvārī gaidāmajā ES Ārlietu padomes sanāksmē, kas būs veltīta ES un Krievijas attiecību izvērtēšanai.

Vēstuli parakstījuši Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un Britānijas ārlietu ministri – Lins Linkevičs, Keita Pentusa-Rosimannusa, Martins Lidegārds un Filips Hemonds. Bet Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izvēlējies nepievienoties kolēģu aicinājumam. Neizpratni par Latvijas Ārlietu ministrijas nostāju, neparakstot vēstuli, paudusi Nacionālā apvienība.

Atšifrēt Krievijas propagandu

Vēstulē rosināts, ka ES atbildei uz Krievijas propagandu jāsastāv no četriem punktiem. Pirmkārt, ministri uzsver, ka Krievijas dezinformācijai svarīgi pretnostatīt informētu sabiedrību. “Ir nepieciešams veidot regulāras politiskās diskusijas par Krievijas dezinformācijas kampaņām,” norādīts vēstulē, kurā arī aicināts interneta vidē informēt iedzīvotājus par izvērsto propagandas kampaņu. Tāpat ministri rosina veidot ciešāku sadarbību starp ES un NATO, lai abas organizācijas varētu saskaņot stratēģiskās komunikācijas aktivitātes, kas ļautu sasniegt “noturīgākus rezultātus”. Otrkārt, vēstulē uzsvērta nepieciešamība “atšifrēt propagandu”. “Tas veicinās mūsu iedzīvotāju kritisku pieeju un manipulācijas ar informāciju padarīs mazāk efektīvas,” rakstīts vēstulē. Pie šī punkta ministri aicina Mogerīni vadīto ES ārpolitikas dienestu izveidot rīcības plānu 2015. un 2016. gadam, kā vērsties pret “naidīgu propagandu”. Treškārt, četrotne rosina piedāvāt krievu valodā runājošajai sabiedrībai alternatīvus informācijas avotus, stiprinot jau esošos krievu valodas medijus un atbalstot valstu centienus veidot jaunus medijus krievu valodā. Ceturtkārt, ministri iesaka lielāku uzmanību pievērst tiesiskajiem regulējumiem mediju vidē.

Vēstulē uzsvērts, ka ES ir ļoti svarīgi atbildēt uz Krievijas propagandu, kuras mērķis ir “šķelt ES un Rietumu vienotību”. “Krievijas pūles [mediju vidē] paplašina tai politiskās un militārās iespējas, jo tiek šķelta krieviski runājošā sabiedrība un slēpti patiesie ES politikas mērķi, piemēram, par sankcijām. Tas ir patiess drauds ES austrumu reģionu drošībai,” skaidro Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un Britānijas ārlietu ministri.

Rinkēvičs nepievienojas aicinājumam

Tieši Lietuva nāca klajā ar aicinājumu sagatavot Mogerīni adresētu vēstuli. “Šī vēstule liecina par pieaugošo izpratni starp valstīm, ka propaganda apdraud mūsu sabiedrības un ka ES kopīgi jārīkojas, lai piedāvātu alternatīvas informācijas avotus, veicinātu kritisko domāšanu, atšifrētu propagandu un novērstu mediju brīvības nepareizu izmantošanu,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” apstiprināja Lietuvas Ārlietu ministrijas Publiskās informācijas departamenta vadītājs Ķēstutis Vaškelevičs. “Notikumi Ukrainā parādījuši, kādas briesmas rada informācijas pārvēršana par ieroci Krievijas agresijas atbalstam, kā arī Rietumu atbildes novilcināšana un mīkstināšana. Ir nepieciešama koncentrēta un kopīga atbilde.”

Tikmēr Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izvēlējies nepievienoties Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un Britānijas kolēģu aicinājumam. Latvijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Kārlis Eihenbaums sarunā ar ziņu aģentūru LETA norādījis, ka Latvija uz šādām “lietām skatās, lai tās būtu ļoti konstruktīvas un līdzsvarotas”. Un arī Latvija esot piedāvājusi savus priekšlikumus un labojumus, ko ietvert vēstulē, “taču aicinājuma autori lietuvieši deva ļoti īsu saskaņošanas laiku, burtiski pāris dienas. Viņi nepaspēja visus mūsu piedāvājumus saskaņot”. Neizpratni par Ārlietu ministrijas nostāju, neparakstot vēstuli, paudusi Nacionālā apvienība. Partijas Saeimas frakcija nolēmusi aicināt ministru Rinkēviču apmeklēt NA frakcijas sēdi un sniegt paskaidrojumus par šādu lēmumu. “Tikai vienota un stingra Baltijas valstu pozīcija prezidentūras laikā būtu spēcīgākā atbilde Krievijas mēģinājumiem destabilizēt situāciju Austrumeiropā,” teicis NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Darbina propagandas mašinēriju

Neskatoties uz drūmajiem ekonomiskajiem radītājiem, Krievijas federālā budžeta paketē 2015. – 2017. gadam ir atvēlēts milzīgs finansējums valstij piederošajiem medijiem. Krievijas televīzijas kanālam “Russia Today”, kas pērn no valsts budžeta saņēma 11,87 miljardus rubļu (vairāk nekā 160 miljonus eiro), šogad finansējums palielināts līdz 15,39 miljardiem rubļu (vairāk nekā 200 miljoni eiro). Tikmēr uz likvidētās ziņu aģentūras “RIA Novosti” balstiem izveidotajam ziņu dienestam “Rossija Segodņa” Krievijas likumdevēji šogad piešķīruši 6,48 miljardus rubļu (88 miljonus eiro).

Vienlaikus pieņemti vairāki likumi, kas ierobežo valstī strādājošos neatkarīgos medijus. Piemēram, pērnajā oktobrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins izsludināja likumu, kas praktiski neiespējamu padara ārvalstniekiem piederošu mediju darbu un kas paredz, ka, sākot ar 2017. gadu, ārvalstniekiem varēs piederēt tikai 20 procenti no kādas mediju organizācijas kapitāla.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. PSRS savā laikā “glušija” rietumu radio kanālus kas sludināja “vārda brīvību”, tagad rietumi dara tieši to pašu tikai sauc to tagad par “propagandas apkarošanu”

  2. Skatos, ka šeit komantāros arī saradušies krievijas vēstniecības “ārštata žurnālisti” 😉

  3. Kā tad tā, kā ar demokrātiju un vārda brīvību, kas tik svēta Eiropai. Sāksies zombēšanas laiks un gribēs nabagiem iestāstīt, ka augam gudri.

  4. Grib panāk lai cilvēki vairāk paši neanalizētu situāciju, bet šaurpieraini klausītos rietumu melus.

  5. Malacis Rinķevičs , jo krievija mums visu laiku būs blakus ,tāpēc ministris nepiekrīt ,bet grib mieru ar kaimiņiem , un pareizi dara, nevajag naidu, ES skrējēji lai skrien.

    • i neceriet un lielas ilūzijas nelolojiet(!), jo tas mūsu sabiedrotais, kas tiek dēvēts par ASV stratēģiskās plānošanas centru, te nekādas prokrieviskas guberņas atdzimšanu neparedz. Un ne jau nu Mogerīni ar Rinkēviču būs tie, kuri spēs ietekmēt ASV stratēģisko plānošanu vai NATO rīcību!

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+