Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
2. februāris, 2012
Drukāt

Prasa atbildību, bet nemaksā

ginkresls_leta

Veselības ministre Ingrīda Circene pasludināja 2012. gadu par mātes un bērna veselības gadu un rīt Saeimā rīkotajā konferencē par demogrāfiju un reproduktīvo veselību iepazīstinās ar programmu mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošanai.

 

Tikmēr bez uzmanības atstāta būtiska problēma, kas nav iekļauta šajā programmā, bet par ko satraukušies ārstniecības iestāžu vadītāji. Proti, dzemdību nodaļās akūti trūkst speciālistu, tāpēc steidzami jārod risinājums, kā nezaudēt arī tos mediķus, kas vēl palikuši.

Janvārī Balvu slimnīcā uz laiku tika slēgta dzemdību nodaļa, jo saslima viena no ginekoloģēm, kas tur strādā, un nebija kas viņu aizvieto. “Līdzīga situācija var rasties atvaļinājuma laikā, jo ginekologu dzemdību speciālistu trūkst ne tikai Balvos un Gulbenē, bet visā Latvijā,” stāstīja Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle Alīda Vāne. Balvos ir apmēram 400 dzemdību gadā, un, ja šo nodaļu aizvērtu, tad sievietēm būtu jābrauc dzemdēt uz Rēzekni un Valmieru, kas pierobežas iedzīvotājiem ir gandrīz 200 kilometru attālumā.

Daugavpils reģionālā slimnīca noslēgusi līgumu ar ārstiem no Preiļiem, Krāslavas un Ludzas, kuri brauc dežūrēt dzemdību nodaļā. Slimnīcas vadītājs Aivars Zdanovskis atzina, ka tik svarīgā un atbildīgā vietā jābūt ārstiem, kas šeit strādā pastāvīgi, nevis atbrauc uz noteiktu laiku.

Ginekologi labprāt veido savas privātprakses, kur nav jāpieņem dzemdības un kur var saņemt krietni lielāku algu, nekā strādājot dzemdību nodaļā, kur atbildības nasta ir daudz lielāka.

 

A. Vāne: “Privātpraksēm tiek piešķirta valsts kvota. Piemēram, Vidzemē tie ir 60% no kopējās ginekoloģijas kvotas. Tādēļ ginekologiem nav nekādas motivācijas strādāt stacionārā par salīdzinoši zemu samaksu, turklāt diennakts režīmā, ja ieņēmumi savā privātpraksē ir vidēji piecas reizes lielāki.”

 

Dzemdību nama galvenā ginekoloģe, Ginekoloģijas un dzemdniecības speciālistu asociācijas priekšsēdētāja Dace Rezeberga pastāstīja, ka ik pa laikam slimnīcās tiek meklēti ārsti, kas varētu un gribētu strādāt dzemdību nodaļās, taču zemās darba samaksas dēļ (ap 400 latiem uz rokas), kas nav adekvāta atbildībai, grūti atrast šos speciālistus.

Dace Rezeberga atšķirībā no kolēģiem reģionos gan neuzskata, ka problēmas iemesls varētu būt arī ginekologa sertifikāts, kurš visiem ir vienāds un, kuru izsniedzot, netiek prasīts, ka obligāti kāds laiks ir jānostrādā dzemdību nodaļā. D. Rezeberga norādīja, ka ginekologs pēc rezidentūras beigšanas spējot pieņemt arī dzemdības. Ja ir nepieciešamas vēl papildu zināšanas, tās var saņemt, ja vien ir vēlēšanās. Viņa uzskata, ka valstij beidzot ir jātiek skaidrībā, cik dzemdību nodaļas tai ir vajadzīgas un ka mazās dzemdību nodaļās nav iespējams uzturēt kompetenci un nodrošināt nepieciešamās tehnoloģijas un cilvēkresursus. Tāpēc slimnīcu vadītāji ar nepacietību gaida jauno māsterplānu, ko ministrija gatavojas nodot apspriešanai martā vai aprīlī.

 

Veselības ministre Ingrīda Circene sacīja, ka tiks saglabātas visas dzemdību nodaļas, ka diskusijas bijušas vienīgi par Preiļu slimnīcas dzemdību nodaļu, kur ir samērā neliels dzemdētāju skaits, tomēr pašvaldība nav piekritusi to likvidēt un solījusi finansiāli atbalstīt.

 

Arī ministre atzīst, ka dzemdību nodaļās ir speciālistu pro­blēma, bet to varēs atrisināt tikai tad, ja nozarei tiks piešķirts papildu finansējums, lai varētu paaugstināt ārstu algas stacionāros.

Veselības ministre Ingrīda Circene, kura ir arī ginekoloģe, neuzskata, ka nepārdomātā kvotu sadale ir radījusi dzemdību speciālistu nepietiekamību. Viņa uzsvēra, ka piektdien Saeimas deputātiem un mediķiem prezentēs mātes un bērna programmu, kas paredz piešķirt grūtnieču aprūpei no valsts naudas maka lielāku naudas summu – līdz šim ginekologs, kuram ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, par topošās māmiņas aprūpi saņem 6 latus, bet turpmāk šim mērķim paredzēti 15 lati. Ministre pastāstīja, ka valdības vadītājs Valdis Dombrovskis, kuram uzticēta arī demogrāfijas padomes vadība, apsolījis, ka grūtnieču aprūpei un neauglības ārstēšanai papildus piešķirs no 1,6 līdz 1,8 miljoniem latu. Par šo naudu grūtniecēm došot iespēju veikt vairākus papildu izmeklējumus, lai operatīvi novērstu grūtniecības laikā radušās problēmas. Piemēram, ja tiek laikus konstatēts, ka gaidāmajam mazulim ir iedzimta sirds kaite, tad bērns dzims tur, kur viņu var nekavējoties operēt. Ja topošajai māmiņai laikus konstatēs kādu hronisku infekciju, tad sievietes ārstēšanu uzsāks pirms dzemdībām un mazulis piedzims neinficējies.

 

Uzziņa

* Vidzemē gada kvota ginekoloģijā ir 257 956 lati; privātpraksēm iedalīti 60% no kopējās kvotas.

* Valstī ginekologiem no valsts budžeta piešķirti 1 605 356 lati, no tiem privātpraksēm – 515 054 lati jeb 32%.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+