Prasa atbrīvot politieslodzītos ukraiņus 0
“Atbrīvo manus cilvēkus!” Ar šādu saukli svētdien dažādās Eiropas lidostās, tostarp Rīgā, norisinājās akcija “Bezjēdzīgā gaidīšana”.
Akcijas mērķis ir atgādināt par vairākiem desmitiem Ukrainas pilsoņu, kas savas politiskās pārliecības dēļ ieslodzīti Krievijas cietumos.
Rīgas lidostā svētdien bija sapulcējušies nedaudz vairāk kā desmit biedrības “Latvijas Ukraiņu kongress” pārstāvju, kuri ielidošanas sektorā kopā ar citiem sagaidītājiem šķietami gaidīja savus tuviniekus. Taču brīžos, kad ieradās reisi no Maskavas vai Sanktpēterburgas, viņi pacēla lapas ar Krievijā ieslodzīto tautiešu vārdiem, tādējādi simbolizējot, ka joprojām gaida savu cilvēku atbrīvošanu.
“Visi zina par Krimā notikušo, tādēļ iet pie Krievijas vēstniecības pat vairs nav jēgas. Šoreiz vēlamies vienkārši parādīt, ka neesam aizmirsuši savus cilvēkus un cīnīsimies par viņiem tik ilgi, cik tas būs vajadzīgs,” teica viena no pasākuma organizatorēm – Latvijas Ukraiņu kongresa pārstāve Tatjana Lazda. Līdzīgas zib-akcijas svētdien tika rīkotas arī vairākās citās pasaules valstīs ar aktīvu ukraiņu kopienu, piemēram, Čehijā, Polijā, Rumānijā, Austrijā, Somijā un Kazahstānā.
Par zibakcijas datumu izvēlēts 26. novembris, jo šajā dienā savu 28. dzimšanas dienu svin Aleksandrs Kolčenko, kurš 2014. gadā tika aizturēts Krimā kopā ar ukraiņu kinorežisoru Oļegu Seņcovu. Abi aizturētie Ukrainas pilsoņi, kuri iepriekš bija mēģinājuši pretoties Krievijas invāzijai un Krimas okupācijai, izvesti uz Krievijas federācijas (KF) teritoriju, kur sodīti par terorismu. 2015. gada augustā KF Ziemeļkaukāza apgabala kara tiesa piesprieda Seņcovam 20 gadu cietumsodu, bet Kol-čenko – desmit gadus. Šo spriedumu nosodījušas gan starptautiskās cilvēktiesību organizācijas, gan Kijeva un virkne Eiropas valstu, tostarp arī Latvija. “Nelikumīga Oļega Seņcova un Aleksandra Kolčenko aizturēšana Ukrainas teritorijā par pretošanos prettiesiskai Krimas aneksijai un tiesāšana Krievijas Federācijā ir klajš starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpums. Nav pieļaujams, ka Krievijas Federācijas tiesas veic kriminālvajāšanu par darbībām, kas veiktas ārpus KF jurisdikcijas,” toreiz norādīja Latvijas Ārlietu ministrija, aicinot Krieviju nekavējoties atbrīvot Seņcovu un Kolčenko, kā arī pārējos Ukrainas pilsoņus, kuri tiek nelikumīgi turēti apcietinājumā.
Krievijas vienīgā reakcija uz šiem un līdzīgiem aicinājumiem ir bijusi pārvietot politieslodzītos uz iespējami nomaļākām vietām – tālāk no viņu ģimenēm, medijiem un starptautiskajām diplomātiskajām misijām. Kolčenko šobrīd atrodas ieslodzījuma vietā Čeļabinskas apgabalā, bet Seņcovs pārvietots uz cietumu Autonomajā ņencu apgabalā, aiz polārā loka. Pēc neoficiāliem aprēķiniem, līdzīgu politisku motīvu dēļ ieslodzījuma vietās Krievijā un Krimā atrodas vairāk nekā 40 ukraiņu un Krimas tatāru aktīvistu.
