Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. jūlijs, 2012
Drukāt

Prasa bargāk sodīt negodīgos

Foto - LETAFoto - LETA

Negodīgus komersantus, kuri rada zaudējumus preču vai pakalpojumu saņēmējiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ierosina sodīt ar desmit reižu lielāku summu. Pašlaik Administratīvo pārkāpumu kodeksā privātpersonām noteikto 25 līdz 500 latu vietā vai uzņēmumiem noteikto 50 līdz 10 000 latu vietā – pat līdz 100 000 latu apmērā. 


Tas paredzēts Ekonomikas ministrijas sagatavotajos Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma grozījumos, kuri Ministru kabinetā (MK) bijuši iesniegti jau pērn, bet tikai šonedēļ apstiprināti MK komitejā.

Valdībai sniegtajos paskaidrojumos Ekonomikas ministrijai pakļautais Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) vēsta, ka iedzīvotāju sūdzību par negodīgu uzņēmēju blēdībām ir tik daudz, ka ar visu pārkāpumu izmeklēšanu šajā uzraudzības iestādē reizēm vairs netiekot galā. Tā kā viena daļa pārkāpumu ir sīki, valsts naudas un ierēdņu garīgās potences taupīšanas nolūkā PTAC gribētu vispirms pievērsties lielajām “haizivīm” un būtiskiem pārkāpumiem, kuri rada zaudējumus lielākam skaitam patērētāju. Tādējādi lielāka vērība un uzraudzība tiktu pievērsta iespējamo pārkāpumu ietekmei uz patērētāju kolektīvajām interesēm.

 

PTAC uzskata, ka pašlaik sodu apmēri ir par vājiem, lai nobiedētu blēdīgus komersantus, piespiežot atturēties no turpmākiem pārkāpumiem. Turklāt līdzšinējie sodi nav salīdzināmi ar zaudējumiem, kas rodas patērētājiem.

 

Piemēram, automašīnu stāvvietu izīrētāji – uzņēmumi “Parking service Latvija” un “Parking Control” par spēkratiem, kuri novietoti, nesamaksājot laikus, to īpašniekiem uzliek 20 latu naudas sodu. Kamēr tas nav samaksāts, automašīnas ritenim nenoņem bloķēšanas iekārtu. PTAC izpētījis, ka šie uzņēmumi izīrē vairāk nekā 25 autostāvvietas. Ja katrā autostāvvietā vienā dienā tikuši uzlikti pieci līgumsodi, tad vienā mēnesī auto īpašnieku zaudējumi sasniedz vairāk nekā 75 000 latu, bet vienā gadā – 900 000 latu.

Novērtējot Aizkraukles bankas komercdarbību, PTAC atklājis, ka 10 345 hipotekāro kredītu ņēmējiem banka piedāvāja divas iespējas. Papildināt agrāk noslēgto kredītlīgumu ar netaisnīgiem un nevienlīdzīgiem noteikumiem, piemēram, nosakot kredīta maksājumu termiņu uz diviem gadiem ar iespēju to pagarināt vai ik mēnesi maksāt 5 latus par konta apkalpošanu. Ja kredītu ņēmējs nepiekrita noslēgt papildu vienošanos, tad par konta apkalpošanu viņa zaudējumi gadā varēja sasniegt 60 latu. Ņemot vērā hipotekāro kredītu ņēmēju skaitu, zaudējumu kopsumma tādējādi varētu sasniegt 620 700 latu gadā.

Likuma grozījumu projektā paredzētais naudas sods tiktu noteikts samērīgi ar izdarītā pārkāpuma smagumu un ievērojot komersanta apņemšanos noteiktā laikā novērst pārkāpuma radītās sekas patērētājiem. Soda naudas apmēru nosakot, ņemtu vērā pārkāpuma apmēru un apstākļus, kā tas noticis, paša komersanta vainu, kā arī zaudējumu apmērus patērētājiem. Tāpat raudzītu, vai komersants nemēģina noslēpt pārkāpumu, kavējot tā izmeklēšanas gaitu.

 

PTAC uzliktais naudas sods pārkāpējam būtu jāsamaksā mēneša laikā, skaitot no dienas, kad būs spēkā lēmums par šā soda noteikšanu. Ja lēmums netiks izpildīts tik un tā, PTAC varēs ierobežot vai apturēt komersanta saimniecisko darbību.

 

Likumprojektā paredzēts, ka PTAC lemj par negodīgo komercpraksi sešu mēnešu laikā, skaitot no lietas ierosināšanas dienas un ka šo termiņu tas var pagarināt līdz diviem gadiem. Šāds pagarinājums vajadzīgs tāpēc, ka pārkāpumu izmeklēšana bieži ievelkas gan lietu sarežģītības, gan komersantu vainas dēļ. Piemēram, pēc iedzīvotāju saņemtajām sūdzībām, PTAC sāka izmeklēt autostāvvietu izīrētāja – uzņēmuma “EuroParking” – darbību pagājušā gada augustā. Taču uzņēmums nesniedza centram nepieciešamās ziņas noteiktajos termiņos pat pēc vairākkārt atkārtotiem pieprasījumiem. Iznākumā izmeklēšanu varēja pabeigt tikai pagājušā gada beigās, kad tika lemts par naudas soda uzlikšanu.

Kopš 2010. gada PTAC izmeklē iespējami negodīgu komercpraksi: interneta portālā “DELFI” patērētājiem piedāvā notievēšanas līdzekli – uztura bagātinātāju “Slim Ball”. Lai noskaidrotu uzņēmējdarbības īstenotāju, PTAC bijis jāsazinās gan ar interneta portālu, gan arī servera turētāju, gan ar uztura bagātinātāja pieteicēju reģistrēšanai Latvijā. PTAC jau atklājis, ka iespējamais pārkāpējs varētu būt Igaunijā reģistrēts komersants. Arī citās izmeklēšanas lietās iespējamie pārkāpēji var būt ārvalstīs reģistrētas privātpersonas vai uzņēmumi, kuru noskaidrošana prasa papildu pūles un laiku.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone neatbalsta šādus likuma grozījumus. Pretēji PTAC uzskatiem, viņasprāt, sodi ir par bargiem, tie nav samērīgi ar komersantu pārkāpumiem.

Likuma grozījumi vēl jāapstiprina valdībai un jāpieņem Saeimā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+