Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. augusts, 2014
Drukāt

Prasa izveidot buferzonu Baltijā 


Foto - LETAFoto - LETA

Kooperatīva "Kooperacijas kelias" vadītājs Jonass Kuzminskas (no kreisās), Igaunijas Lauksaimniecības kameras pārstāve Enne Kārners un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis Uldis Krievārs sarunājas pirms tikšanās ar Baltijas valstu lauksaimniecības organizāciju vadītājiem.

Trīs Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju vadītāji aizvadītajā nedēļā Rīgā iepazīstināja ar situāciju katras valsts lauksaimniecības nozarē pēc Krievijas ekonomisko sankciju ieviešanas un vienojās par tālāku rīcību. Lietuvas un Igaunijas valdība atšķirībā no Latvijas valdības saviem ražotājiem līdz šim reālu atbalstu nav sniegušas un iecerējušas. Visu trīs Baltijas valstu lauksaimnieki vienojās par kopīgas vēstules rakstīšanu Eiropas Komisijai un lauksaimniecības komisāram Dačanam Čološam. Savukārt Baltijas valstu zemkopības ministri jau informējuši komisiju par situācijas nopietnību un atbalsta svarīgumu.

Lietuvā – vismaz 
kvota netraucē


“Ir sācies ekonomiskais karš. Salīdzinājumā ar Latviju mums ir par vienu problēmu mazāk. Proti, nepārpildīsim piena kvotu, nevajadzēs maksāt soda naudas,” stāstīja Lietuvas Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Andrejs Stančiks. Lietuvā, tāpat kā Latvijā, lielas grūtības ir dārzeņu audzētājiem, bet piena pārstrādes uzņēmumi savas problēmas uzliekot zemniekiem, maksājot zemāku piena iepirkuma cenu. Tā kaimiņvalstī daudzās saimniecībās nokritusi no 27 līdz 15,9 eiro centiem, bet viena kilograma piena paš­izmaksa esot 24,4 centi, stāstīja kooperatīva “Pieno gele” direktors Jons Kuzminsks. Lietuvā vērtē iespēju aizliegt svaigpiena ievešanu no Latvijas un Igaunijas (katra no abām valstīm ik dienu uz Lietuvu eksportē 700 tonnas piena), tomēr valdība rūpējoties par uzņēmumu darbiniekiem un centīšoties atrunāt piena pārstrādes uzņēmumus no šāda lēmuma.

Arī Lietuvā lielus zaudējumus cieš autopārvadājumu nozare. A. Stančiks uzsver – valdības lēmumu par stabilizācijas pasākumiem Lietuvā vēl neesot. Arī 21% lielo PVN likmi kaimiņvalstī, visticamāk, nesamazinās. Svarīgi, ka Lietuva no Baltijas valstīm ir vislielākā lauksaimniecības produktu eksportētāja uz Krieviju, naudas izteiksmē eksports veido vienu miljardu eiro.

Igauņi zaudē 
četrus miljonus


Igaunijas Lauksaimniecības kameras vadītājs Romets Sormuss pastāstīja, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos lauksaimniecības produktu īpatsvars uz Krieviju bija 19%, tomēr šeit iekļauti arī alkoholiskie dzērieni un reeksporta produkti. Visvairāk sankcijas jūt jogurta ražotāji – Igaunija Krievijā pārdevusi pusi no ražotā jogurta. Piena cenas kritums līdz 20 centiem Igaunijā negarantējot lauksaimnieku izdzīvošanu, tāpēc ka pašizmaksa esot 25 centi. R. Sormuss uzsver – aizvadītajā kvotas gadā igauņi pārsniedza kvotu par 2%, bet šajā gadā pārsniegums būs 5%. “Tas nozīmē desmit miljonu eiro lielu soda naudu. Savukārt netiešie zaudējumi zemniekiem no sankcijām ik mēnesi ir 3 – 4 miljoni eiro,” tā R. Sormuss. Viņš vērš uzmanību, ka igauņi jau pēc agrāk piemērotajām Krievijas sankcijām centās mazināt atkarību no Krievijas tirgus.

Igaunijas cūkgaļas ražošanā ietekme patlaban neesot jūtama, tomēr neesot šaubu par Dānijā, Vācijā un Nīderlandē ražotās gaļas plūsmu uz Igauniju. Arī Āfrikas cūku mēra tālāka izplatīšanās no Valgas, visticamāk, esot vien laika jautājums. Igaunijā valdība atbalstu cietušajām nozarēm nesola.

Vienojas par prasībām


Dažu stundu laikā lauksaimnieku pārstāvji vienojās par vienotām prasībām Eiropas Komisijai un lauksaimniecības komisāram Dačanam Čološam. Vēstuli iecerēts sagatavot līdz 3. septembrim.

Lauksaimnieki vēstulē iecerējuši norādīt, ka Baltijas valstis ir buferzona visai Eiropas Savienībai, kas nozīmē lielākus zaudējumus no sankciju noteikšanas, kā arī īpašu situāciju saistībā ar Āfrikas cūku mēri. Tāpat vēstulē komisijai un komisāram būs uzsvērta nepieciešamība izveidot īpašu fondu, ar kuru risināt ES un Krievijas domstarpību dēļ radušos ekonomiskos samezglojumus. Īpašā statusa piešķiršanas svarīgumu lauksaimnieki pamatos ar konkrētiem faktiem par cenu svārstībām piena, gaļas un dārzeņu nozarē salīdzinājumā ar citām ES valstīm, ražošanas izmaksu un būtiski zemāko ES tiešo maksājumu atbalsta līmeni. Lauksaimnieki vēlas, lai ES kompensētu zaudējumus, kas krīzes situācijā rodas starp konkrēta produkta ražošanas paš­izmaksu un tirgus cenu. Viņi arī prasīs intervences ieviešanu piena nozarē, eksporta kompensāciju uz trešajām valstīm atjaunošanu, soda naudas atcelšanu piena kvotas pārsniegšanas gadījumā, kā arī Baltijas valstu buferzonas fonda izveidi, kas segtu izdevumus jaunu tirgu atrašanai. Kā norādīja Lietuvas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvis Mindaugs Maculevičs, iespējama arī kopīgas akcijas rīkošana.

Latviju sanāksmē pārstāvēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, biedrība “Zemnieku saeima”, Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Igauniju – Lauksaimniecības un tirdzniecības kamera, bet Lietuvu – Lauksaimniecības kamera un Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+