Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. augusts, 2015
Drukāt

LPF vadītājs: Arī pensionāri saprot, ka valsts budžets nav gumijas rotaļlieta

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Pensionāru problēmas būs atrisinātas, tikai viņiem nomirstot! Nav pensionāru, nav problēmu!” un “Mēs arī gribam ēst un dzīvot siltumā” – šādi un līdzīgi lozungi vakar bija lasāmi pensionāru piketā pie Saeimas nama. Sanākušie mudināja deputātus domāt par straujāku pensiju indeksācijas palielināšanu.

Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) valdes locekļi un vairāki desmiti pensionāru pulcējās pie Seimas nama, lai parlamentam iesniegtu savāktos 70 000 pensionāru parakstus. Dažu drošības sargu ielenkumā mierīgā gaisotnē bez starpgadījumiem norisinājās pensionāru tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA) un Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču (ZZS). Klātesošie vēlējās saņemt skaidru atbildi par iespēju indeksēt pensijas. A. Barča uzsvēra, ka šogad pensiju indeksācija būs 25% no algas indeksa – 4,2 miljonu eiro apmērā. Likumā par valsts pensijām šī indeksācija esot paredzēta. Viņasprāt, LPF prasīto indeksāciju 50% no algas indeksa varētu panākt jau nākamgad, ja LPF un Labklājības ministrija (LM) pie sarunu galda un naudas skaitīšanas sēdīsies jau tūlīt. “Mans nepopulārais viedoklis, kas patīk ne visiem pensionāriem, ir tāds, ka lielākais palielinājums – 50% no algas indeksa pienāktos cilvēkiem ar lielu darba stāžu. Sākot no 30, 40 gadiem. To atbalsta arī LPF,” norādīja A. Barča.

I. Mūrniece klātesošajiem uzsvēra, ka cilvēku vēlme pēc cienīgām vecumdienām ir pilnīgi taisnīga un saprotama. “Esmu gandarīta, ka jau šogad izdevās atvēlēt papildus 4,2 miljonus pensiju palielināšanai, ko piešķirs no 1. janvāra. Trīspusējās sarunās uzklausīsim pensionāru prasības. Savukārt finansiālās iespējas pensiju palielināšanai ir valdības kompetencē,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. “Cilvēkiem jāsaņem tādas pensijas, ar kurām var ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot,” norādīja I. Mūrniece.

Viens no piketa dalībniekiem bija arī bijušais VEF darbinieks ar 37 gadu darba stāžu Gunārs Lauks, kurš drīz svinēs savu 79. jubileju. Viņš pastāstīja, ka nedz no piketa, nedz LPF un Ināras Mūrnieces tikšanās neko negaida. “Kamēr tauta nebūs vienota, mums turpinās skalot smadzenes un nekas nemainīsies. Esmu trīs gadus prasījis ieviest nodokli dividendēm, pacelt nodokli azartspēlēm un alkoholam. Tāpat naudu var dabūt, arī ieviešot progresīvo nodokli. Naudas nav, bet no šīm lietām naudu neņem un negrib ņemt,” iespējamos finanšu avotus apdomājis G. Lauks. Viņš deputātiem vairs neticot un uzskata, ka ir pilnīgi nepareiza pensijas aprēķināšana. “Pensijai jāsastāv no laba darba stāža un atalgojuma atskaitījuma. Nevar būt, ka par mērauklu ņem 10 gadu stāžu. Normāli jābūt vismaz 20 gadiem,” spriež G. Lauks. Līdzīgi domā arī 78 gadus vecais rīdzinieks Jānis Preiss, kurš piekrīt, ka lielāka indeksācija jāpiemēro cilvēkiem ar lielāku darba stāžu. “Nevar teikt, ka 100%, bet lielākā daļa, kuriem ir mazs darba stāžs un maza pensija, ir 20 gadus nosēdējuši cietumā, visu mūžu dzīvojuši uz sievas vai mātes rēķina. Bomžiem, liekēžiem un dīkdieņiem aizpagājušajā gadā paaugstināja pensiju. Man ir 54 gadu darba stāžs, bet man pensiju nepaaugstināja,” neapmierināts ar esošo situāciju ir J. Preiss. Savukārt 74 gadus vecais Jānis Jaunpolis uzsvēra, ka pēdējo naglu zārkā iedzīs likums par daudzdzīvokļu māju zemes izpirkšanas iespēju zemes piespiedu nomniekiem. “Tieslietu ministrija izstrādājusi to likumprojektu, un ticu, ka Saeima to apstiprinās. Ja arī pensiju pieliks, to naudiņu jau gaida “Latvijas gāze”, “Latvenergo” un citi. Tas pielikums ātri izkusīs,” bažīgs par nākotni ir J. Jaunpolis.

Pēc A. Barčas un I. Mūrnieces sarunas ar mediju pārstāvjiem un klātesošajiem pie Saeimas nama ieradās arī LPF vadītājs, kurš vienlaikus ir arī Saeimas deputāts, Andris Siliņš (ZZS). Viņš kopā ar domubiedriem Saeimā nogādāja pensionāru parakstus, tālāk dodoties stundu ilgā I. Mūrnieces rīkotā apspriedē. Pēc sarunas I. Mūrniece norādīja, ka panākta vienošanās uzrunāt gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadību, lai organizētu plašu kopsēdi, kurā piedalītos trīs komisijas un vērtētu pensionāru iniciatīvu par pensiju indeksācijas palielināšanu. “Taču mēs nolēmām, ka jāskata ne tikai vecuma pensija, bet arī uz invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensija un pārējās. Šīs lieta jāskatās kontekstā,” akcentēja Saeimas priekšsēdētāja.

A. Siliņš norādīja, ka parakstu vākšana kārtējo reizi atgādinās sabiedrībai par pensionāru dzīves līmeni un tā pazemināšanos. “Nevaram izslēgt kompromisus, jo arī pensionāri saprot, ka valsts budžets nav gumijas rotaļlieta. Runājot par krīzes gadiem – ir pieņemts lēmums par to, lai atrastu optimālo mehānismu, kā Saeimas pieņemto lēmumu par pensiju pārrēķinu var realizēt, lai tas ir maksimāli sociāli taisnīgs tiem pensionāriem, kuru pensijas aprēķināja krīzes gados. Otrs – savāktie paraksti būs labs stimuls, lai mēs meklētu lielākas iespējas pensiju indeksācijai jau 2016. gadā. Vēlamies, lai pensijas tiktu indeksētas ar 50% no algu pieauguma indeksa, ko bija paredzējusi Labklājības ministrija, bet neatbalstīja Ministru kabinets,” uzsvēra LPF vadītājs. Sarunu dalībnieki apsprieduši arī iespēju rast atbalstu tiem pensionāriem, kuriem ir vairāk par 80 gadiem, kā arī tiem cilvēkiem, kuriem ir liels darba stāžs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+