Valdība dod zaļo gaismu lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumiem 1
Par spīti stiprajam salam vakar Rīgā pie Ministru kabineta ēkas no Latvijas malu malām bija sapulcējušies zemnieki, lai, turot virs galvas plakātus ar uzrakstiem “Maize neaug kokos, mums vajag zemi, kur to audzēt!”, “Zemi latviešiem!”, “Ja nestrādā pats, ļauj strādāt man!” vēlreiz atgādinātu valdībai par savām prasībām. Galvenā – nepieļaut Latvijas lielākās bagātības – zemes izpārdošanu un izsaimniekošanu. Viņuprāt, jāierobežo ārzemju pircēju “invāzija” zemes tirgū un spekulācijas ar to. Lauksaimniecībā izmantojamu zemi uzpērk ārzemju un pašmāju “investori”, kuri tur to neapstrādātu, gaidot uz cenu celšanos, lai pārdotu to vairākkārt dārgāk.
Jācer uz Jāni Dūklavu
“Latvijas zemnieks, kuram vajag zemi labības un lopu audzēšanai, netiek pie zemes. To viņam noceļ no deguna ārzemnieks, kurš samaksā skaidrā naudā, turklāt vairākkārt dārgāk, nekā to spēj mūsējie. Tādai kārtībai jāpieliek punkts!” uzskata Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka. Viņa kopā ar domubiedriem stāvot pie valdības ēkas cerībā, ka valdība un Saeima atbalstīs vietējos zemniekus, ļaujot viņiem būt noteicējiem savā zemē. “Ceru, ka zemniekus aizstāvēs arī Jānis Dūklavs, kurš jau strādājis par zemkopības ministru un kandidē uz šo amatu jaunajā valdībā,” viņa saka.
Jāaptur apmežošana
No Latgales puses atbraukušais zemnieks Vasilijs Rasimenoks man stāsta, ka gribot apturēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvēršanu mežos. Tā izrīkojoties ārzemnieki, kas Ludzas, Zilupes un citos Latgales novados nopirkuši lielas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Pašlaik nopirktās zemes aizaudzēšanu nobremzējot vien vietējā darbaspēka trūkums, jo daudz latgaliešu aizbraukuši peļņā uz ārzemēm. “Vietējais zemnieks, kurš gribētu izvērst ražošanu, spiests nomāt zemi no pašmāju vai ārzemju uzpircējiem. Cik ilgi varēs to izmantot, bieži par to viņam nav lielas drošības,” piebilst Vasilijs Rasimenoks.
Jaunajiem nav atspēriena
Jauno zemnieku kluba biedrs, Kuldīgas novada Turlavas pagasta zemnieku saimniecības “Jokas” īpašnieks Jānis Uzulēns atzīst, ka arī Kurzemes pusē zemi pašlaik uzpērk ap desmit ārzemju firmu, kas pieder galvenokārt dāņiem, somiem, zviedriem. Nopirkto zemi pēc tam aizaudzē ar mežu, no kura cer gūt lielāku peļņu nekā nodarbojoties ar lauksaimniecību. “Jaunajiem zemniekiem, kuriem pēc Lauksaimniecības universitātes beigšanas jau ceturto gadu pieskaitu arī sevi, jau tagad trūkst zemes atspērienam. Ja neko nemainīsim tagad, vēlāk būsim spiesti izpirkt to no ārzemniekiem trīskārt vai četrkārt dārgāk nekā savulaik vācu muižnieku laikos,” teic Jānis Uzulēns.
Iecavas novada zemnieku saimniecības “Cepļi” īpašniece Ruta Āboliņa uzskata, ka lielas zemes platības pašlaik tiek izniekotas rapšu – biodegvielas izejvielas – ražošanai. Viņasprāt, zemes izmantošanas politikā uzsvars jāliek uz pārtikas ražošanu.
Pa saujai katram ministram
Uz ietves valdības nama priekšā Zemnieku saeimas pārstāvji bija izveidojuši Latvijas karti no visiem novadiem atvestās zemes maisiņiem, kurus pa vienam dalīja uz Ministru kabineta sēdi atbraukušajiem ministriem.
Pateikdamās par atbalstu visiem, kuri bija sapulcējušies pie valdības ēkas, zemkopības ministre Laimdota Straujuma sacīja, ka likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumi, kuros paredz stingrākas prasības zemes pircējiem, Zemkopības ministrijā gatavoti sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām, ar to norādot, ka zemnieku domas tiek uzklausītas un lielā mērā ir ievērotas.
Atzīstot, ka plānotajai zemes iegādes kārtībai ir arī pretinieki, jaunās valdības vadītājas amata kandidāte pirms valdības sēdes izteica cerību, ka arī Saeima neliks šķēršļus šiem likuma grozījumiem.
Likumprojektu skatīs Saeimā
Vakar Ministru kabinets vēl vecajā sastāvā Valda Dombrovska vadībā apstiprināja minētos likuma grozījumus. Valdība lēma, ka līdz 2014. gada 30. oktobrim zemkopības ministram jāiesniedz Ministru kabinetā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot administratīvus sodus personām, kuras trīs gadu laikā pēc zemes iegādes neuzsāk tās izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā.
Galvenās prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem: zemi var nopirkt ļaudis ar lauksaimniecības vai nozarei pietuvinātu izglītību un pieredzi lauksaimniecībā; pircējiem jāapliecina, ka nopirkto zemi turpmākos trīs gadus pēc tās iegādes izmantos lauksaimniecībā; pircējiem jāizprasa atļauja pirkumam vietējā pašvaldībā. Šie noteikumi neskartu vien tos pircējus, kuri gribētu iegādāties nelielus lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabalus līdz 5 hektāru platībā.
Likuma grozījumos paredz arī jaunu kārtību pirmpirkuma tiesību izmantošanā. Zemes iegādē “pirmā roka” būtu: kopīpašniekiem; nomniekiem; pierobežniekiem, kuriem pašlaik īpašumā ir vismazāk zemes; jaunajiem lauksaimniekiem; lauksaimniekiem līdz 50 kilometru attālumā no pārdošanai paredzētās zemes; Valsts zemes fonda pārvaldniekam.
Pirmais solis
No valsts puses šis likumprojekts gan ir tikai pirmais solis, lai ieviestu kārtību lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgū, nepieļaujot darījumus, ja pircējs neplāno izmantot zemi lauksaimnieciskai ražošanai un tādējādi ierobežojot iespēju to izpirkt ārzemniekiem un viņu pašmāju starpniekiem, kuri uzdodas par “lauksaimnieciskās attīstības investoriem”. Pieņemšanai Saeimā iesniegts Zemes pārvaldības likumprojekts, kas pagaidām pieņemts tikai pirmajā lasījumā. Cita starpā tajā runāts par Zemkopības ministrijai pakļauto Lauku attīstības fondu, kas turpmāk gādātu par zemes saimniecisku izmantošanu valstiskā mērogā – pirktu zemi no īpašniekiem, kuri paši to neapstrādā, iznomājot vai pārdodot to zemniekiem – lauksaimniecības produktu ražotājiem.
