Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. jūlijs, 2013
Drukāt

Prasa palielināt un taisnīgi sadalīt finanšu līdzekļus pacientu ārstēšanai

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Ātrās palīdzības brigādes pacientus nešķiro un ved uz slimnīcu, bet tur saskaņā ar kvalitātes kritērijiem vismaz 60% no viņiem jāatraida un jāsūta ārstēties mājās. Skaidri redzams, ka šāda veselības aprūpes taktika ir iebraukusi purvā, jo pacienti arvien biežāk savas kaites ielaiž un nonāk slimnīcā smagā stāvoklī,” saka Ogres rajona slimnīcas vadītājs Dainis Širovs. 


Viņš ir viens no 13 Latvijas reģionālo un lokālo daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu vadītājiem, kuri parakstīja un nosūtīja Valsts prezidentam, premjeram, Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai, veselības ministrei un finanšu ministram atklāto vēstuli. Tajā norādīts uz kritisko finansējuma līmeni neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai slimnīcās, kura dēļ nepietiek naudas visu pacientu ārstēšanai, uz pārāk mazajām mediķu algām un zemajiem veselības aprūpes tarifiem, kuri nav pārrēķināti kopš 2009. gada. Vēl aizvien veselības aprūpes budžets nav sasniedzis 4,5% no IKP, kā solīts valdības deklarācijā.

Piemēram, Jūrmalas slimnīca pērn stacionārās neatliekamās palīdzības sniegšanai iztērējusi 120 tūkstošus latu, bet šogad jau 46 tūkstošus vairāk, nekā paredzēts ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtajā līgumā.

Slimnīcas vadītājs Egons Liepiņš atzīst, ka pārtērētā summa slimnīcai jāsedz no savas kabatas, jo valsts par “virsnormas” pacientu ārstēšanu iztērētos līdzekļus neatmaksā.

Arī Kuldīgas slimnīcā pērn līgumā paredzēto 2865 pacientu vietā sniedza medicīnisko palīdzību 3889 terapeitiskā profila pacientiem, pārtērējot 190 000 latus.

Slimnīcu vadītāji iebilst arī pret Veselības ministrijas veselības aprūpes kvalitātes kritērijiem, kas, pēc viņu domām, ir pretrunā iedzīvotāju veselības uzlabošanai, piemēram, atteikt uzņemšanu slimnīcā pēc iespējas lielākam pacientu skaitam vai līdz minimumam saīsināt ārstēšanās laiku slimnīcā. Saskaņā ar Nacionālā Veselības dienesta informāciju no visiem pacientiem, kas nonāk slimnīcu uzņemšanas nodaļās, vidēji tiek hospitalizēti 57%. Ogres rajona slimnīcā 77%, Daugavpils reģionālajā slimnīcā – 70%, vismazāk – Rēzeknes (42%) un Kuldīgas (46%) slimnīcās. “Lai izārstētu pacientus līdz galam, dažreiz nākas viņus izrakstīt, bet nākamajā vai aiznākamajā dienā uzņemt slimnīcā no jauna,” atklāj Dainis Širovs.

Savā vēstulē reģionālo slimnīcu vadītāji pauž sašutumu arī par jūnija sākumā veselības aprūpei papildus piešķirto 7 miljonu sadalījumu.

Līdzekļus, kas atvēlēti pacientu ārstēšanai slimnīcās – ap 1 500 000 latu –, paredzēts sadalīt proporcionāli summām, par kādām slimnīcas noslēgušas līgumus ar NVD. Tas nozīmē, ka 80% finansējuma saņems Rīgas klīnikas, bet reģionu slimnīcām atkal netiks samaksāts par visiem pacientiem, kuri ārstēti neatliekamā kārtā.

“Jau vairākkārt esam lūguši Veselības ministriju ieviest finansēšanas principu, kas balstīts uz godīgu un vienlīdzīgu finansējuma sadali atbilstoši iedzīvotāju skaitam, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgas tiesības uz neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu,” teikts vēstulē.

Jāpiebilst, ka Veselības ministrija vēlējās šogad izcīnīt nozarei papildu finansējumu vairāk nekā 34 miljonu latu apmērā.

 

VIEDOKLIS

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris: “Reģionālo slimnīcu prasības ir objektīvi pamatotas un ļoti savlaicīgas. Ir pilnīgi nepieņemami, ka par vienu no slimnīcas kvalitatīva darba rādītājiem tiek uzskatīts tas, cik pacientiem ar akūtām saslimšanām un traumām tiek atteikta uzņemšana slimnīcā. Tas vienkārši ir antihumāni. Šobrīd mūsu starptautiskā sadarbības partnere – Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācija (EPSU) – iesniegusi vēstuli Eiropas Parlamentam, paužot neizpratni un sašutumu par šādu Latvijas valdības attieksmi pret veselības aprūpi un lūdzot atkārtoti izvērtēt, vai šādu cilvēktiesību pārkāpumu dēļ Latvija ir tiesīga 2014. gadā kļūt par Eiropas Savienības prezidējošo valsti.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+