Foto – AFP/LETA

Briti prasa pamest Eiropas Cilvēktiesību tiesu 0

Britānijas parlamenta apakšpalātas ziņojums, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu dēļ britu nodokļu maksātāji dažādiem noziedzniekiem, tostarp teroristiem, izvarotājiem, pedofiliem un slepkavām, kopā izmaksājuši aptuveni 4,4 miljonus mārciņu (3,6 miljonus latu), valstī ar jaunu sparu uzjundījis aicinājumus atteikties no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un izstāties arī no ECT, ziņo britu plašsaziņas līdzekļi.

Reklāma
Reklāma

ECT – noziedznieku sargs


Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām
Lasīt citas ziņas

Kopš 1998. gada Britānija zaudējusi 202 prāvās ECT, kur dažādi likumpārkāpēji bija vērsušies pret Britāniju, apgalvojot, ka tās tiesu sistēma neesot ievērojusi viņu cilvēktiesības, raksta britu laikraksts “The Daily Mail”. Tā, piemēram, tiesneši Strasbūrā esošajā tiesā likuši Britānijai samaksāt divu tūkstošu mārciņu (1650 latu) kompensāciju radikālajam islāmistu sludinātājam Abu Katadam par to, ka britu tiesībsargājošās iestādes viņu aizturēja “pretlikumīgi”. Tagad naida kurinātājs tomēr ir deportēts uz Jordāniju, kur viņam būs jāstājas tiesas priekšā.

Tāpat ECT lika britiem 2006. gadā samaksāt 4700 mārciņas (3900 latus) bijušajam padomijas spiegam Britānijā Džordžam Bleikam. Viņam 1961. gadā tika piespriests 42 gadu cietumsods par katru MI6 aģentu, kuru viņš nodeva padomijai, kur viņi tika nogalināti. Bleiks ECT bija vērsies, jo Britānija liedza valsts nodevējam gūt peļņu no viņa Krievijā izdotajiem memuāriem. Cilvēktiesību tiesa apmierināja Bleika prasību, norādot, ka Britānija liegusi dubultaģentam “izteikšanās brīvību”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kirks Diksons līdz nāvei piekāva uz ielas nejauši satiktu vīrieti, kurš viņam neiedeva cigareti. Taču ECT lika Britānijai viņam samaksāt 18 tūkstošus mārciņu (gandrīz 15 tūkstošus latu), jo britu tiesa viņam liedza kļūt par tēvu, izmantojot surogātmāti. Britānijas tiesa piesprieda Rūpertam Meisijam sešu gadu cietumsodu par trīs zēnu seksuālu izmantošanu. Bet Meisijs vērsās ECT, apgalvojot, ka līdz tiesai viņam bija jāgaida četri gadi, kā dēļ dzīvojis nemitīgā stresā. Tāpēc ECT nolēma, ka par to britu nodokļu maksātājiem viņam jāsamaksā teju seši tūkstoši mārciņu (gandrīz 5000 latu), ar citiem Strasbūras tiesnešu spriedumiem britus iepazīstināja parlamenta apakšnama deputāts no Konservatīvo partijas Filips Deiviss. “Šādus gadījumus uzskatu par skandalozu naudas izšķērdēšanu. ECT piešķir privilēģijas nelegālajiem imigrantiem un noziedzniekiem,” sarunā ar britu laikrakstu “The Independent” sacīja Deiviss.

Gatavojas izstāties 
no ECT


Šāda situācija likusi britiem aizvien skaļāk runāt par izstāšanos no ECT. “Mēs atrodamies situācijā, kurā pseidotiesneši pieņem lēmumus par šo valsti [Britāniju]. Jo ātrāk mēs izsviedīsim mēslainē Cilvēktiesību konvenciju un pametīsim ECT, jo labāk mums būs,” paziņoja Filips. Līdzīgi sarunā ar britu laikrakstu “The Daily Express” izteicās Britānijas Nodokļu maksātāju alianses izpilddirektors Metjū Sinklērs, sakot, ka britiem jāpārvērtē attiecības ar ECT. “Nodokļu maksātājiem kļūs nelabi, izdzirdot, ka tik daudz no viņu nopelnītās naudas tiek atdota kompensācijās apšaubāmiem tipiem,” sacīja Sinklērs. “Pēdējos gados ECT spriedumi britiem izmaksājuši pārāk daudz. Tiesas kā cilvēktiesību aizstāves jēga kļuvusi nesavienojama ar veselo saprātu.”

Britānijas iekšlietu ministre Terēza Meja gada sākumā paziņoja, ka Cilvēktiesību konvencija ir traucēklis Britānijai efektīvi cīnīties ar noziedzību un nelegālo imigrāciju. Pirms dažām nedēļām viņa paziņoja, ka Konservatīvo partija savā priekšvēlēšanu programmā iekļaus punktu par atteikšanos no Cilvēktiesību konvencijas un izstāšanos no ECT. Tāpat izteicies arī britu valdības vadītājs Deivids Kemerons un tieslietu ministrs Kriss Greilings. “Kad Strasbūras tiesa regulāri maina savus mērķus un kavē tādu bīstamu cilvēku kā Abu Katadas deportāciju, mums sev jājautā, vai tiešām tādējādi samazinām cilvēktiesību pārkāpumus citās valstīs? Es šaubos,” paziņoja Meja, sakot, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencija drīzāk ierobežo Britānijas nacionālās intereses. Šā iemesla dēļ Konservatīvo partija nopietni apsver iespēju izstāties no ECT.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.