Mobilā versija
+14.6°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Svētdiena, 20. augusts, 2017
22. decembris, 2016
Drukāt

Prasa reformēt integrācijas politiku (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Ilmārs Latkovskis

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija vakar rezolūcijā aicināja Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) reformēt integrācijas politiku, taču šajā dokumentā neformulēja kopīgu nostāju jautājumos par pilsonības piešķiršanas kārtību nepilsoņu bērniem un krievu valodas izmantošanu amatpersonu saziņā.

Saeimas komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) skaidroja, ka nepilsoņu bērnu pilsonības piešķiršanas kārtības jautājumā viņam ir vienāda nostāja ar paša politisko spēku, kas neredz pamatu izmaiņu veikšanai. Viņš norādīja, ka jau pašreizējā sistēma ir demokrātiska, jo ļauj vecākiem izvēlēties. Arī deputāts Hosams Abu Meri (V) norādīja, ka vecākiem būtu jāsaglabā tiesības izvēlēties, vai reģistrēt savu bērnu kā pilsoni.

Komisijas sēdē tika uzklausīta Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas vadītāja Liesma Ose. Viņa uzsvēra, ka eksperti ir “apgāzuši” priekšstatu par integrācijas politikas izgāšanos un ka ir nepieciešams vairāk informēt par sabiedrības saliedētības veiksmes stāstiem. Ose arī akcentēja, ka sabiedrības integrācija ir jāīsteno, pamatojoties uz pētījumos konstatētām atziņām.

Kā rakstīts, prezidenta izveidotā ekspertu grupa novembra beigās publiskoja ziņojumu, kurā pauda, ka vien atsevišķi politikas veidotāji izvēlas runāt tikai latviešu valodā, neraugoties uz viņus intervējošā medija un tā auditorijā lietoto valodu. Ekspertu ieskatā divvirzienu komunikācija ar mazākumtautībām ir būtisks nacionālās drošības faktors, tikai šāda pieeja pakāpeniski veidojot savstarpēju uzticēšanos. “Labu piemēru rāda tie politikas veidotāji un ierēdņi, kuri ar krievvalodīgajiem medijiem runā to auditorijas vairākuma valodā,” norādīts darba grupas ziņojumā.

Kritiku ekspertu grupas ieteikumam amatpersonām krievvalodīgiem medijiem intervijas sniegt krievu valodā iepriekš pauda Valsts valodu centra direktors Māris Baltiņš, nodēvējot to par nepārdomātu un no valodas politikas viedokļa aplamu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vnk izbrina, ka var jau gadiem RUPJI MELOT un vazat tautu aiz deguna? Par kadu integraciju ir runa, ja tiek realizeta konkreta un neparprotama DEZINTEGRACIJA, SEGREGACIJA pec valodu principa, pie tam neparprotami RUSIFICEJOT daudzas nekrievu tautas, DISKRIMINEJOT tiem tadas pasas PRIVILIGEJU iespejas ka krievu KOLONISTIEM. Kapec valdosie neruna ari citu tautu valodas, lai tiem butu saprotamak? Atbilde neparprotama -RUSIFIKACIJA, tos nostadot kaut kada ipasa statusa.
    Un sis statuss ari nerada nekadus jautajumus, nemot vera jau minetas krievu valodas citigu aizstavesanu, MELOJOT par nerealizejamo integraciju, bet darot tiesi pretejo – merktiecigu dezintegraciju, cekas maisos esoso noziedznieku slepsanu,, LUSTRACIJAS blokesanu, izskatas, ka tiek nodrosinata lielkrievijas KOLONIALISMA POLITIKA, ar vietejo vietvalzu, vasalu rokam.
    It seviski, ka melosanu, faktu sagrozisana, kai to panaktu, notiek visa, ari NEPAMATOTA minoritates jedziena pielipinasana. Krievi NAV minorite. Tada Latvija ir TIKAI livi. Pec Eiropas Minoritasu hartas, kuru parakstijusi ari krievu PRIVILEGIJU, KOLONIALISMA uztiepeja Krievija, ne krievi Baltija, ne pakistani Anglija, ne turki Vacija, utml lielo tautu migranti nav uzskatami par mazakumtautibam nekada veida. Tikai vesturiski sen attieciga teritorija dzivojusas pamattautas.
    Tapec krievu valodas uzspiesana ir neslepts krievu invazijas akts, kas ir pretruna ar Satversmi un butiba valdoso nodeviba, kura butu attiecigi sodama, ja vien…, valsts JAU nebutu NOZAGTA…

Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+