Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
2. novembris, 2016
Drukāt

Prasa valsts dotētu augstāko izglītību (2)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Labāk samaziniet budžeta vietas valdībā!” – tāds bija viens no asprātīgākajiem plakātiem, ko pirmdien varēja redzēt studentu protestā pie Saeimas, kur izskatīja nākamā gada valsts budžeta likumu.

Patiesībā studenti protestē, ne tikai bažījoties par iespējamu valsts apmaksāto studiju vietu skaita samazināšanu, bet cenšoties arī panākt lielāku finansējumu augstākajai izglītībai nākotnē. Tāpēc pēc piketēšanas pie Saeimas studenti devās arī uz Finanšu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kur iesniedza prasību veidot darba grupu, kam būtu jāizstrādā plāns, kā pamazām pāriet uz valsts pilnībā dotētu augstāko izglītību. Šāda prasība iesniegta arī Saeimai un Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

Latvijas Studentu apvienības prezidente Maira Belova paskaidroja: studenti saprot, ka nav iespējams vienā dienā pāriet uz pilnībā valsts apmaksātu augstāko izglītību, taču pamazām tā būtu jāievieš. Piemēram, sākot ar valsts apmaksātām studijām doktorantūrā. Arī kaimiņvalstī Igaunijā sākumā valsts augstskolās pilnībā valsts apmaksātas studiju vietas bija tikai doktorantūrā, pēc tam arī maģistrantūrā, taču nu par brīvu mācās visi pilna laika studenti, kuri studē igauņu valodā. Doties studēt uz valstīm, kur studijas ir par brīvu, solīja arī daļa no protestētājiem. Piemēram, bija redzami plakāti “Biļete uz Tartu – 5 eiro; studijas Latvijā – 2000 eiro” vai “Mēs vēl tiksimies, studējot tur, kurp jūs dodaties atvaļinājumā”.

M. Belova atzīst: jāpaaugstina ne tikai finansējums augstākajai izglītībai, bet jāceļ arī tās kvalitāte. “Mēs piekristu, ja tiktu uzstādītas augstākas prasības potenciālajiem studentiem, lai augstskolās tiktu uzņemti tikai tie jaunieši, kas ir sagatavoti studijām,” sacīja studentu līdere.

Kā zināms, studenti neapmierinātību ar valsts finansējumu augstākajai izglītībai sāka paust pēc tam, kad IZM atklāja: lai varētu pildīt valdības lēmumu par algu celšanu augstskolu pasniedzējiem, iespējams, turpmākajos trīs gados var nākties ietaupīt, samazinot valsts apmaksāto studiju vietu skaitu pat par 5457. Tagad ir skaidrs, ka nākamajā gadā budžeta vietu samazinājums nedraud, taču nav vēl skaidrības par turpmākajiem gadiem.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis paudis atbalstu studentu prasībām. Rodas pat iespaids, ka ministrs apzināti, nespējot rast atbalstu valdībā papildu finansējuma novirzīšanai augstākajai izglītībai, tīši draudējis ar budžeta vietu samazināšanu, lai samusinātu studentus un viņi izcīnītu augstskolām to naudu, ko nespēj dabūt pats ministrs. Par šo savdabīgo saspēli zināmā mērā liecina pie IZM klātais tējas galds studējošajiem protestētājiem. Nekad agrāk IZM šādu pasākumu dalībniekus nav sagaidījusi ar cienastu.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. kapēc gan ne? Vispirms apzina, cik un kādu speciālistu ar augstāko izglītību Latvijai nepieciešami, tad aizklapē ciet nevienam nevajadzīgās, mistiskās n-tās studiju programmas, un tad māca studentus par budžeta līdzekļiem. Visi apmierināti.

  2. Cik no šitiem māvējiem pēc studiju beigām paliks strādāt Latvijā?

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (3)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+