Foto no Jāņa Kažotnieka prezentācijas

Tuvojas noslēgumam vairāku Ministru kabineta noteikumu apspriešana, kas paredz atvieglot administratīvo slogu darba drošības pasākumiem. Par to “LA” jau rakstījusi “Beidzot mazināšot darba aizsardzības birokrātiju” (3. septembrī).

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24

Lasīt citas ziņas

Visticamāk, vairāk neprasīs augstāko izglītību darba drošības nozarē par drošību atbildīgajam speciālistam un noteikti mazinās mācību kursu ilgumu.

Šā brīža situācija

Patlaban ikvienam darba devējam, kas pieņēmis darbā kaut vienu strādājošo, uzņēmumā ir jābūt darba aizsardzības speciālistam, kas apguvis pro-grammu “Darba aizsardzība un drošība” 160 stundu apjomā, vai arī jāizmanto kompetenta speciālista vai kompetentas institūcijas pakalpojumi (tā saucamie ārpakalpojumi).

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un bibliotēkas slēgšana

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri

Baidens paraksta likumprojektu par militāro palīdzību Ukrainai

Par izmaiņu rosinātājiem esam stāstījuši arī “Latvijas Avīzē”. Par smagajiem nosacījumiem zemnieki zemkopības ministri Laimdotu Straujumu informēja šā gada maijā “LA” dienā Durbē. Ministre rakstīja vēstuli ar ieteikumiem Labklājības ministrijai, kas par šo nozari ir atbildīga.

Arī Apes novada zemnieku saimniecības “Miķeļi” (nodarbojas ar stādu audzēšanu) saimnieks Ojārs Gailītis “LA” dienā Apē vērsa vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža uzmanību uz ačgārnajiem nosacījumiem.

Uzņēmēji teic, ka nav saprotama augstākās izglītības nepieciešamība darba drošības nozarē, ja uzņēmumā ir vairāk nekā pieci darbinieki.

“Man tas šķiet kā augstākās izglītības nozares lobijs, tāpēc ka nav saprotama augstākās izglītības saistība ar darba drošību, kā nosacījumu ievērošana ir katra uzņēmēja interesēs. Kas tad vēlas nelaimes gadījumus vai savu darbinieku slimošanu?” tā O. Gailītis.

Viņš teic, ka tieši prasība par augstāko izglītību darba drošības specialitātē savulaik aizkavējusi “Miķeļu” izaugsmi. “Patlaban jau esam pielāgojušies, paši beidzām kursus,” piebilst uzņēmējs.

Izmaiņas 
skars atbildīgos

Redzams, ka ministri uzņēmējus ir uzklausījuši. Pēc valdības šā gada 21. augusta rīkojuma mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem 18. oktobrī saskaņošanai ministrijām un sociālajiem partneriem nodoti Labklājības ministrijas sagatavotie vairāku noteikumu labojumu projekti. Tajos paredzēts, ka darba drošības apmācību kurss samazināms no 160 līdz 40 stundām, bet par bīstamajām atzītajās nozarēs – līdz 60 stundām. Tiek piedāvāts, ka bīstamajās nozarēs, ja uzņēmumā darbojas vairāk nekā pieci darbinieki, speciālā augstākā izglītība darba drošības nozarē darbiniekam nebūs obligāta, tomēr darba drošības speciālista pienākumus varēšot veikt darbinieki ar augstāko izglītību dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, veselības aizsardzībā vai tiesību zinātnēs, ja viņi būs apguvuši zināšanas iepriekš minētajos kursos.

Turklāt darba drošības speciālistam vajadzēs vismaz piecu gadu darba pieredzi darba aizsardzībā vai attiecīgajā profesijā. Jāatzīmē, ka darba devējs var piesaistīt arī ārpakalpojuma sniedzēju – kompetento institūciju, tādā gadījumā savs darba aizsardzības speciālists nav jānodarbina.

Jaunajos noteikumos arī iecerēts samazināt, piemēram, nevajadzīgus trokšņa mērījumus, kas tāpat maksā naudu. Labklājības ministrijā teic, ka attiecībā uz mācību pro-grammām jaunais regulējums varētu stāties spēkā nākamā gada 1. jūlijā. Citi nosacījumi gūs likuma spēku no nākamā gada 1. janvāra.