Ekonomika
Auto un tehnoloģijas

Prasīji Ziemassvētku vecītim viedtālruni vai planšetdatoru? Ieteikumi, kā izvairīties no spiegprogrammatūrām šajās ierīcēs0


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Evija Trifanova/LETA

Decembra otrā nedēļa ir viena no aizņemtākajām, jo tas ir pēdējais brīdis, kad internetā vēl var paspēt ar garantiju pasūtīt dāvanu ar piegādi līdz Ziemassvētkiem.

Ja zem eglītes vai dāvanu maisā plānots likt viedtālruni vai datoru, ir vērts pievienot šai dāvanai arī noderīgus padomus, kā to pasargāt gan no vīrusiem, gan spiegprogrammatūrām.

Mobilo sakaru operatora BITE vairāku gadu garumā apkopotā statistika liecina, ka decembrī viedierīču pārdošanas apjomi tradicionāli palielinās par aptuveni 30-40%, salīdzinot ar vidējiem pārdošanas rezultātiem gada laikā.

Īpaši pieprasīti šajā laikā ir viedtālruņi – cilvēki tos pērk gan sev, gan dāvanām. Taču prieks par jaunām ierīcēm var būt ļoti īss, ja laikus neparūpējas par to drošību.

“Mūsdienu sabiedrībā nelabvēlīgas programmatūras joprojām tiek saistītas tikai ar datoriem. Taču tās, piemēram, spiegprogrammatūras var ietekmēt jebkuru ierīci, kas ir pieslēgta internetam, tostarp viedtālruņus, spēļu konsoles un pat viedos televizorus. Tādēļ ir svarīgi laikus parūpēties par vairāku līmeņu aizsardzību šīm ierīcēm, bet īpaši – datoriem, planšetdatoriem un viedtālruņiem, kurus ikdienā izmantojam visvairāk,” skaidro BITES tehnoloģiju eksperts Dainis Dembovskis.

Viņš norāda, ka, piemēram, antivīruss, kas darbojas BITES tīklā, ik mēnesi reģistrē vairāk nekā 10 miljonus dažādu drošības risku, bet šā gada pirmo desmit mēnešu laikā tas reģistrējis jau gandrīz 140 miljonus šādu risku, tostarp dažādu spiegprogrammatūru mēģinājumus iekļūt lietotāju ierīcēs.

Jāpiebilst, ka šīs programmatūras darbojas klusi un nemanāmi, jo līdzīgi kā citiem zagļiem arī šo mērķis ir iespējami ilgāk nemanīti darīt savus ļaunos darbus.

“Jāatceras, ka spiegprogrammatūras un vīrusi būtiska atšķiras. Ja otrie bojā datnes vai operētājsistēmu, tad spiegprogrammatūru mērķis ir iefiltrēties ierīcē, lai slepeni izsekotu tās lietotāju, ievāktu par viņu datus, piemēram, paroles, bankas konta numuru, fotogrāfijas, ierīcē glabātus kontaktu sarakstus u.tml.,” uzsver D.Dembovskis.

Spiegprogrammatūras ļauj kibernoziedzniekiem arī noteikt konkrētās ierīces lietotāja atrašanās vietu, slepus ar telefona vai datora kameru un mikrofonu ierakstīt video vai audio failus, ieinstalēt ierīcē papildu programmatūras, kā arī atslēgt antivīrusu un ugunsmūri, lai tās būtu grūtāk atklājamas.

Tomēr pavisam nemanāmi šie “bezvadu spiegi” nav. Ja neizskaidrojamu iemeslu dēļ pasliktinās datora veiktspēja, piemēram, lietojumprogrammas ieslēdzas ļoti lēni, cietajā diskā pēkšņi trūkst vietas, ir vērts sākt meklēt šādu dīvainību cēloņus.

Līdzīgi ieteicams rīkoties, ja pasliktinās arī viedtālruņa veiktspēja, piemēram, tas regulāri bez iemesla izslēdzas un ieslēdzas, tam strauji sāk izlādēties akumulators, būtiski pieaug interneta patēriņš u.tml.

Atklāt un likvidēt šīs kaitnieciskās programmatūras palīdz dažādi pretspiegošanas risinājumi, piemēram, antivīruss.

Ja ierīce ir inficēta un izmantotais aizsardzības risinājums nelīdz, mobilajiem telefoniem un planšetdatoriem ieteicams atjaunot rūpnīcas iestatījumus, bet datoriem – pārinstalēt operētājsistēmu. Šo uzdevumu vari paveikt paša spēkiem, bet vari arī uzticēt profesionāļiem.

Kā norāda D.Dembovskis, risinājumu, kas nodrošinātu 100% aizsardzību pret spiegprogrammatūrām, nav.

Tāpēc, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, ikdienā ir vērts ievērot vispārīgo kiberdrošības higiēnu:

Izmanto tikai legālas operētājsistēmas un lietojumprogrammas, regulāri atjaunini ierīces programmatūru. “Apple”, “Google”, “Microsoft” un citi ražotāji ir parūpējušies, lai tu to varētu izdarīt ātri un vienkārši – izmantojot ierīces operētājsistēmas un lietojumprogrammu automātisko atjaunināšanas funkciju.

Izmanto ierīču aizsardzībai zināmus un uzticamus antivīrusa risinājumus, piemēram, pasaulē populāros “AVG”, “Norton” vai “Panda”.
Lieto drošas paroles, kā arī biometriskās drošības metodes, piemēram, pirkstu nospiedumu lasītāju (Touch ID). Un neizmanto vienu un to pašu paroli viedtālruņa un datora atbloķēšanai, “Google” kontam, “Facebook” profilam u.tml.

Nelejupielādē un neinstalē savās ierīcēs lietojumprogrammas un datnes no nezināmiem, šaubīgiem avotiem, tostarp pirātiskās programmas, spēles, filmas vai mūziku. Piemēram, viedtālruņos var iestatīt iespēju lejupielādēt mobilās aplikācijas tikai no oficiālajiem veikaliem – “GooglePlay” un “App Store”.

Never vaļā no nezināmiem sūtītājiem saņemtu e-pastu pielikumus, e-pasta paziņojumos un īsziņās iekļautas hipersaites, jo spiegprogrammatūras kodu var saturēt pat vienkāršs PDF fails. Esi uzmanīgs arī saņemot aizdomīgas ziņas no pazīstamiem cilvēkiem, jo kibernoziedznieki savu mērķu īstenošanai mēdz “aizņemties” svešu cilvēku identitātes. Starp citu, galvenie spiegprogrammatūru izplatīšanās avoti ir dažādi failu apmaiņas tīkli, piemēram, bezmaksas filmu mīļotāju iecienītie “torenti”.

Neklikšķini uz aizdomīgiem, uznirstošiem reklāmas “logiem”, jo ar tiem var “maskēties” nelabvēlīgas programmatūras, tostarp vīrusi un spiegprogrammatūras.

Saistītie raksti

Vienmēr rūpīgi iepazīsties ar visu maksas un bezmaksas lietojumprogrammu instalēšanas nosacījumiem. Ja to nedarīsi, var gadīties, ka, pats to neapzinoties, pavisam “legāli” ieinstalēsi savās ierīcēs spiegprogrammatūras.

Izveido datorā divus lietotāja profilus. Vienu – ar administratora privilēģijām, kuru lieto tikai tad, kad nepieciešams instalēt vai atjaunināt programmatūru. Otru – bez administratora tiesībām, kuru lieto ikdienas darbiem. Tas ir veids, kā visnotaļ efektīvi ierobežot nelabvēlīgo programmatūru rīcības “brīvību” tavā datorā.

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
20 reizes nedēļā dažādu darbu laikā tiek pārrautas elektrolīnijas
11 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ekonomika
VIDEO: Purgaile sola pārmaiņas FKTK un atbalsta pievienošanu Latvijas Bankai
12 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ekonomika
Ielu tīrāmo mašīnu ražotājs “Bucher Municipal” piedzīvo strauju izaugsmi
13 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Sociālās mājas būvniekus Bolderājā pārsteidz uzietā padomju armijas munīcijas noliktava
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
IeM kategoriski noraida “Tele2” pārmetumus par it kā negodprātīgu rīcību iepirkuma procedūrā
6 stundas
LE
LETA
Sports
Svarcēlājs Griškovs par aizliegto vielu lietošanu saņem četru gadu diskvalifikāciju
8 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Naktī Purvciema iedzīvotājs sēž uz vakts un pieķer riepu dūrēju 1
4 stundas
MZ
Māris Zanders
Latvijā
Māris Zanders: Koalīcijā runāšana caur puķēm tāpat neko nedod
9 stundas