Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
23. aprīlis, 2014
Drukāt

Jābremzē medikamentu izrakstīšana. Saruna ar Ingrīdu Circeni (21)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Ingrīda Circene

Veselības ministre Ingrīda Circene nav pievienojusies Briseles komandai, bet nolēmusi palikt Latvijā, lai strādātu. Ministri izvaicāja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Māra Libeka.

M. Libeka: – Patlaban jūsu politiskajā darbībā iestājies tāds netipisks klusuma periods. Vai tas saistīts ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kad labāk necilāt sāpīgās veselības aprūpes problēmas un nekaitināt “Vienotības” vadību, kas vēlas saglabāt stabilu partijas reitingu? Arī ar veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu nesokas tik labi, kā cerējāt, – tas ie­strēdzis Saeimā, kur tiek pamatīgi koriģēts. 


I. Circene: – Likumprojekts nav iestumts Saeimas atvilktnēs, bet virzās uz priekšu un ir sagatavots jau otrajam lasījumam. Saeimas delegācija bija Lietuvā, kur saņēma atbildes uz pilnīgi visiem jautājumiem par obligāto veselības apdrošināšanu. Tuvākajā laikā deputāti dosies vizītē uz Igauniju.

– Ko jūs gribat noskaidrot?


– Neko, es jūs vienkārši informēju. Ministrija ir savu darbu izdarījusi un tagad visi lēmumi ir Saeimas ziņā.

– Vai šī Saeima paspēs to pieņemt?


– No deputātu puses ir būtisks atbalsts. Ražuka kungs, kurš vada nodokļu politikas apakškomisiju, likumprojektu atbalsta pilnībā, un arī Budžeta komisijas vadītājs Reira kungs uzskata, ka šī Saeima to, visticamāk, paspēs pieņemt. Ministrija ir konceptuāli vienojusies arī ar Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju Barčas kundzi. Viņa gan norādīja, ka ministrijai arī bezpajumtnieki ir jāiekļauj to personu sarakstā, kuriem veselības apdrošināšanas iemaksas nodrošina valsts. Izdarīsim!

– Arī klosteru mūki un mācītāji ir satraukušies, ka paliks bez veselības aprūpes, ja pieņems likumprojektu…


– Satversmē noteikts, ka valsts un baznīca ir atdalītas un baznīca nevar ietekmēt valsts lēmumus. Tiesa, Saeima var lemt par izņēmuma gadījumiem. Taču atgādināšu, ka likumprojektā jau tagad atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm ir apmēram par 30% lielāks to personu loks, kurām apdrošināšanas iemaksas nodrošinās valsts. Katra kategorija, ko mēs iekļaujam, ir jāuztur nodokļu maksātājiem.

V. Krustiņš: – Cik naudas vajag medicīnai, lai jūs vairāk neprasītu? Tas ir, cik katru gadu vajag? 


– Pusotra miljarda eiro. Tad mēs varētu līdzināties savām kaimiņu valstīm.

– Vai valdībai ir šī nauda, ja tā gribētu dot?


– Tādu naudu nav iespējams saņemt vienā gadā. Kā zināms, valdībā nav viena partija, bet gan četras, un katrai no tām sava prioritāra vajadzība. Mūsu valstī ir arī tādas nozares, kuras saņēmušas lielāku finansējumu nekā vidēji Eiropā, diemžēl veselībai tas ir vismazākais. Būtu loģiski, ja valsts budžeta pieaugumu proporcionāli sadalītu tām nozarēm, kuru budžets ir zem vidējā Eiropā. Jāatzīst, ka Latvijā tas politiski nav iespējams.

M. Libeka: – Vai šī nespēja ir novedusi pie tā, ka reģionālajās neatliekamās palīdzības slimnīcās pacientu ārstēšanai nepieciešamajām zālēm nevar atvēlēt vairāk par 91 centu, bet universitātes klīnikas – vairāk par 1,44 eiro dienā? Vai iespējams ārstēt ar tik mazu naudas summu?


– Par tik mazu naudu ir ļoti grūti izārstēt slimnieku, lai neteiktu – neiespējami.

– Ārsti stāsta, ka naudas trūkums ir iemesls tam, ka daudzi pacienti pat nespējot samaksāt valsts noteiktos līdzmaksājumus. Šo maksātnespējīgo pacientu parādu dēļ gadu no gada slimnīcām vairojas milzu parādi, kuriem neredz galu. Cik ilgi tas turpināsies?


– Pagājušajā gadā ministrija pacientu līdzmaksājumu samazināšanu noteica kā vienu no saviem uzdevumiem, bet valdība to neatbalstīja. Arī šogad jau divreiz esmu mēģinājusi pārliecināt Straujumas kundzi, ka tie līdzmaksājumi slimnīcās ir jāsamazina uz pusi. Ministrija vēlas atbrīvot pensionārus no līdzmaksājuma pie ģimenes ārsta. Diemžēl ne ministrija, ne ministrs nevar samazināt.

– Ko Straujumas kundze jums apsolīja?


V. Krustiņš: – Viņa taču bija līdzjūtīga un saprotoša, vai ne? Nevis kā tas iepriekšējais, kuru pārceļ uz Briseli?


– Jā, jā, viņa apsolīja domāt par ministrijas priekšlikumiem. Jāteic, ka 99% no visām veselības aprūpes problēmām būtu atrisināmas, ja pietiktu naudas. Ministrijai nav konceptuālu pretrunu ne ar slimnīcām, ne ārstiem, ne pacientiem, jo mēs runājam vienu valodu, tikai nelaime, ka naudas lādes nav zem gultas.

M. Libeka: – Nav gan zem gultas. Taču mūžīgais naudas trūkums, ar kuru aizbildinās, novedis pie tā, ka jau gada pirmajā pusē izsīkušas valsts kvotas uz pieprasītākajiem izmeklējumiem. Uz elementāru izmeklēšanu jāgaida mēnešiem.


– Ar to mēs sevišķi neatšķiramies no citām Eiropas valstīm. Diemžēl šie izmeklējumi, protams, pēc ārstu pieprasījuma, nereti tiek veikti “katram gadījumam”. Ministrija neiejaucas ārstniecības darbā, katrs ārsts pats pieņem lēmumu par slimnieku ārstēšanu. Lai mazinātu naudas tēriņus un lai tiem, kam patiešām nepieciešama pamatīga izmeklēšana, nav jāgaida garās rindās, medicīnas specialitāšu asociācijām ir jāiz­strādā vadlīnijas slimību ārstēšanai.

V. Krustiņš: – Gan jau sarakstīs vadlīnijas. Bet kur paliek valsts nauda? Lai bruņotos, neesot dots… Skolotājiem nepietiek, pensijas trūcīgas… Vai nav par daudz, pussimts, vēstniecību, par daudz ofisu un valsts aģentūru? Valsts kontrole kritizē, bet tautai atskaites nav.


M. Libeka: – Mūsu laikraksta lasītāji bieži sūdzas par augstām zāļu cenām. “Latvijas Avīze” ne reizi vien rakstījusi, ka Valsts zāļu aģentūrai nav ne vismazākās vēlēšanās rīkoties pacientu interesēs. Varbūt tādēļ, ka no zāļu ražotāju iemaksām veidojas aģentūras budžets. Vai ministrijai nav nekāda teikšana un ietekme uz zāļu dārdzību?


– Tas, ka no valsts budžeta apmaksā lētāko medikamentu, jau ļāva ietaupīt pagājušajā gadā vairākus miljonus latu. Pirmkārt ir jāizšķiras par to, ko ārsts izraksta pacientam. Ja viņš izraksta medikamentu, ko valsts nekompensē pilnībā, tad pacientam rodas ļoti lieli apgrūtinājumi saņemt adekvātu ārstēšanu. Otra problēma ir, ka ārsti mēdz izrakstīt ļoti daudz medikamentu. Lai to bremzētu, ministrija ir izstrādājusi primārās veselības aprūpes stratēģiju – ārstiem ieteikts konsultēties ar klīniskajiem farmaceitiem par to, kuras zāles no izrakstītajām ir pacientam visnepieciešamākās un kādās kombinācijās tās vislabāk lietot.

Latvija nevar atļauties segt aģentūras izdevumus no valsts budžeta. Bet zāļu reģistrācijas maksas dēļ gan medikamentu cena par 30% pilnīgi noteikti nepieaug.

– Igaunijā Satversmes tiesa spriedīs par aptieku skaita ierobežojumu atcelšanu. Vai neesat domājusi, ka arī Latvijā šis ierobežojums ir jāatceļ, lai veicinātu konkurenci un zāļu cenu samazināšanos?


– Nē, nē. Aptieku tīkls tiek regulēts visās valstīs. Paskatieties Āgenskalnā, cik aptieku ir ap laukumu, bet tās cenas kaut kā nekrītas.

– Tas tāpēc, ka tās visas pieder vienai firmai.


– Veselības ministrijas interese ir pēc iespējas pieejamāka, efektīvāka un kvalitatīvāka veselības aprūpe. Neizvērsīsim šeit tehniskas lietas.

– Nesen Stradiņa slimnīcā sāka strādāt ministrijas ieceltā jaunā valde. Vai “Stradiņos” gaidāma reforma – klīnikas un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas apvienošana ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU)? 


– Jūsu informācijas avots?

– RSU rektora Jāņa Gardovska ne tik sen Valdim Dombrovskim nosūtītā vēstule. 


– Tas, ko viens vai otrs cilvēks saka, nenozīmē, ka patlaban tas ir prioritārs jautājums. Par to, iespējams, būs jārunā pēc gadiem, nevis šodien.

V. Krustiņš: – Saprotu, ka ministrija vēlas, lai ārsti 2020. gadā saņemtu 2000 eiro lielu mēnešalgu. Vai, atalgojuma lielumu nosakot, ņem vērā, piemēram, rezultatīvu darbu – cik sarežģītas operācijas ārsts ir veicis, kādu profesionalitāti tas prasījis?


– Algā, pirmkārt, iekļauta vienas darba slodzes pamatsamaksa par 40 darba stundām nedēļā. Ministrija nevar pateikt, cik lielas piemaksas katram ārstam slimnīca maksā, jo slimnīcas vadītājam ir brīva iespēja piemaksāt.

Otrā algas daļa nāk klāt par sarežģītību, kvalifikāciju, attiecīgā darba apjomu, tāpēc arī algas ārstiem atšķiras no 700 līdz 7000 eiro. Tie mediķi, kuri ārstē maksātspējīgos iedzīvotājus, finansiāli ir daudz labāk nodrošināti nekā tie, kuriem jāārstē trūcīgie cilvēki, kā tas ir, piemēram, reģionālajās un lokālajās slimnīcās.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. Mezs ,svaigs gaiss ..vairak jalieto dabas veltes ,javac tejas ,jadzer bebra dziedzera izvilkums spirta ,melna berza cagas teja ,tad cilveks vesels ..JAMIL SEVI .

  2. PSRS valsts apdrošināja veselības ziņā. Kur tas pazuda? Pacienta maksu ieviesa, lai bez vajadzības pie daktera neietu un neradītu rindas. Tagad maksa tāda, ka i vajadzības gadījumā ne vienmēr iesi un rindas vēl garākas. Skaidrs, ka dakterus ne par ministriem var likt, ne par deputātiem vēlēt. Tas tāpat kā āzi par dārznieku likt. Nu viss ir izēsts, ka atliek tikai blēt.

  3. Circenīte aizkrāsnē Atbildēt

    Labi ilggadīgi amatā algotā īpaši runīgā Kundzīte šķiet nav pamanījusi, ka t.s. kvotas uz izmeklēšanas procedūrām un testiem jau ilgāku laiku cilvēks var izstāvēt rindā tikai divreiz gadā – aizskrienot 2.janvāri un 2.jūlijā – uz attiecīgo pusgdu. Ja kāds infantīli vecmodīgs cilvēks sadomājis personīgi slimot starplaikā, un tikai tad, kad slimība negaidīti uzbrukusi, tam jārēķinās, ka par ārsta nozīmēto izmeklēšanu pašam jāsameklē vietiņa, kur vēl var tikt klāt kaut vai par pilnu cenu, neatkarīgi no diagnozes un statusa. Medicīna Latvijā cilvēkiem kļūst prastāka par jebkuras trušu fermas apkopi.

  4. kĀDĒĻ MINISTRE, INTERVĒTĀJA APSPRIEŽ TIKAI ZĀĻU CENU PROBLĒMU, BET ABSOLŪTI NEPIESKARAS CITĀM FANTASTISKĀM CENĀM ; PIEMĒRAM – CIK IZMAKSĀ SONOGRĀFIJA, CIK MAGNĒTISKĀ REZONANCE UTT. KĀDĒL NAV NEVIENAS ANALĪZES, NEVIENAS ATKLĀSMES PAR EIRO SIMTIEM UN TŪKSTOŠIEM, PROGNOŽU, PAR CIK PALIELINĀTOS APKALPOTO SKAITS, JA IZMEKLĒJUMU CENAS PAZEMINĀTU, PIEM. PAR 25%? KLUSUMS UN TABU – IT KĀ NEEKSISTĒTU TĀDS ANAHRONISMS, KĀ PUSGADU RINDA UZ SONO UN MOMENTĀLA PIEEJA, JA MAKSĀ PATS. Tā TAD JAUDAS IR – KUR SKATĀS KNABS?

  5. tas irabsurds ja par zalem kuram ir 100% valsts samaksa,aptiekas ir japiemaksa no7 lidz1o eiro un vairak!tas attiecas uz diabetu,glaukomu!vel jamaksa par recepti o,71 cents!viens otrs arsts vel pareceptes izrakstisanu pieprasa o,70!zales aiz valsts robeas maksa letak!

  6. Nesen biju Spānijā, tur nācās nopirkt TORASSEMID 10 . Tur samaksāju par tām zālēm 5,29 eiro, bet pie mums tas pats medikaments maksā 13,22 eiro, pie tam lētākajā variantā ! Līdzīgi redzams ir arī ar citiem medikamentiem ! Polijā piemēram tās pašas Magne B 6, tās pašas Francijas firmas ražotās maksā vismaz uz pusi lētāk ! ES nekad vairs neticēšu pasakai par mazo Latvijas tirgu kas ir tikai savas alkatības attaisnošanai ! Tirgus lielums vai mazums varētu atšķirties par kādiem 20- 30 % , bet ne vairākas reizes ! Vienkārši liela alkatība valda Latvijā ! Un valsts šo alkatību atbalsta, jo nekas netiek ražots, bet ja medikamentus vai kādu preci pārdod divas vai trīs reizes dārgāk un no tā paņem nodokļus, tad ir tikpat kā saražots ! Tā pietiek naudas lielajai parazītu armijai kuri neko radošu nedara , bet milzu algas saņem !

  7. Nevis ārsts nosūta uz pārbaudēm “katram gadījumam”, bet gan pacientam jālūdzas, lai viņu nosūta uz izmeklējumiem, beigās izrādās, ka nepieciešama operācija. Ģimenes ārsti bieži grēko, nesūtot pacientu pie speciālista, bet gan paši uzņemoties ārstēšanu, vai bieži vien neārstēšanu.

    • nesen pargaju pie cita gimenes arsta,nevaru sudzeties!tieku nosutits pie daudziem specialistiem!lauki maini savu gimenes arstu!

  8. Pirmkārt jau jālikvidē ir šī ministrija ministrijā-Zāļu valsts aģentūra un tās funkcijas jānodod Farmācijas departamentam!Un,kāds ir sniegums iedzīvotāju veselības aprūpes uzlabošanā VM parlamentārajam sekretāram,atašejiem Briselē un Maskavā? Kļuvušas lētākas zāles,pieejamāki medicīniskie pakalpojumi?

  9. Ar bremzēšanu mums patiešām veicas! Gan attiecībā uz progresīvo ienākuma nodokli ar iztikas minimumam atbilstošu neapliekamo minimumu un samazinātu PVN likmi pārtikai,gan diferencētu kapitāla pieauguma nodokli,ministriju apvienošanu,atraitņu pensijām un obligāto veselības apdrošināšanu!Pat Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanai (ar visu pilotprojektu!) bija nepieciešami veseli divdesmit gadi! Pilnīgi pretēji jaunu padomju dibināšanai,valdības padomnieku algas griestu atcelšanai,algu divkāršošanai,valsts uzņēmumu valdēm un neesošā elektrības tirgus atvēršanai!

  10. ZĀĻU IZRAKSTĪŠANA un PACIENTU MAKSĀT NESPĒJA NEVIENU NEINTERESĒ VISUS ŠOS GADUS!!!!!!!!!!!! Regulāri esmu rakstījusi par Igaunijas un Lietuvas OBLIGĀTO VESELĪBAS APDROŠINĀŠANU kā ĻOTI veiksmīgām!? ŠO valstu veselības ministri un valdības DOMĀJUŠAS PAR SAVU TAUTU VESELIBAS APRŪPES MĒRĶTIECĪGU UZLABOŠANU PRETĒJI MŪSU VESELĪBAS MINISTRIJAI, kur ministru posteņus VISUS GADUS IEŅĒMUŠI ĀRSTI…( Lietuvas VM NAV ĀRSTS un ĻOTI LABI DARA SAVU DARBU TAUTAS LABĀ!!!?). MUMS NEKAS NETIEK DARĪTS, LAI ATVIEGLOTU IEDZĪVOTĀJU DZĪVI, bet tieši PRETĒJI – LAI TIKAI BŪTU SLIKTĀK un SLIKTĀK!!! NU ar atteikumu ceļu un tiltu remontam pieškirt nieka 6 miljonus ( LM caurumā “IEGĀZA” VAIRĀK KĀ 50 miljonus??!!) TIEK APZINĀTI GAIDĪTI PIRMIE UPURI un viņi BŪS…TILTI IR KATASTROFĀLĀ STĀVOKLĪ !!!!!!????????? VISS TIEK NOLAISTS LĪDZ KLIŅĶIM un TAD VAJAG MILJONUS…!? NOLAISTA EKONOMIKA,” IZČAKARĒTA” IZM, VM…. Kur vien skaties – viens posts un nepatikšanas KURLUMA, AKLUMA un atsaukšanās uz PASAULES POLITIKAS NESTABILITĀTI ( tiltu un ceļu rementam naudas nav Ukrainas notikumu sakarā?!). KAS un KAD BŪS NĀKAMIE ATTEIKUMA IEMESLI?????????????????? Cik ILGI un cik TĀLU tā domājam iet????????????????????????????? Bēgļiem tiek maksāta “BARGA” nauda, kas mums vietējiem pat sapņos NAV rādījusies…!? Laikam TAUPĪTA BĒGĻIEM, kuri NEKAD NAV GRIBĒJUŠI STRĀDĀT un ari nedomā ŠEIT STRĀDĀT kā tikai VAIROTIES…

  11. Circene!
    Lai erakstītos pie speciālista , jāgaida 3 mēneši, uz sonogrāfiju tas pats.Kas notiek?Veam cilvēkam – omītei nav laika gaidīt kardiologu, viņai to vajag rīt.
    Circene, ja Tavai mātei vajadzētu ārstu?Tu jau droši vien maksātu.Bet arī par maksu nav tik viegli tikt pie speciālista.

  12. Var redzēt ,ka Circene neredz un nesaprot esošo situāciju veselības aprūpē,kaut par kompensējamiem medikamentiem. Valsts var noteikt cenu lētākam medikamentam, tikai valsts ir aizmirsusi,ka aptiekām nav obligāti sortimentā tas jāiekļauj. Aptiekās ir tikai dārgās zālēs, jo lētās firmai nav izdevīgi reģistrēt un aptiekai pārdot. Intresanti,kas nesīs atbildību par izrakstītiem medikamentiem – ārsts vai klīniskais farmaceits,kārtējā absurdā ideja. Un ja kas tad Cirecene jau šodien aizskrietu uz kādu institūciju ES, bet viņas nekompetence jau ir tik plaši zināma,kas visas durvis ir aizvērušas

  13. Vislabāk intervijā patika šī vieta – “Circene: Paskatieties Āgenskalnā, cik aptieku ir ap laukumu, bet tās cenas kaut kā nekrītas.

    – LA: Tas tāpēc, ka tās visas pieder vienai firmai.
”

  14. Veselības aprūpe un sociālās lietas apvienotas: Igaunijā,Somijā,Krievijā,Zviedrijā,Norvēģijā,Islandē,Īrijā,Vācijā,Nīderlandē,Polijā,Ungārijā,Horvātijā,Grieķijā,Gruzijā,Andorā,Sanmarīno,Indijā,Jemenā,Japānā,Dienvidkorejā,Fidži,Kiribati,Gambijā,Tanzānijā,Malāvijā,Libērijā,Namībijā,Svāzilendā,Maurīcijā,Seišelās,Lesoto,Ekvatoriālajā Gvinejā,Zimbabvē,Senegālā,Tanzānijā,Maldīvijā,Sv.Helēnas salā,Austrālijā,Sentlūsijā,Gajānā,Dominikānā,Dominikā,Kaimanu salās,Antigvā un Barbudā,Bermudā,Gvatemalā,Britu Virdžīnu salās un citur.

  15. Kas mainījies ZVA? Atbildēt

    Skat.”Cita pasaule Zāļu valsts aģentūrā”,Māra Lībeka,LA,15.07.2009.

  16. “Valdību ir plānots sašaurināt līdz 11 ministrijām,saglabājot esošo koalīciju un politisko pārstāvniecību starp partijām,šodien pēc valdības sēdes paziņoja premjers Ivars Godmanis (LPP/LC).Godmanis atzina,ka jau tuvākajā nākotnē ir iecerētas būtiskas pārmaiņas valdības sastāvā un ministriju skaitā,tās apvienojot.” Skat.TVNET:: Latvijā-“Godmanis samazinās ministriju skaitu,bet koalīciju neaiztiks”,TVNET/LETA,2008.gada 16.decembrī,16:33 www,tvnet.lv/zinas/latvija/226524-godmanis_samazinas_ministriju_skaitu_bet_koaliciju_neaiztiks

  17. Reira un Ražuka kungi nav vienīgie kungi,jo kā teikts dziesmā:”Nu esam mēs kungi mūs dzimtajā zemē…” Tikai nez kādēļ no pārējiem (pat deputātu) kungiem līdz šim ir tikusi slēpta obligātā veselības apdrošināšana tepat blakus-pārējās divās Baltijas valstīs!

  18. Jābremzē ir ne tikdaudz recepšu izrakstīšana kā birokrātu atražošana! Iespējams,pat apvienojot Veselības un Labklājības ministrijas kā Igaunijā.Tad nebūtu izveidojusies tāda situācija,ka Latvija ir palikusi pēdējā no visām ES valstīm,kurā joprojām nepastāv obligātā veselības apdrošinā;sana,kas ir ieviesta pat Karību jūras bananu republikās. Neaizmirsīsim,ka pirmskara Latvijas tautas labklājības ministrijas Veselības departamentā strādāja vien 17 darbinieki!

  19. Deputātiem jau sen vajadzēja iepazīties ar Lietuvas un Igaunijas obligāto veselības apdrošināšanu,t.sk. arī Ražuka kungam,jo pašreizējam likumprojektam ar Lietuvas un Igaunijas slimokasēm,kas sekmīgi darbojas jau kopš 2001.gada,nav pilnīgi nekā kopēja!

    • Ja personīgi ministrei nav izdevīgi, tad nekāda gandarījuma tautai nebūs.Par tauta viņa nekad nav domājusi – cinisma kalngals.

Draugiem Facebook Twitter Google+