Uncategorized

Zivkopim jābūt kā labam šahistam. Ciemos Z/s “Skaldas” ar 36 seniem un slaveniem zivju dīķiem 1

Foto – Valdis Semjonovs

Zivsaimniekam ILGONIM LIKAM papildu rūpes sagādāja aizvadītā gada vēsā vasara, tomēr nozveja bijusi diezgan laba. Zivkopim jāizjūt un jāprot paredzēt desmit dabas gājienus uz priekšu – līdzīgi kā labam šahistam. Kļūda šahā ir morāla, bet zivkopībā – materiāla.

69 hektāri dīķu

Pašlaik zemnieku saimniecība “Skaldas” Laidu pagasta teritorijā apsaimnieko 36 zivju dīķus 69 ha kopplatībā. Te kopš baronu laikiem izveidota sistēma, kurā ir ziemošanas, ganību un nārsta dīķi. Tajos nekad netrūkst ūdens, visi ir nolaižami, svaigs ūdens arvien ieplūst no Skaldas upes un avotiem. Zivju audzētavā noris pilns cikls – no zivju nārsta pavasarī līdz pat produkcijas pārdošanai rudeņos vai pēc ziemošanas, tiek uzturēts arī savs vaislas zivju ganāmpulks.

Saimniekam Ilgonim Likam šajā darbā ir uzkrāta 32 gadu pieredze, turklāt zivis te audzētas jau kopš pagājušā gadsimta (“Skaldas” pārņēma bijušās Sermītes dīķsaimniecības dīķus).

Kolhoza laikos ražošanas apjoms bijis līdz 40 t zivju gadā, arī dīķu platība lielāka, bet tagad jauda samazināta līdz 11–12 tonnām. Attīstīt ražošanu traucē ievestās produkcijas apjoms, kas izspiež no tirgus Latvijas zivsaimniekus, un cilvēku zemā pirktspēja.

Lai nesadārdzinātu galaprodukta cenu, “Skaldās” nodarbojas arī ar graudkopību, sējumiem izmantojot 22 hektārus. Galvenā kultūra ir ziemas kvieši, mazāku platību aizņem auzas, mieži, rudzi, āboliņš, pākšaugi – par tiem var saņemt ES tiešos maksājumus. Šie līdzekļi ir liels atspaids. Saimniecībā radīta arī iespēja graudu malšanai, barības karsēšanai, sajaukšanai. Sezonā zivīm izbaro 60 t graudu.

Galerijas nosaukums

Karpas − visvairāk tirgotās

Zivkopis uzskata, ka tirdzniecībai piemērotākās ir karpas, turklāt tās ir mazāk prasīgas un izturīgākas nekā foreles. Karpas šeit audzē no mazuļiem līdz pat divgadīgām vai trīsgadīgām zivīm.

– Tirgus produkcijai der vienu līdz divus kilogramus smagas zivis. Nav vērts audzēt karpas ilgāk par trim gadiem, jo masa vairs tik strauji nepieaug. Atlasot vaisliniekus pēc principa labākais ar labāko, esam ieguvuši izcilas kuprainās karpas – ar mazu galvu, apaļu ķermeni, mazāk asakainas un ar 60% gaļas iznākumu. Tās var viegli filēt, arī sasaldētas nemaina garšu. Tomēr neiesaku saldēt neizķidātas zivis, jo, izplūstot žultij, gaļai rodas specifiska piegarša. Par mūsu kuprainajām karpām priecājas makšķernieki – tās spēcīgāk pretojas un dod papildu adrenalīna devu. Mēs varētu karpas piedāvāt skolām, bet tās neatbilst pārspīlētajām Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām – bērnu ēdienkartē nedrīkst izmantot zivju fileju, kurā var atrast kādu asaku. Savukārt lielveikalu baseinus piepilda importētās zivis. Mazajām dīķsaimniecībām ielauzties lielajā tirgū ir neiespējami. Neaudzējam sazāna karpas krustojumus, kam ir liela galva un veltņveida ķermenis kā siļķei. Tie ir asakaini, mazs gaļas lietderīgais iznākums, turklāt sasaldētā gaļa iegūst graudainu konsistenci kā mannas biezputra, – stāsta zivkopis.

Saimniecībā karpas ēdina ar kviešu, miežu graudiem, pupām, zirņiem – tos samaļ, sutina, pievieno barības piedevu Premikss, kas domāta vaislas cūku mātēm. Zivīm barību nedrīkst dot par daudz – ja neapēd, tā saskābst, rodas zaudējumi.

Zandarti ir jutīgi un vārīgi

Otra peļņu nesošā zivju suga ir zandarti, tiesa, ne šogad – zivis gan nārstoja dīķos maija sākumā, bet zemās gaisa temperatūras dēļ ikri neattīstījās. Ilgonis jau vairākus gadus audzē vienas vasaras zandartu mazuļus – galvenokārt dabisko resursu atražošanai publiskajās ūdenstilpēs, arī pārdošanai citiem audzētājiem, piemēram, makšķernieku dīķu zivju resursu pavairošanai. Mazuļus pārved īpašos plastmasas maisos, kuros tiek iepūsts skābeklis, turklāt transportē vēsās, lietainās dienās.

Gardēžu galdiem zandartus pagaidām neaudzē, jo nav izdevīgi. Tad vajadzīgs pārstrādes cehs.

– Zandarti ir vārīgi, toties gaļa ir augstvērtīga un garšīga, tāpēc ir vērts pamocīties. Turklāt tie pietiekami ātri aug – pusotra kilograma svaru sasniedz aptuveni trīs gadu laikā, tāpēc mazuļi zivju audzētavās ir pieprasīti. Tomēr pat man reizēm šī zivs šķiet pilnīgi neizprotama. Ir bijusi rūgta pieredze – pat ievērojot visu piesardzību, zandarti neizdzīvo, tāpēc daļu mazuļu vai vaislinieku nācies aprakt zemē. Zandarti atšķirībā no karpām ir jutīgi stresa, zvejas un pārvietošanas dēļ. Pārvedot no vienas ūdenstilpes uz citu, ļoti jāuzmanās no ūdens temperatūras starpības. Tiem, kuri vēlas laist piemājas dīķos zandartus, iesaku pirkt divgadīgus, jo tad jau rudenī būs ko likt galdā. Tik vecus zandartus var audzēt dīķos kopā ar divgadīgām karpām. Sasniedzot trīs gadu vecumu, zandarti nārsto gan ezeros, gan piemājas dīķos, – pieredzē dalās saimnieks.

Sami neprasa nekādas pūles

Vēl saimniecībā pavairo un tirgo līdaku un līņu mazuļus. Tādējādi var lietderīgāk apsaimniekot visas applūdinātās platības. Pirms 11 gadiem Ilgonis nolēmis audzēt arī retāk sastopamu sugu, ko nepiedāvā citas zivsaimniecības, proti, Daugavas samus. Iemesls – savvaļā šo zivju kļūst arvien mazāk. Senatnē ūsaiņi mājojuši Latvijas upēs, ezeros un Rīgas jūras līcī. Pēdējais sams Puzes ezerā noķerts pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Pašlaik sami atrodami tikai Daugavas kaskādē un pietecēs, Aiviekstē, Dubnā. Latvijā dažās zivju audzētavās kultivē Āfrikas samus. Tie piemēroti dzīvei baseinos, siltā ūdenī, mākslīgos apstākļos. Dabā tāda zivs neizdzīvos.

Zivkopis ir pārliecināts, ka nākotnē viņam izdosies samu populāciju atjaunot un eksperimentālā samu audzēšana, iespējams, kļūs par ienesīgu nodarbi. Patlaban tie ir pieprasīti makšķerēšanas dīķos. Ilgonis iesaka viena hektāra platībā ielaist 100 zivju.

Atšķirībā no lašveidīgajām zivīm, Daugavas sami ir vienkāršāk audzējami un neprasa lielus ieguldījumus. “Skaldās” samu nārstam izmanto īpaši izvēlētu dīķi ar smilšainu gultni, bet barībai ir ielaisti līņi, līņu mazuļi, karūsas, karpu mazuļi. Interesanti, ka ūsaiņu ēdienkartē vēl ir stagari, vardes, dēles, ūdensvaboles, tie ķer arī laučus, dūkurus, pīles un to mazuļus.

Sami aug visu mūžu. Vienas vasaras zivtiņas var būt līdz 70–90 g smagas. Taču mazie plēsēji reizēm ir kanibāli. Kad sasnieguši gada vecumu, tie vairs neapdraud cits citu, jo ir izmērā līdzvērtīgi. Pirmajā gadā sams izaug 500–600 g smags, bet trešajā gadā var sasniegt pat 2 kg dzīvsvaru.

Saistītie raksti

Zivs muguras spurai un sānu spurām ir stingrs, dobs, kaulains dzelonis, kas balsta spuru un ir ass ierocis, lai aizsargātos. Sams garās ūsas izmanto taustei. Kā jau nakts dzīvniekam, redze ir vāja, toties ir laba dzirde un vibrāciju uztvere. Tēviņi un mātītes izskatās gandrīz vienādi, taču mātītēm ir garāka anālā spura, kas stiepjas līdz astes spurai. Pavasaros dzimumu atšķirt vienkāršāk – mammas ir resnākas, pilnas ar ikriem. Dzimumgatavību zivis sasniedz tikai piektajā sestajā gadā, kad jau ir 5 kg smagas. Nārsts var ilgt no aprīļa līdz augustam. Šim nolūkam sami gruntī veido bedrītes. Pēc nārsta tēviņi ligzdu ar mazuļiem apsargā. “Skaldu” dīķos vēls samu nārsts līdz šim nav novērots, taču izstieptais periods neļauj izmantot dīķus citu zivju pavairošanai.

Sami ir tikpat dzīvīgi kā karūsas – spēj ziemot ūdenstilpēs, kur ūdens satur maz skābekļa, taču necieš iesalšanu ledū.

– Šogad mazie samiņi auguši labi, tiesa, aukstās vasaras dēļ to augums un svars ir mazāks nekā pērn. Vaislas sami gan ir saņēmušies, lielākais sasniedzis jau 16 kilogramu. Jaunuļu šosezon varēja būt vairāk, bet, iespējams, tos apēduši zivju gārņi, kormorāni, stārķi, dūkuri, pīles. Sams ir mazkustīgs un slinks peldētājs, tātad viegls laupījums putniem. Arī zivju ērgļi un jūras ērglis ik dienu apciemo mūsu dīķus, izceļot pa karpai vairākas reizes dienā. Katrs medījums man izmaksā 2,20 eiro. Vēl lielu kaitējumu nodara ūdri, šogad tie pamanījās izķert karpu vaislas mātes no nārsta dīķa. Zaudējumi ir ļoti lieli, jo nārstu iespējams atkārtot tikai pēc gada, – tā sezonu vērtē zivkopis. – Esmu izmēģinājis audzēt arī foreles un vēžus. Šie dīķi forelēm nav īsti piemēroti, savukārt vēžiem nepatika lauksaimniecības ķimizācija. Labi, ja kaimiņos ir godprātīgs lauksaimnieks, bet, ja ne, daži indes litri iznīcina visu dzīvo zivju dīķī.

LA.lv