Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
14. janvāris, 2014
Drukāt

Prasti zagt vairs neizdosies. Saruna ar Robertu Ķīli (19)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma to piedāvāja Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet tā atteicās. Kaut arī nākamajos septiņos gados IZM atbildēs par teju miljards eiro struktūrfondu naudas sadali, acīmredzot problēmas šajā nozarēs ir tik nopietnas, ka pat lielais pīrāgs nav pietiekams kārdinājums uzņemties atbildību par zinātni un izglītību. Kāds varētu būt IZM darbs nākamās valdības darbības laikā, jautāju bijušajam izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim.

– Cik lielā mērā sekojat valdības veidošanas procesiem un izglītības un zinātnes ministra meklējumiem?


– Man veselīgāk būtu neinteresēties, taču, tā kā ir lietas, ko IZM savulaik aizsāku ļoti nopietni darīt, pat zaudējot veselību, man tomēr ir svarīgi, lai iesāktais tiktu turpināts.

– Vai ir pamats domāt, ka nākamajā valdībā savulaik jūsu sāktās reformas tiks turpinātas?


– Manī ir zināms optimisms par to. Pirmkārt, tāpēc ka IZM manā laikā tika nomainīti ierēdņi un, pēc Civildienesta likuma, no viņiem nav tik viegli atbrīvoties, bet tie ir cilvēki, kas lielā mērā grib reālas pārmaiņas. Tāpēc jaunajam ministram būs grūti tikai imitēt reformas, rakstot kārtējos plānus un koncepcijas, bet neko praktisku nedarot.

Otrkārt, tāpēc ka Eiropas Savienība tagad ir gatava ieguldīt lielu finansējumu izglītības un zinātnes attīstībā un par to tiks prasīti arī reāli darbi. Eiropas Komisija (EK) šo finansējumu nedos vienkārši apēšanai. Līdz šim, ja EK prasīja reformas izglītībā, varējām atbildēt: tā ir mūsu nacionālā kompetence, bet tagad, ja līgumā par struktūrfondu finansējuma piešķiršanu būs prasītas reformas, tās arī būs jāīsteno.

– Kad sākāt strādāt IZM, apturējāt ERAF naudas ieguldījumu profesionālajās skolās un atklājāt pārkāpumus datoru iepirkumā skolām; bija aizdomas par naudas izsaimniekošanu. Tuvākajos gados IZM rokās nonāks vēl iespaidīgāki finanšu līdzekļi. Vai tos neizsaimniekos?


– Risks ir mazāks nekā agrāk. Jo, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, EK vairāk skatīsies uz nagiem. Ar primitīvām shēmām vairs nevarēs zagt. Tad jāizdomā kas gudrāks, to ne katrs spēj.

Nav šaubu, ka ministrijā iepriekš bijusi vēlme “privatizēt” publisku naudu – to var saukt arī par zagšanu. Kaut arī tas notika ZZS ministru laikā, nevēlētos teikt, ka tas būtu noticis ar ministru Koķes vai Broka ziņu. Stājoties amatā, rakstāmgaldā pat atradu iepriekšējā ministra Broka vāktu dosjē par toreizējo IZM valsts sekretāru Mareku Gruškevicu. Vai tas bija atstāts ar nolūku vai kā citādi, to gan nezinu.

Tajā pašā laikā, ja šī izsaimniekošana notika laikā, kad ZZS bija atbildīga par IZM, tai jāuzņemas politiska atbildība, un ZZS rīkojas pareizi, tagad nevirzot savu kandidātu izglītības ministra amatam.

Taču nevar visu vainu par izglītības un zinātnes jomas nesakārtotību uzvelt ZZS. “Vienotības” viedokļa līdere izglītības un zinātnes jomā Ina Druviete arī bija tuvumā izglītībai un zinātnei – visus šos gadus vadījusi Saeimas Izglītības un zinātnes komisiju. Domāju, ka ZZS un “Vienotībai” bija vienošanās – šur tur pievērt acis, šur tur nejaukties.

– Ina Druviete tieši tagad tiek minēta kā viena no reālākajām izglītības un zinātnes ministra amata kandidātēm. Jūs domājat, ka viņai šo amatu nevar uzticēt?


– Kā jau teicu, zināmas reformas tomēr būs spiests īstenot jebkurš ministrs.

Zinātnes jomā nepieņemt lēmumus nebūs iespējams. Ir pabeigts Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskais izvērtējums un noplūdusī informācija liecina, ka secinājumi ir graujoši. Var nākties pārtraukt kādu zinātnisko institūciju finansēšanu, kādas likvidēt un apvienot. Tas, protams, prasīs “iekšas” gan Druvietei, gan ZZS cilvēkam, ja tāds nāktu. Nāksies kāpt sev pāri.

Nākamā ministra laikā priekšplānā iznāks tieši zinātnes problēmas.

– Kas notiks ministrijā, ja amatā paliks esošais ministrs – jūsu pēctecis no Reformu partijas Vjačeslavs Dombrovskis?


– Gan attiecībā uz viņu, gan uz citiem potenciālajiem izglītības ministriem ļoti nozīmīgi būs tas, cik šai konkrētai personai būs svarīgi tikt ievēlētai nākamajā Saeimā. Tas būtiski ietekmēs viņa darbības stilu. Nav gan tā, ka, lai tiktu ievēlēts, noteikti nedrīkst konfliktēt ar nozari. Es biju nemitīgā konfliktā un tajā pašā laikā biju populārākais ministrs.

Ministram jāsaprot, ka pa labam pārmaiņas nozarē nevarēs ieviest, jo sektors pats negrib mainīties.

Reformas īstenot būtu vieglāk, ja ministram būtu premjera un savas partijas atbalsts, kā arī ja viņš būtu labās attiecībās ar EK un tās pārstāvniecību Latvijā.

Lielās naudas ieplūšana sektorā gan varētu reformas veicināt. Piemēram, Dānijā augstskolas saņēma miljonus, ja apvienojās. Tas varētu nostrādāt arī Latvijā.

– Nacionālā apvienība (NA) arī vakar sāka runāt, ka ar zināmiem nosacījumiem tomēr IZM varētu ņemt.


– NA būtu izdevīgi uzņemties šīs ministrijas vadīšanu, lai īstermiņā pirms vēlēšanām gūtu punktus, cenšoties latviskot krievu skolas. NA ministrs pieņemtu kliedzošus lēmumus, taču uzlabot situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē nevēlētos.

Šajā politiskajā situācijā vislabākais variants tomēr būtu, ja IZM vadībā nonāktu “Vienotības” vai paliktu RP cilvēks. Vēl gan iespējams variants, ka citas partijas cilvēks, no kura neviens neko lielu negaida, tomēr izrādās ļoti ieinteresēts reformās un īsteno tās. Nav tik svarīgi, lai viņš dara tieši to, ko biju iecerējis es vai Vjačeslavs Dombrovskis, svarīgi, lai reformas vispār notiek.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Tev arī pie pudeles tikai vieta, jo izcils ministrs ar tevi noteikti nedzers. Neceri! Stulbs esi!

    • Neviens nav devis tiesības tukši zākāties par bijušo ministru. Viņa iesāktās reformas nebija peļamas, bet nebija, kas tās realizē. Nav vajadzīgas nabadzīgai Latvijai n-tās augstskolas, kuru programmas dublējas un mācībspēki, kas darbojas pēc stagnātiskām metodēm ar milzīgām algām.

  2. Paldies par interviju. Varbūt ar laiku sabiedrība sapratīs, ka R.Ķīlim bija liela taisnība. Viņš diemžēl ielauzās Augeja stallī. Tāpēc dabūja pamatīgus belzienus. Varbūt Jūs, Kuzminas kundze, varētu noskaidrot, kāpēc “akadēmiskās virsotnes” ar zobiem un nagiem turas pie Latvijai milzīga, nesamērīga skaita valsts augstskolu uzturēšanas, ja nebūs drīz studentu? Kāpēc tās neskaitāmās valsts augstskolas dublē studiju programmas. Kāpēc mācībspēku algas ir mazas, bet augstskolu administrācijas un rektorāta algas nesalīdzināmim lielākas.

  3. Aizmirsu pajautāt, cik PIEBALGS ir svarīgs Latvijas izglītībai, vai tomēr nav tā , ka Latvijas izglītības sistēma vēl joprojām ir svarīga PIEBALGAM, jo Eiropas nauda taču vēl plūst.

  4. Varbūt pietiks runāt pat idejiskām pozīcjām, ja pēdējo 3 gadu laikā, it kā, profesionlās izglītības pedagogu izglītības pilnveidošanai ir iztērēt milzīgi EiropaS LĪDZEKĻI, KAM EKONOMISKĀs atdeves nav, un mūsu pedagogu attieksmes dēļ nemaz nevar būt. Viss ir tikai farss, Eiropas naudas projektu atrakstīšanas finansu atskaitēs.

  5. Nemaz nešaubos, ka LA intervijas ar caurkritušiem politiķiem publicē pilnīgi nesavtīgi:)
    Ķīļa gadījums ir īpašs: nevienam no ministriem līdz šim nebija izdevies pret sevi nostādīt visu nozari! Zinatnes un augstākās izglītības nomelnošana neredzētos apmēros, bārstīšanās ar pilnmēness plaukumā dzemdētām idejām, pilnīga nespēja organizēt ministrijas darbu, pat nemēģinot uzsākt kādas no savām reformām īstenošanu – tas bija Ķīļa stils! Muldoņa un alkoholiķis ar Napoleona ambīcijām un pilnīgs nulle kā ministrs…
    P.S. Neviens neapšauba pārmaiņu nepieciešamību. Tikai Ķīļa darbību raksturo krieviskais “lomatj – ņe stroitj”…

    • Skolotājam (tas, kurš sevi tā nosaucis) Atbildēt

      Esi gan izšāvis visu žulti. Kauns. Kā var tā – nesodīti, anonīmi -pret jebkādu loģiku rakstīt? Man kauns, ka saucaties par skolotāju. Skolotājam būtu vismaz skaidrs tas, kas skaidrs bērnudārzniekam – Latvijā nav vajadzīgas n-tās valsts apmaksātās augstskolas ar uzpūstiem administratīviem aparātiem, kam lielas algas, un ar rektoriem, kam algas mērāmas vairākos tūkstošos. Latvijas valsts augstskolās dublējas programmas. Nav normāli, ja ārstus sagatavo divās Latvijas valsts augstskolās, nav normāli, ja pedagogus gatavo vairākās valsts augstskolās. Darba pedagogiem nav. Skolēnu skaits mazinās. Tas pats ar studentiem. Ķīlis gribēja reanimēt profesionālo izglītību, savest kārtībā augstskolu lietas. Nu ko tādu kriminālu viņš izdarīja??? Vēlējās sakārtot lietas, lai valsts finansējums neaizietu pa tukšo. Jūs Ķīļa netīro zeķu neesat vērts, ja atļaujaties tik rupji izrunāties!

  6. Druvietei var uzticēt – viņa bja klāt par krāpniecību “izslavētās” Latvijas Biznesa koledžas ” kristībās”…

  7. ” Es biju nemitīgā konfliktā un tajā pašā laikā biju populārākais ministrs.”

    Neko teikt. Kautrīgs puisēns.

    • Tā jau arī bija. Žurnālisti ņēmās ne pa jokam, ne katrreiz spēdami izskaidrot, kāpēc IZM veicams tas vai cits darbs. Ņēmās arī pretī Ķīlim stāvēt bij.ministri, kā Druviete. Kas nu tagad iznācis? Nu ir starptautiskais vērtējums. Kurā vietā Ķīlis kļūdījās? Kad viņš par to runāja, tad liela daļa zinātņu korifeju prasti gānīja Ķīli vai arī sagrozīja faktus.

  8. ŽĒL ka Robčiks nepaguva savest kārtībā to lietu. Un labi ka tā tā lieta pašam beidzās. Varēja arī kļūt par narkomānu

  9. Nekādi nevaru saprast, kādēļ vajag lieki pūlēties un intervēt caurkritušos politiķus un valsts amatpersonas? Nu ko tāds ķīlis var pateikt? Kā dzērumā vadīt automašīnu un izraisīt avāriju? Tā ir vienīgā lieta, kurā viņš patiešām ir ekspretrs. Viņa “spējas” vadīt ministriju mēs jau izbaudījām – viņš radīja vājprātīgu haosu un kaut ko pašam nesaprotamu spriedelēja par kaut kādām reformām.

  10. Kamēr pats ministrēja,par zagšanas ierobežošanu nerunāja,tikai tad,kad pašu izsvilpa,viņš zina,ka zagt vairs nevarēšot tik vienkārši.

  11. Viens ir prasti zagt, bet cik Ķīļa kungs pats prasti izkaisīja bezjēdzīgām idejām, piem. 300 000 Ls elektroniskajiem mācību līdzekļiem, kuri tā arī nav lietojami, cik desmiti, simti tūkstošu latu notriekti bezjēdzīgiem pētījumiem, kas sabiedrībai tā arī nav pieejami… Vai tā gadījumā nav tā pati prastā zagšana, Ķīļa kungs?

  12. Dīvaini, ka LA sevi pozicionē kā nacionāli konservatīvu, bet tai pašā laikā prioritāte intervijām ir ministram, kurš vēlējās un vēlās sagraut nacionālās vērtībās balstītu izglītības sistēmu

  13. nu fantastiski! visi vainīgi, tikai ne pats! Nesaprotu kādas iesāktās reformas žurnāliste jautājumā piemin. Nu nebija nekādu reformu, pilnīgi nekādu, pat nekāda reformu plāna. Tikai tukša, piedodiet, bezatbildīga muldēšana

  14. jauki ka vecais zēns ir atkal skaidrā. 🙂

  15. Zagts tiek likumīgi. Gadiem ilgi rūpīgi izveidota sistēma.Tad kāpēc lai to nedarītu?

Draugiem Facebook Twitter Google+