Foto – Karīna Miezāja

Prasti zagt vairs neizdosies. Saruna ar Robertu Ķīli 19

Premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma to piedāvāja Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet tā atteicās. Kaut arī nākamajos septiņos gados IZM atbildēs par teju miljards eiro struktūrfondu naudas sadali, acīmredzot problēmas šajā nozarēs ir tik nopietnas, ka pat lielais pīrāgs nav pietiekams kārdinājums uzņemties atbildību par zinātni un izglītību. Kāds varētu būt IZM darbs nākamās valdības darbības laikā, jautāju bijušajam izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

– Cik lielā mērā sekojat valdības veidošanas procesiem un izglītības un zinātnes ministra meklējumiem?


– Man veselīgāk būtu neinteresēties, taču, tā kā ir lietas, ko IZM savulaik aizsāku ļoti nopietni darīt, pat zaudējot veselību, man tomēr ir svarīgi, lai iesāktais tiktu turpināts.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Vai ir pamats domāt, ka nākamajā valdībā savulaik jūsu sāktās reformas tiks turpinātas?


– Manī ir zināms optimisms par to. Pirmkārt, tāpēc ka IZM manā laikā tika nomainīti ierēdņi un, pēc Civildienesta likuma, no viņiem nav tik viegli atbrīvoties, bet tie ir cilvēki, kas lielā mērā grib reālas pārmaiņas. Tāpēc jaunajam ministram būs grūti tikai imitēt reformas, rakstot kārtējos plānus un koncepcijas, bet neko praktisku nedarot.

Otrkārt, tāpēc ka Eiropas Savienība tagad ir gatava ieguldīt lielu finansējumu izglītības un zinātnes attīstībā un par to tiks prasīti arī reāli darbi. Eiropas Komisija (EK) šo finansējumu nedos vienkārši apēšanai. Līdz šim, ja EK prasīja reformas izglītībā, varējām atbildēt: tā ir mūsu nacionālā kompetence, bet tagad, ja līgumā par struktūrfondu finansējuma piešķiršanu būs prasītas reformas, tās arī būs jāīsteno.

– Kad sākāt strādāt IZM, apturējāt ERAF naudas ieguldījumu profesionālajās skolās un atklājāt pārkāpumus datoru iepirkumā skolām; bija aizdomas par naudas izsaimniekošanu. Tuvākajos gados IZM rokās nonāks vēl iespaidīgāki finanšu līdzekļi. Vai tos neizsaimniekos?


– Risks ir mazāks nekā agrāk. Jo, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, EK vairāk skatīsies uz nagiem. Ar primitīvām shēmām vairs nevarēs zagt. Tad jāizdomā kas gudrāks, to ne katrs spēj.

Nav šaubu, ka ministrijā iepriekš bijusi vēlme “privatizēt” publisku naudu – to var saukt arī par zagšanu. Kaut arī tas notika ZZS ministru laikā, nevēlētos teikt, ka tas būtu noticis ar ministru Koķes vai Broka ziņu. Stājoties amatā, rakstāmgaldā pat atradu iepriekšējā ministra Broka vāktu dosjē par toreizējo IZM valsts sekretāru Mareku Gruškevicu. Vai tas bija atstāts ar nolūku vai kā citādi, to gan nezinu.

Reklāma
Reklāma

Tajā pašā laikā, ja šī izsaimniekošana notika laikā, kad ZZS bija atbildīga par IZM, tai jāuzņemas politiska atbildība, un ZZS rīkojas pareizi, tagad nevirzot savu kandidātu izglītības ministra amatam.

Taču nevar visu vainu par izglītības un zinātnes jomas nesakārtotību uzvelt ZZS. “Vienotības” viedokļa līdere izglītības un zinātnes jomā Ina Druviete arī bija tuvumā izglītībai un zinātnei – visus šos gadus vadījusi Saeimas Izglītības un zinātnes komisiju. Domāju, ka ZZS un “Vienotībai” bija vienošanās – šur tur pievērt acis, šur tur nejaukties.

– Ina Druviete tieši tagad tiek minēta kā viena no reālākajām izglītības un zinātnes ministra amata kandidātēm. Jūs domājat, ka viņai šo amatu nevar uzticēt?


– Kā jau teicu, zināmas reformas tomēr būs spiests īstenot jebkurš ministrs.

Zinātnes jomā nepieņemt lēmumus nebūs iespējams. Ir pabeigts Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskais izvērtējums un noplūdusī informācija liecina, ka secinājumi ir graujoši. Var nākties pārtraukt kādu zinātnisko institūciju finansēšanu, kādas likvidēt un apvienot. Tas, protams, prasīs “iekšas” gan Druvietei, gan ZZS cilvēkam, ja tāds nāktu. Nāksies kāpt sev pāri.

Nākamā ministra laikā priekšplānā iznāks tieši zinātnes problēmas.

– Kas notiks ministrijā, ja amatā paliks esošais ministrs – jūsu pēctecis no Reformu partijas Vjačeslavs Dombrovskis?


– Gan attiecībā uz viņu, gan uz citiem potenciālajiem izglītības ministriem ļoti nozīmīgi būs tas, cik šai konkrētai personai būs svarīgi tikt ievēlētai nākamajā Saeimā. Tas būtiski ietekmēs viņa darbības stilu. Nav gan tā, ka, lai tiktu ievēlēts, noteikti nedrīkst konfliktēt ar nozari. Es biju nemitīgā konfliktā un tajā pašā laikā biju populārākais ministrs.

Ministram jāsaprot, ka pa labam pārmaiņas nozarē nevarēs ieviest, jo sektors pats negrib mainīties.

Reformas īstenot būtu vieglāk, ja ministram būtu premjera un savas partijas atbalsts, kā arī ja viņš būtu labās attiecībās ar EK un tās pārstāvniecību Latvijā.

Lielās naudas ieplūšana sektorā gan varētu reformas veicināt. Piemēram, Dānijā augstskolas saņēma miljonus, ja apvienojās. Tas varētu nostrādāt arī Latvijā.

– Nacionālā apvienība (NA) arī vakar sāka runāt, ka ar zināmiem nosacījumiem tomēr IZM varētu ņemt.


– NA būtu izdevīgi uzņemties šīs ministrijas vadīšanu, lai īstermiņā pirms vēlēšanām gūtu punktus, cenšoties latviskot krievu skolas. NA ministrs pieņemtu kliedzošus lēmumus, taču uzlabot situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē nevēlētos.

Šajā politiskajā situācijā vislabākais variants tomēr būtu, ja IZM vadībā nonāktu “Vienotības” vai paliktu RP cilvēks. Vēl gan iespējams variants, ka citas partijas cilvēks, no kura neviens neko lielu negaida, tomēr izrādās ļoti ieinteresēts reformās un īsteno tās. Nav tik svarīgi, lai viņš dara tieši to, ko biju iecerējis es vai Vjačeslavs Dombrovskis, svarīgi, lai reformas vispār notiek.