Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. janvāris, 2014
Drukāt

Agris Liepiņš: Satversmes preambulu vajadzētu pieņemt šīs Saeimas laikā (12)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Senatnē kuršu kuģu priekšgalus rotāja kokā grieztas zirgu galvas. Zirgs vienmēr atrada ceļu uz mājām, un kuršu laivām katru reizi vajadzēja atgriezties savā krastā. Rumaku atveidam bija vēl cita, ne mazāk nozīmīga funkcija – zirga galva kuģim piešķīra identitāti, skaidri nolasāmu piederību kuršu ciltij. Atņemt liellaivai identitāti varēja, vienīgi ar cirvjiem sakapājot sīkās šķēpelēs rotājumu.

Preambulai mūsu Satversmē ir tāda pati nozīme kā zirga galvai kuršu kuģa priekšvadnī. Preambulā kodolīgos, īsos vārdos tiek nosauktas vērtības, kuras veido Latvijas valsts identitāti un kuras nav maināmas vai pārrakstāmas. Atcelt to var tikai vienā veidā – ar cirvjiem sakapājot sīkās šķēpelēs.

Preambulas pretinieku lielākā sāpe ir tieši par tām normām, kuras, pieņemot preambulu, uz mūžīgiem laikiem negrozāmi noteiks Latvijas identitāti. Latvija ir nacionāla valsts, kura radusies latviešu tautas pašnoteikšanās ceļā, latvieši Latvijā ir valstsnācija un latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Daudzi, ai cik daudzi vēlētos pēc iespējas ilgāk saglabāt Latvijā nenoteikto stāvokli, kad valsts valoda ir latviešu, bet sadzīvē netraucēti var iztikt bez tās un lietot krievu mēli, kad nepilsoņi bauda labumus, bet negrib naturalizēties vai repatriēties uz Krieviju, kad par valsts naudu tiek uzturētas divas paralēlas izglītības sistēmas – valsts valodā un vienā privileģētā svešvalodā, pie tam krievu skolās ukraiņu, ebreju, armēņu un citu mazākumtautību bērni tiek pārkrievoti.

Preambulas pretinieki piekopj vecu veco taktiku. Pirmkārt, apšauba, vai tāds dokuments maz ko dos, vai tam kāds svars. Ušakovs prātuļoja, ka, pieņemot preambulu, neviens pārtikušāks nekļūšot. Otrkārt, pretinieki bazūnē, ka nevajag sasteigt, ka te vēl daudz kas apspriežams, vētījams un noslīpējams. Atļausiet pasmaidīt. Citēšu fragmentu no Tolstoja romāna “Anna Kareņina”, kur muižnieks Levins cenšas nokārtot necilu rutīnas lietu. “Un Levins mēģināja, staigāja, braukāja, visi bija labi un laipni pret viņu, tomēr aizvien izrādījās, ka nupat apietais izauga priekšā kaut kādā citā veidā un atkal aizšķērsoja ceļu. (..) Neviens tam nespēja izskaidrot, kāda jēga visiem tiem šķēršļiem, kas traucēja viņa jautājuma nokārtošanai.”

Tāpēc nevajadzētu bezjēdzīgi šķiest laiku, bet vēl šīs Saeimas sasaukuma laikā pieņemt preambulu.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Kamēr preambulā ir vārds kristīgās vērtības es to nekad neatbalstīšu. Latvija ar asinām un varonību tika radīta , kā sekulāra valsts. Nedrīkst nekādā mērā laist Latvijas satversmē katoļus ar to inkvizīcijas un pedofilijas ēnu. Pareizticīgos ar viņu Latvijas cilvēku dalīšanu , kas izpaužas cita laika svētku svinēšanā, krīstīšanas rituālos un atsevišķu brīvdienu prasīšanā. Mēs nedrīkstam pat mazākā mērā dot nekādas varas tiesības reliģiskajiem fanātiķiem, kas preambulu nekavējoši izmantos Latvijas neticīgo, citādi orientēto, citu reliģisko kopienu pazemošanai un vajāšanai.

  2. Autoram šādu vēstuli vajadzētu nosūtīt Brigmanim u.c no ZZS. Bez viņu balsīm preambulu nevar pieņemt. Citas nākošās koalīcijas partijas jau piekrīt.

  3. NEKĀDA PREAMBULA MUMS NELĪDZĒS, JA DEKOLONIZĀCIJU NEVEIKSIM !!!

  4. Tikai Latvijas ienaidnieki un krievu draugi nevelas Preambulu.Un a t k l a t a balsosana Saeima pieradis kurs ir kas.Preambulu ir japienem pec iespejas drizak.Lai tonoverstu, musu ienaidnieki strada virsstundas
    To starpa , izradas, ari musu Prezidents.

  5. No kā velna draugi bīstās – no krusta. Tad lai krusts ir mūsu zīme! No kā bīstas Latvijas nedraugi – no Satversmes preambulas – tad tai jābūt! Piezīme – tā nevienu neapdraud, bet parāda – mēs esam neatkarīga valsts!

  6. Un kas ir agris liepiņš? vai viņš ir annas kareņinas mazdēls?

    • Jā, kas gan ir Agris Liepiņš? Latvietis. Latvijas pilsonis. Pie tam – rīcīb- un tiesībspējīgs. Un, ja arī viņš būtu, teiksimj, Ļeva Tolstoja mazmazdēls, viņam ir, ko pateikt cilvēkiem, – loģisks viedoklis. Bet “anitai”? – vienīgi bezsakars.

  7. Bet vai tad savā laikā arī senās Romas pastāvēšanu neuzskatīja par mūžīgu un nesagraujamu? Kurš vēsturē var garantēt kaut ko mūžīgu? Un vēl – veco paaudzi vairķ biedē nevis pārkrievošana (krieviski mēs nedaudz protam), bet gan pilnīga angliskošana (angļu valodu mūsu laikā mācīja tikai pilsē’tās).

  8. Pilnībā pievienojos autoram. Un es pat teiktu, ka Satversmes preambula būtu jāpieņem ne tikai šīs Saeimas laikā, bet jau tuvāko mēnešu laikā – ziemā/pavasarī. Tur nav ko vilkt garumā. tad arī katra partija un katrs tās biedrs deputāts balsojot parādīs savu īsto seju.

  9. Kamēr notiek bezgalīga spriedelēšana par perambulu,Latviju pametošo cilvēku skaits turpina augt.Mazpilsētās un laukos vairākumā paliek pensionāri,nekādam darbam nederīgi jaunekļi un pie veikaliem pulcējas invalīdi ,kas skaita santīmus alus iegādei,kas pildīts plasmasas pudelēs.

  10. Levits ir augsta raudzes jurists. Neredzu iemeslu apšaubīt viņa veikumu. Ja nu kādas sīkas izmaiņas nepieciešamas /uzsveru – sīkas!/, tad tas ir izdarāms lieki nekavējoties. Ceru, ka tautieši sekos līdzi šī jautājuma virzībai un Saeimas vēlēšanās ņems vērā deputātu nostāju šajā jautājumā. Latvijai šis fundamentālais balsts ir vitāli svarīgs. To saprot katrs Latvijas patriots.

    • Levits ir augsta raudzes jurists – tā arī visu laiku maldās pa Satversmes pirmiem trim pantiem! Bet kūdītājs varens – Ļeņins Šveicē.

Draugiem Facebook Twitter Google+