Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. novembris, 2013
Drukāt

Liāna Langa: Preambula ir vērtīga dāvana Latvijai (29)

Foto - LETAFoto - LETA

“Mēs maza cilts, mēs būsim tik lieli, cik mūsu griba.”

Raiņa teiktais par “mazas cilts” pastāvēšanas stratēģiju šodien ir tikpat aktuāls kā laikā, kad latvieši vēl tikai sapņoja par savu valsti.

No deviņdesmit pieciem Latvijas valsts pastāvēšanas gadiem okupācijās aizvadīts pusgadsimts. Mūsdienās Raiņa sacītajam ir jauns konteksts, kuru Latvijas valsts tēvi, visdrīzāk, pat nevarēja iztēloties, lai arī Jānis Čakste pravietiski teicis: “Mēs ne brīdi nedrīkstam aizmirst, ka lielvalstis īsteno vienīgi savu interešu politiku.” Pirmā Latvijas Valsts prezidenta teikto ir svarīgi atcerēties arī šodien. Okupācijas un deportācijas mūsos cirtušas brūces, kas joprojām struto un sāp. Laiks iet, un arvien biezāk un stingāk mūs apņem gulagā nomocīto upuru klusēšana. Domājot par upuriem, jāatceras, ka atlaides slepkavām un tos radījušam režīmam nav iespējamas. Nacistu slepkavas ir starptautiski nosodīti, savukārt boļševiku rīkļurāvēji vēl arvien tiek saudzēti. Sastapšanās ar sovjetizētas vai kosmopolizētas mentalitātes izpausmēm ikdienā rada problēmas gan valstij, gan tās pilsoņiem. Un, ak vai, – izrādās, tām ir tik daudz kopīga!

Piemēram, gluži tāpat kā padomju tauta PSRS bija “über alles” uzstādījums, tā Eiropas komisārs Nils Muižnieks par preambulu spriež, ka tā neesot nepieciešama. “Viņš arī norāda, ka nav skaidrs, kā jēdzieni “Latvijas tauta”, “mazākumtautības” un “latviešu tauta” saplūst ar jēdzienu “valsts nācija” un kā tas ietekmēs Satversmes tiesas praksi,” varam lasīt rakstā, publicētā Latvijas sabiedrisko mediju portālā.

Filmas “Padomju stāsts” režisors Edvīns Šnore vietnē “Twitter” Nilu Muižnieku vērtē skarbi: “Klausīties bijušā integrācijas ministra Nila Muižnieka padomos par preambulu ir tas pats, kas Kargina padomos, kā risināt banku krīzi.” Patiešām ir pārsteidzoši, ka augstais Eiropas komisārs, izrādās, nav lasījis nevienu interviju ar preambulas autoriem, nav dzirdējis tai veltītajā konferencē teikto, nav iepazinies ar konstitucionālo tiesību ekspertu skaidrojumiem žurnālā “Jurista Vārds” un publiski runā, kā no Mēness nokritis un bez mazākās apjausmas par Latvijas valsts un tās pilsoņu vajadzībām.

Bet mums vajag savu valstsapziņu būvēt un stiprināt, gan domājot par Latvijas valsts nākotni, gan neizvairoties no seku apzināšanās, ko okupācijas radījušas. Novembris, kad atzīmējam gan Lāčplēša dienu, gan Latvijas valsts dibināšanas svētkus, tam ir labs laiks. Vajadzīga katra pilsoņa individuāla iesaistīšanās un ieguldījums domāšanā par valsti un topošo preambulu, kas pati par sevi ir vērtīga dāvana Latvijai un mums tās jubilejas gadā. Atskan saucieni – vajag tādu pašu konstitūciju kā Zviedrijā vai Islandē! Piedodiet, bet, citējot Jāni Čaksti, “valstis rada pašas tautas un uz viņām atbalstās viņu īstās tiesības. Nevis tas, ko citi dod, ir no svara valstīm, bet tas, ko pašas valstis var un spēj”. Tādēļ no citām valstīm kopētas konstitūcijas mums patiešām neder.

Mēs radījām savu valsti, jo bijām izveidojuši sevi par kultūras nāciju, un mēs to noturējām savās sirdīs pusgadsimtu ilgušajā okupācijā, jo spītīgi saglabājām un kopām savu valodu un kultūru. Kas Latvijas valsts tēviem un sabiedrībai bija pašsaprotams, radot mūsu Sa-tversmi, tas šodien daudziem vairs nav skaidrāks par skaidru, un to ļoti labi parāda diskusijas par preambulu – sākot no viedokļiem, kuri apstiprina bažas, ka skolās un augstskolās neiemāca izpratni par mūsu valstiskuma jēgu un pamatiem, un beidzot ar aprobežoti narcistiskiem vaicājumiem “ko man preambula dos?”, it kā tā būtu brīnumdroga, no kuras jāgūst acumirklīgs labums pēc tās norīšanas.

Valsts un nācijas pamatvērtību nostiprināšana preambulā ir vairāk nekā nepieciešama – visas diskusijas ap to manu pārliecību tikai nostiprina.

“Mēs maza cilts, mēs būsim tik lieli, cik mūsu griba.” (Rainis)

Daudz laimes jubilejā, Latvija! Tu esi mana valsts, manas tautas izslīpētais dārgakmens.

Tevi, Latvija, mēs varam rotāt ar savas gribas gaismu!

Pievienot komentāru

Komentāri (29)

  1. “über alles” bija vācu nacistu uzstādījums.
    Preambula nav nekāda panaceja. Latvija arī patreiz ir okupēta, bet ekonomiski. Šajā jautājumā preambula nevar mainīt neko. Kā vienmēr notiek sabiedrības uzmanības novēršana no būtiskā.

  2. Paldies! KAUT MĒS VISI DOMĀTU TĀPAT! UN VISPĒR-DOMĀTU!!!

  3. Zīmīgi, ka daudzi komentētāji sašutuši par t.s. kristīgajām vērtībām. Sašutums ir loģisks un likumsakarīgs, jo zem šādas birkas katras iedomājas kaut ko savu – viens to labāko, cits to ļaunāko. Nav taču nevienā juridiskā dokumentā šādas vērtības definētas, tālab tās jānosauc detalizēti, konkrēti. Izrādīsies varbūt, ka tās jau ir nosauktas citos pantos.
    Nevaram taču latviešu valsts pamatlikumu balstīt uz jūdu TORu (Veco derību), kas vispār kļūdaini tulkota, vai citiem jūdu “evaņģēlijiem”, kas Romā neskaitāmas reizes šķiroti un rediģēti. Latviešiem IR pašiem sava, daudz senāka un priekš mums visvērtīgākā tradicionālā Dievatziņa.

  4. Kristīgās vērtības tikai preambulā? Atbildēt

    Cik kristīgas šīs vērtības ir algās,cenās,nodokļos?

  5. Šajās dienās ap 18.novembri daudzi no partejiskās varas runā par patriotismu. Runā, tikai runā, būtībā liekuļo. Patiesie Latvijas patrioti-brīvības cīnītāji, kuri okupācijas režīmā izgāja cīņā par brīvu Latviju kā varoņi pret vareno PSRS režīma mašinēriju, Latvijas varas elitei joprojām nav godājami. Valsts prezidents Bērziņš, Ordeņu kapitula lēmēji Juris Binde, Karina Pētersone, Ēriks Hānbergs, Gaidis Andrejs Zeibots, Ainars Pencis, Māris Riekstiņš un Dace Gardovska nupat to atkal pierādīja, neatzīstot šos varoņus par godājamiem. Piemēram, pēc cīņu biedra rosinājuma viņi valsts apbalvojumu nepiešķīra pat cilvēkam, kas upurēja sevi līdzīgi Aleksandram Matrosovam, kurš aizsedza ar savu ķermeni ambrazūru. Kā jūtas pazemotais cīnītājs? Kas celsies Latviju sargāt, redzot to, ka varai nav vajadzīgi Latvijas aizstāvji?

    • kā mums uzzināt, kas tas par slepeno cilvēku?

      • Viņš nav slepens cilvēks ne Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, ne visiem te nosauktajiem Ordeņu kapitula ļaudīm. Viņš ir gana izcietis pazemojumus gan Krievijas lēģeros par Latvijas aizstāvēšanu, gan pazemojumus no pašu tautiešu nodevības, gļēvuma un, jāsaka atklāti, no ļaužu truluma un kultūras trūkuma. Tāpēc viņš nevēlas publicitātes, nevēlas taisnoties nejēgu ķengām, jo tas atkal būtu tikai pazemojums vien bez iespējas pateikt patiesību. Viņš gadiem ilgi izplatīja desmitiem tūkstošus skrejlapu un, apzinoties, ka iet uz savu nāvi septiņdesmitajos gados atklāti izgāja viens pret vienu – pret vareno totalitāro okupācijas režīmu pēc tam, kad iebaidītā tauta masveidīgi nesa viņa skrejlapas čekistiem un neatbalstīja rosinātos pasākumus pret okupāciju. Viņš vēlējās kaut vai ar tiesā teiktu runu pateikt pasaulei komunistu varas liekulību un vēlmi uzkundzēties visai pasaulei. Bet viņam tiesā liedza runāt. Tagad partokrātijai, izrādās, nav vajadzīgi Latvijas aizstāvji, varas elitei ir labi dzīvot pārticībā šobrīd, bet Latvijas nākotne lai paliek svešo spēku ziņā.

    • Cilvēk, atjēdzaties!
      Cilvēkiem nav jābūt tādiem fanātiķiem – matrosoviem!
      Nevajag izgāzt dusmas par savām neveiksmēm uz politiķiem, arī viņu vidū ir savas valsts patrioti.

      • No Jūrmalas, ka nevajagot būt fanātiķim-matrosovam, ka tās ir šī cilvēka neveiksmes, ka politiķi arī ir patrioti. Gūzma aplamību! Tātad šis jūrmalnieks ir mīkstais, gļēvais bezprincipu pasaules ļaužu tipisks eksemplārs. Tādu ir milzum liels vairākums – pakļausies jebkuram spēkam, ka tikai palikt dzīvam kā kustonim… Tā nav šī disidenta neveiksme, tā ir gļēvo ļaužu neveiksme, jo savas neuzņēmības dēļ viņiem nākas eksistēt zem svešas varas režīma… Starp politiķiem arī esot patrioti. Jā, tikai daži, gluži tāpat kā visā mūsu tautā. Turklāt patiesi drosmīgo – pavisam maz. Starp citu, tās nav šī cilvēka dusmas un gādība par sevi, bet tās ir patiesas rūpes par to, lai nākotnē mūsu Latvijai būtu patiesi, drosmīgi patrioti, kas aizstāvētu mūsu Tēvzemi. Tagad iet uz to, lai nebūtu tādu cīnītāju…

        • Te iederas vēl kāda gļēvuļa atdošanās brutālai varai. Tas no komentāriem pie ģodājamā Stradiņa raksta LA:
          Dr.Gebelss 17. novembris, 2013 11:35 Atbildēt
          Stradiņ, mazais cilvēk, vai ir reāli turēties pretim neizbēgamajam? Stāsta, ka ASV armijā dienošās sievietes (?) instruējot, kā izturēties izvarošanas mēģinājumu gadījumos:- esot jāsažmiedzas un vismaz jācenšas gūt drusku baudas. Jo pretošanās varot būt liktenīga.

  6. Jau sen bija vajadzīgs VISMAZ 1928.gada 167 (daudz vērtīgāku) latu neapliekamais minimums un jau 1919.gadā Latvijā ieviestais ienākuma nodoklis pēc maksātspējas principa-kā iedzīvotājiem,tā uzņēmumiem!

  7. Taču vēl vērtīgāka dāvana pašu latviešu izdzīvošanai savā valstī,būtu Eiropas progresīvie nodokļi,kurus silti ieteikuši mums ir pat starptautiskie aizdevēji! Preambula būs,bet nebūs joprojām pat obligātās veselības apdrošināšanas,kā visās ES valstīs! Un PVN maizei,nez kādēļ,joprojām ES paraugvalstī ir 3,5 reizes augstāks nekā bieži pieminētajās Briselē un Māstrihtā!

  8. Pilnībā piekrītu cienījamajai Langas kundzei. Preambulas projekts ir ļoti svarīgs, lai latviešu nācija sāktu atgūties no okupācijas un pēcokupācijas periodā kultivētā mazvērtības kompleksa. Nevis skaitliskais daudzums, bet patība un kvalitāte ir izšķiroša. Jācer, ka partijas varēs vienoties un šo Egila Levita piedāvājumu arī pieņems.

    Un kaut mums būtu vairāk tādu kultūras darbinieku kā Liāna Langa, Māra Zālīte, Dainis Īvāns – progresīvi un latviski domājoši cilvēki, kas nevairās no politiskas pozīcijas!

  9. Vai, nezināju, ka arī cien. Langa ir uzrakstījusi preambulu un dāvina to Latvijai? Vai tomēr ir runa par izskanējušiem citiem preambulas satura piedāvājumiem? Ja tā, un, ja ir domāts akadēmiķa Stradiņa patiesi gudrais, tautu mobilizējošais un iedvesmojošais teksts, tad tā ir dāvana Latvijai.

  10. Zvaigznītes nesanāk. Gribules pastkartes stilā.

  11. dzīvosim, redzēsim Atbildēt

    Kad saeimā parādīsies preambula, tad varēsim redzēt – kas ir kas. Būtu labi, ja latviešu partiju liekuļus varētu redzēt jau uz ES parlamenta vēlēšanām, Interesanti, vai ZZS un viņu nelokāmā “patriote”Grigule to atbalstīs vai arī bļaus par referenduma nepieciešamību? Skaidri zinot, ka tas ir visvieglākais preambulas norakšanas paņēmiens, jo neviens vārds līdz šim satversmē nav ienests ar referenduma palīdzību. Neviens.
    Latviešu elksniņi un zariņi jau atkritīs uzreiz, jo viņi taču pieņemti darbā saskaņas centrā par latviešiem.

  12. Liãna,izguli galvu! Gribi preambulu, ņem un lasi no rīta līdz rītam. Es viņu negribu ne redzēt, ne dzirdēt!
    Neba jau tev priest par dāvanām LV.

  13. pēC 90 gadiem sadomāt rakstīt priekšvārdu ir īsts aplamības paraugs.Ja satversme ir veca,apnikusi,tad jāraksta jauna pašreizējai situācijai un varai atbilstoša,konkrēta protams nevis tāda kā piedāvātais,izplūdušais neko konkrētu nepasakošais variants.Piedāvātais drīzāk ir pēcvārds un prasība pēc jaunas.Ja no vecā jātiek vaļā,tad jārīkojas nevis jākuļ tukši salmī.

  14. Indulis Zvirgzdiņš Atbildēt

    Vai tam, kas dēvējas par dzejnieku, atļauts sgrozīt cita dzejnieka tekstu?

  15. Svarīgākais ir nevis pļāpāt , bet apkarot tautas izmiršanu jebkuriem līdzekļiem, šodien, kad propoganda ir vel derdzīgāka kā agrāk un MIL raksteļisastāv no kūdīšanas un psidoproblemua pzelēšanas(tikmēr Latvijas izzagšana un tautas lumpenizešanās turpinās neredzeti straujā tempā),jāsāk ar kardinālu sazagtā konfiskāciju(piem. zviedreļu augļotājim),nevis preambulām(saderu,ka preambulas nozīmi saprot retais, bet iedomājas to kā Laimes lāci ar Ješkas vīzēm kājās un dūraiņiem rokās).

  16. Paldies autorei, kas spējusi ļoti tieši un saprotami uzrunāt lasītājus. Labs raksts. Nekā sovjetu laiku ievadiem līdzīga tur nesaskatīju. Un vispār – ko var ņemties ap to, vai kristīgās vērtības ir pārākas par latvisko dzīvesziņu. Tas ir pakārtots aspekts. Galvenais ir valsts nosargāšana.

  17. Labs raksts. Piekrītu ka preambula(tulkojumā – ievads) vajadzīga, jau sen bija vajadzīga.

  18. Atgādina “Cīņas” ievadrakstu. Lai pierādītu ” pareizo” pārliecību, obligāti jāapkaro citādā. Ļoti nepatīkama propaganda, īsts sovjetisms.

  19. Daavana? Jaa.
    Izskataas stipri liidziiga tai, ko griekji daavaaja trojieshiem…Cerams ka saprotams, par kaadu daavanu ir runa.
    Te liidziigi. Aiz nepiecieshamaa, skaisti noformeetaa patosa aizsega par nacionaalaam veertiibaam tiek tandeemaa paklusaam vilktas veel dazhas “veertiibas”, par kuraam nez kaapeec paarsvaraa klusee, bet kuras grauj visas ieprieksh mineetaas. Varbuut publikai gruutiibas ar politisko fineshu izpratni, un tieshi uz to spekuleejot tiek biidiitas tautai pavisam nepienjemamas, ja ne kaitiigas, pat Satversmee paredzeeto tautas varas funkciju zaudeejums.
    Kur tad tas ir? Nu tajaa pashaa slavinaatajaa preambulaa. Lasiit tikai vajag gan visus burtus, gan vaardus, ko tie veido, ne tikai tos, kas kaadam iepatiikas.
    Tad var ieraudziit, ka pa kluso tiek biidiitas kristiigaas “veertiibas”, kas ne ar ko neatskjiras no komunistiskajaam “veertiibaam”, kuras kaa maska to patiesajai dabai, piesedza to nozheelojamo buutiibu.
    Un ne mazaak, ja ne veel svariigaaks, bet veel mazaak, vai pat vispaar nepamaniits ir partejiskaa totalitaarisma un partiju varas, tautas varas vietaa, nostiprinaajums, kas tiek maskeets aiz taa sauktaa parlamentaarisma izkaartnes, kas peec buutiibas tieshi tas pats arii ir. Ar to pilniibaa pat de jure atnjemot jebkaadu tautas varu. Ta faktiski buutu uzskataama par kluso kontrrevoluuciju, pilniigu partiju varas sagraabshanu, maskeejoties aiz ceeliem saukljiem.
    Attieciigi, jautaajums, kas to pasuutiijis un kam kalpo autors?

    • Amoraalis nesaprot. Shajos laikos “kristiigaas veertiibas” noziimee to, ka nedriikst citiem dariit taa, kaa pats neveelaas lai citi man dara. Taatad nedriikst tiishi izplatiit ljaunumu. Es pats neesmu kristietis, no bazniicas izstaajos, bet to es zinu. Taa tas ir un taa domaa arii vaacieshi (Ja cilveeki Savos darbos izturaas savaadaak, tad taa nav “kristiigo veertiibu ” Vaina.

      • Ivars Graudums, ja nemaldos, tad latvieshiem, taapat ka visaam citaam tautaam, ir savas veertiibas, un kaut kaadas uzspiestaas, ne kristiigaas, ne komunistiskaas, ne fashistiskaas mums nav vajadziigas tikai vien deelj taa, ka to peec buutiibas kopumaa prettautiskai, pretcilveeciskai, nelietiigai ideologjijai par aizsegu izmantotas dazhas jaukas fraazes. Nebuusim “antinji”, kurus ar dazhaam fraazeem var apkraapt, kuri “aiz kokiem neredz mezhu”.

Draugiem Facebook Twitter Google+