Voldemārs Krustiņš: Preambulā jāieraksta okupāciju sekas 31
Droši vien atceraties, ar kādu balsošanas iznākumu beidzās pagājušās trešdienas “Sastrēgumstunda”? Vairāk par 2200 teleskatītāju nobalsoja par labu Satversmes papildināšanai ar priekšvārdu jeb preambulu, un tikai daži desmiti bija pret to. Balsojuma salīdzinājums, manuprāt, parāda, ka pilsoņi bija pārliecināti par izvēles pareizību. Tā kā TV skatītāju izvēlei bija politisks saturs, tas daudz ko nozīmē. Preambulas projekta kritizētāju runas nepārliecināja, un viņiem bija jābūt arī uzmanīgiem: tuvojas vēlēšanas.
Manuprāt, teleizrādes skatītāju izvēli lielā mērā, pat izšķiroši, noteica Māras Zālītes piedalīšanās un viņas pozīcija. M. Zālīte aicināja titulētos juristus, kas TV badījās, nestaigāt ap diskusijas kodolu apkārt un skaidri pateica, ka nav pareizi Satversmes priekšvārdā neminēt okupācijas dramatiskās sekas. Dzejniece mudināja domājošo Latvijas sabiedrību saprast, ka tieši šo neminēto okupācijas seku dēļ Satversme jāpapildina, lai tās demokrātismu nebūtu iespējams pielietot atpakaļ-ejošiem mērķiem. Pašreizējā politiskā ainava par tādiem liek uztraukties. Runa ir par naidīgo, konfrontējošo propagandu, ko ar Maskavas nevalstiski/pretvalstisko organizāciju atbalstu rada vietējie producenti, tādi kungi kā Gapoņenko, Guščins, Kabanovs un vēl pulks dāmu.
Līdzās preambulas kritikai, kuru izraisīja tās idejiski politiskie pretinieki, pagājušajā nedēļā sacēlās (to sacēla) troksnis ap kādu desmit tūkstošu pilsoņu parakstītu prasību par Pārdaugavā izvietoto sarkan-armiešu skulpturālo veidojumu, dēvētu par Uzvaras pieminekli, par tā likvidēšanu. Patlaban ļaudis, kas zina, ko un kāpēc dara, pilsoņu pieprasījumu izmanto, lai uzbrauktu nacionāļiem. Patiesībā šis “jautājums”, gluži tāpat kā Māras Zālītes pieminētās okupācijas sekas, ir saistīts ar preambulas saturu. Tādējādi juridiska dokumenta, kādā formā ir preambula, neizbēgami pārvēršas politikā jeb politiski tiesiskā auditā, kā izteicās M. Zālīte. Patiesībā mēs visi esam aicināti tajā piedalīties.
Paturēsim vērā, ka preambulas projekta teksts un E. Levita komentārs lasāms tieši “Latvijas Avīzē” – 25. un 27. septembrī.
