Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. maijs, 2014
Drukāt

Preambula uzkurina vecas domstarpības
 (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš

Saeimas Juridiskā komisija pabeigusi darbu pie Satversmes preambulas sagatavošanas galīgajam lasījumam. Taču tajā iestrādāti arī priekšlikumi, kas var rosināt jaunas domstarpības arī preambulas atbalstītāju vidū.

Teju katra Saeimas frakcija uzskatījusi par pienākumu sagatavot savu Satversmes ievada variantu. Tā, piemēram, “Saskaņas centra” pārstāvis Andrejs Elksniņš sacerējis īsu preambulas variantu, izlaižot visus saskaņiešiem nepatīkamos jautājumus – okupācijas nosodīšana, Latvijas Republikas nepārtrauktības koncepts un latviešu nācijas kā valsts pamatnācijas identitātes saglabāšana. Tā kā pats autors uz komisijas sēdi nebija ieradies, tad viņa preambulas variants tika noraidīts bez īpašām diskusijām.

Nacionālā apvienība (NA) savukārt rosināja preambulā atgriezties pie termina “valstsnācija” lietošanas. Pēc krievisko partiju un atsevišķu negatīvi noskaņotu pētnieku saceltas ažiotāžas šis termins tika aizvietots ar “latviešu nācija”. NA uzskata par būtisku uzsvērt faktu, ka tikai latviešiem radās nepieciešamība un vēlme izveidot savu nacionālo valsti ar savu valodu, kultūru un vēsturisko atmiņu. Tādēļ latvieši ir Latvijas valstsnācija, kura nosaka valsts nacionāli kulturālo identitāti. Tas šajā gadījumā vairāk ir attieksmes un sevis pozicionēšanas, nevis dokumenta satura jautājums,” skaidroja nacionāļu pārstāve Vineta Poriņa. Bet citu frakciju pārstāvji ir skeptiski. “Pirmā lasījuma redakcija ir pietiekami izsvērta, tādēļ nevajadzētu atgriezties pie jēdziena “valstsnācija”. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tas jau ir nostiprināts Pilsonības likumā un tiesu praksē,” teica Inese Lībiņa-Egnere (RP). Arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) pauda bažas, ka Latvijas starptautiskajiem partneriem šāds jēdziens varētu būt nesaprotams. Preambulas autors Egils Levits neiebilda pret jēdzienu maiņu, bet aicināja Latvijas politiķus politiskajā telpā šo jēdzienu lietot biežāk, lai veicinātu tā saprotamību sabiedrībā.

Toties komisija atbalstīja Valda Liepiņa (RP) priekšlikumu precizēt preambulā minēto Latvijas neatkarības atjaunošanu, pievienojot tai datumu “1990. gada 4. maijā”. Šis šķietami nevainīgais precizējums varētu izsaukt jaunas domstarpības latviešu politiķu starpā, kur joprojām valda ļoti atšķirīgi viedokļi par neatkarības atgūšanas datumu. Vairākums politiķu uzskata, ka neatkarība tika atjaunota 1990. gada 4. maijā ar deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarību” pieņemšanu. Tādēļ pirms trim gadiem 4. maijs tika iezīmēts kalendārā kā Neatkarības atjaunošanas diena. Taču daļa politiķu ir negrozāmi pārliecināti, ka neatkarība tika atgūta 1991. gada 21. augustā ar konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanu.

“Ja netiek atbalstīts mūsu priekšlikums par valstsnāciju, tad mēs, iespējams, nevarēsim atbalstīt RP priekšlikumu par 4. maiju. Es, protams, nenoliedzu Neatkarības deklarācijas neatsveramo vēsturisko nozīmi, bet tajā ir vairāki punkti, kas apliecina, ka 4. maijs nav neatkarības atjaunošanas datums – par pārejas periodu un par jaunas Sa­tversmes gatavošanu. Ieliekot preambulā atsauci uz dokumentu, kurā pausta apņemšanās rakstīt jaunu konstitūciju, mēs būtībā dodam ieročus saviem pretiniekiem, kuri vēlas graut valsts pamatus un ieviest kaut kādus nulles variantus,” skaidroja NA pārstāvis Dzintars Ras­načs. Viņš gan pauda pārliecību, ka preambulas virzība šī grozījuma dēļ neapstāsies un koalīcijai izdosies panākt kompromisa variantu, lai dokumentam būtu 2/3 deputātu atbalsts.

Priekšlikuma autors Valdis Liepiņš pašreiz atrodas komandējumā Ukrainā, bet telefonsarunā par šo jautājumu viņš bija kodolīgs un nelokāms: “Ja nebūtu bijis 4. maija, nebūtu arī 21. augusta! Juridiskā komisija ir apstiprinājusi šo priekšlikumu, un mēs varam virzīties tālāk.”

Preambulas izskatīšana plānota 5. jūnija Saeimas sēdē.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Latviju ir pametuši tās kritizētāji un vērotāji, neapmierinātie, kas paši šeit neko nav spējīgi vai nav gribējuši uzsākt un tāpēc devušies laimes meklējumos uz ārzemēm. Aizbraukuši arī tie, kas saņēmušies kredītus un tagad nevar tos atdot. Vai tad valsts pie tā vainīga? Bet spējīgākā pamatnācijas daļa – uzņēmēji un pašnodarbinātie nekur nav aizbraukuši, jo viņi ir spējīgi paši sevi nodrošināt ar darbu un iztiku, tāpēc viņiem nekur nav jābrauc. Vienmēr ir bijušas un būs 2 ļaužu kategorijas: tādi , kurus darbs pats sameklē un tādi, kas sagaida, ka uzņēmējs vai valsts viņiem sagādās darbu. Viņi nav spējīgi vai negrib pašnodarbināties, jo prasīt darbu no valsts vai uzņēmēja ir daudz vieglāk, nekā pašam sākt darboties individuāli. Tie tad arī ir tie lielie klaigātāji, ar tieksmi vienmēr vainot citus, tikai ne pašam sevi.

  2. Spējīgākā pamatnācijas daļa pametusi Latviju uz visiem laikiem.Palikuši stiprinātā aliņu sūcēji no 2l plastmasas pudelēm,abām šīm sabiedrības kategorijām par perambulu ne silts ne auksts.Tā kā Latvija ir ne valsts ne nācija.

  3. Iebilstu pret mākslīgo divu vārdu savienojumu ,valstsnācija’.

Draugiem Facebook Twitter Google+