Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. augusts, 2015
Drukāt

Preiļos atklāta piemiņas vieta pilsētas ebreju kopienai

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Svētdien, 9. augustā, pie ieejas ebreju kapsētā no Cēsu ielas puses svinīgi atklāta arka ar vārtiem, kas turpmāk kalpos kā piemineklis ebreju kopienai Preiļos, LA.lv uzzināja novada domē.

Baltā arka ar metāla vārtiem tagad veido vienotu kompleksu Preiļu holokausta memoriālā.

Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Jolanta Upeniece stāsta, ka idejas autors un finansētājs ir Ņujorkā dzīvojošais tehnisko zinātņu profesors, Preiļu novada Goda pilsonis Dāvids Zilbermans, savukārt pieminekļa autors un arhitekts ir Sergejs Rižs, kurš izveidojis Preiļu holokausta upuru memoriālu 2004. gadā.

Arku būvēja SIA “Preiļu celtnieks” (komercdirektors Egils Stikāns), metāla vārtus menoras veidā izgatavoja SIA “LIA D” Daugavpilī.

Svinīgajā atklāšanas ceremonijā arhitekts Sergejs Rižs klātesošajiem paskaidroja, ka arkas veidolā saskatāmas seno ēģiptiešu arhitektūras augšuptiecīgās formas, tā veidota kā atsauce uz stāstu par pravieti Mozu, kurš ebreju tautu izveda no verdzības Ēģiptē. Uz arkas metāla vārtiem ierakstīti lūgšanas vārdi “Lai viņu dvēseles tiktu iesietas dzīvības tīstoklī”.

Svinīgo lentu pārgrieza Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda un Goda pilsonis Dāvids Zilbermans, pēc tam sekoja vārtu aizslēgšana, simboliski liecinot, ka šeit nav tikai kapsēta, bet piemiņas vieta, kurā aicināts ikviens, lai nodotos pārdomām par pagātni un nākotni. Vārtu atslēgta tika nodota glabāšanā Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā.

Pēc pieminekļa svinīgas atklāšanas norisinājās tradicionālais holokausta upuru piemiņas brīdis un ziedu nolikšana memoriālā, pieminot bojā gājušās dvēseles.

Preiļos holokausta atmiņas vēl joprojām ir dzīvas, jo šeit pirms Otrā pasaules kara vairāk nekā puse no toreizējā kopējā iedzīvotāju skaita sastādīja ebreji, kuri līdz 1941. gadam aktīvi piedalījās pilsētas dzīvē un darbojās pašvaldības valdē, piebilst Upeniece.

Pievienot komentāru

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (5)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+