×
Mobilā versija
Brīdinājums +20.1°C
Viktors, Nils
Pirmdiena, 18. jūnijs, 2018
1. marts, 2018
Drukāt

Egils Līcītis: Premjera atskaite (6)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Māris Kučinskis

Saeimas simts noklausījās premjera atskaiti par valdības padarīto. Tāds gada pārskats pieņemts jau no faraonu laikiem, prezidents Putins, Tramps atskaitās, un Kučinskim arī vajag.

Valdības galva kāpj kancelē un tekoši norunā jokainu, visaptverošu priekšlasījumu uz 80 lapām, ko sarakstījuši humoru mīlošie apakšnieki un kas tīri labi noderētu par iekuru Māra Strenču mājas plītiņā. Koalīcijas deputāti no valdības vadītāja fanu zonas māj ar galvu, ka viss ir štokos, kurpretī opozīcija referējumu uzskata par dokumentētu pierādījumu tam, ka valdošo eliti no vienkāršajiem iedzīvotājiem šķir: a) dzelzsbetona siena, b) Klusais okeāns, c) paralēlā pasaule.

Pēc tam nomodā palikušie saeimieši sāk plašu debati. Viņa ekselencei Ministru prezidenta kungam kā sistēmiskam amatvīram debatētāji cenšas nodot laba vēlējumus un pie viena pievērst mazu uzmanību savai necilajai personai. Tautas kalpi bieži izdara lielus pakalpojumus sabiedrībai, par kuriem neviens nezina. Ne visi darbi tiek publiski eksponēti. Teiksim, ka kāds deputāts slēpis ebrejus vai kāds cits – atdevis veco ļaužu pansionātam savu laiku nokalpojušo vīna dzesējamo skapi.

Tiek runāts arī par tautas vajadzībām. Ranžējot pēc svarīgākā, ka par maz laboti ceļi un ka par maz atbalstīta literatūra, māksla un pašdarbības pūtēju orķestri. Pēc spīvas nokritizēšanas par bezdarbību premjers sanervozējas un runu plūdu starpbrīdī smēķētavā izsūc trīs cigaretes pēc kārtas, bet, paslavēts, piemēram, ka sviests kļūst lētāks, sapurinās un uzzied smaidā.

Māris Kučinskis ir izvēlējies valdības galvas modeli “labs cilvēks un tautas draugs”, tāpēc aizvien uzklausa valdības darba auditoru ģenerētus ieteikumus un padomus par kārtību un likumiem, kas būtu grozāmi un ko piemērotā brīdī realizēs praktiskā dzīvē.

Aktuālajā periodā galvenā tematika, pret kuru apātisks nepaliek neviens politiķis, – tautai salst! Termometra stabiņš krītas krievu ziemā zem rekordmīnusiem. Toms Bricis pareģojis, ka zemi pie Dzintarjūras pārklās ledus vāks, stindzinās ziemeļvējš, iedzīvotājiem būs līdz kaulam auksti un jāklabina zobi. Arktiskā klimatā pa ielām klejos no Lapzemes imigrējušie polārlāči. Par radušos ārkārtas stāvokli rociņas berzēs vien pižiku ražotāji un kažoku šuvēji. Valdībai jāgādā, lai silti ir Rīgas penthausos un loftos dzīvojošiem, Taurupes tālo “Lejas Miķelēnu” sētas saimei, kā arī lai nenosalst Sakas pagasta mājas–kuģa iemītnieki.

Dabiski, opozīcija atkal ir pozīcijai diametrāli pretējā ieskatā, proti, ka valdība spelgonī ved tautu uz iznīcību un mēs visi bargā salā iesim bojā. Premjers apgalvo, ka cīņā pret aukstumu iedarbinātas visas sviras un izkurinās valdībai piederošo malkas rezervi, lai izdzīvo gan cilvēki vateņos, gan lāčādās tīstījušies pilsoņi. Tomēr valdība nebūs par krāsnkuri pie katra pavarda. Salstošo glābšana primāri ir pašu salstošo rokās. Un ir arī politisks jautājums. Aug “Gazprom” piegādātā produkta patēriņš, aug Kremļa labklājība. Ministri stāvokli analizē profesionāli, dalās ar ķermeņu siltuma apmaiņas metodēm, sasildīšanās paņēmieniem. Man ir kamīns, vēsta Kārlis Šadurskis. Bet man saules kolektors, palepojas Uldis Augulis. Ogles, krāsns, norūc Rihards Kozlovskis. Karsta tēja, kapzeķes, atzīstas kultūras ministre Dace Melbārde, bet Dana Reizniece-Ozola sauc – es pati esmu hot! VARAM Gerhardam uzdots iekšējās rezervēs rast papildu finansējumu, lai iedzīvotājus uz 40 dienām pa dzīvības ceļu pārvestu uz Ēģipti (izņemot bļitkotājus), kamēr sals neatstājas un nāciju vairs neapdraud klepus, šņaukāšanās, karsonis, gripa, sarkanguļa un beigās – izdzišana. Saeimas kamčatkas solos bārdains saskaņietis partijas biedram čukstēja komunismā aukstumā praktizēto līdzekli – každoj babe po tri mužika. Fui, ko tādu neglītu varēja arī gaidīt no Eiropas sociāldemokrātu aliansei piederīgajiem!

Kamēr Ministru kabinetā koordinē jautājumu par klimata anomālijām un palīdzību apsaldētiem, tikām vienkāršiem darbaļaudīm apkuri pieslēdz “Latvijas balzama” uzņēmums, kura četrdesmitgrādīgā degviela, lauskim sperot, ir obligātā iepirkuma komponente alko outleta veikalos.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  2. Putins: viss tiek kontrolēts. Viss ir stabili.
    precīzi viņa vārdi, Krievija smejas

  3. Kucinskis parlaimigs smaida ka iekapis silta suda.

  4. VEJOŅA KANCELEJĀ!!!!!!!!!!!!!!!!!!
    Pilnu pārskatu par prezidenta kancelejas darbinieku pērn saņemtajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, kā arī par to oficiālo pamatojumu publicējis portāls Pietiek.com.
    Regulāras piemaksas pie algas ar identisku pamatojumu mēnesi pēc mēneša. Pat vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro lielas prēmijas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”. Naudas balvas it kā par darbinieka padarīto ar viņa specialitāti pilnīgi nesaistītās jomās. Valsts prezidenta kancelejā, kā rāda līdz šim nepubliskoti finanšu dati, pērn ir sākušies jauni „treknie gadi”, secina portāls.
    Regulāras piemaksas ar īpatniem pamatojumiem
    Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā pērn finanšu līdzekļi dāsni tērēti darbinieku atalgošanai arī papildus darba līgumos noteiktajām summām, – šādu secinājumu liek izdarīt pēc oficiāla pieprasījuma prezidenta kancelejas sagatavotais pārskats par 2016. gadā šajā iestādē aprēķinātajām un izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām.
    Kā rāda šis pārskats, pērn ik mēnesi virknei prezidenta kancelejas darbinieku papildus noteiktajai darba algai piešķirtas vērā ņemamas piemaksas – turklāt ne tikai gadījumos, kad bijis jāaizvieto kāds kolēģis, bet arī ar acīmredzami formāli piemeklētu pamatojumu.
    Tā, piemēram, kancelejas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Linda Puķīte visu gadu ik mēnesi saņēmusi piemaksu, kuras lielums bijis no 220 līdz 730 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šī amatpersona katru mēnesi esot īpaši intensīvi „nodrošinājusi tiesisko pamatojumu Rīgas pils Priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu, analogu un reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai un iegādei”.
    Savukārt Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons piemaksas saņēmis trīs gada pēdējos mēnešus – attiecīgi 683 eiro, 1024 eiro un 878 eiro. Viņš tieši šajos trijos mēnešos īpaši intensīvi un nepārtraukti esot nodarbojies ar „ārējās ekonomiskās sadarbības veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei”.
    Naudas balvu un prēmiju lietus
    Pagājušā gada oktobrī pār Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem masveidā nolijis arī īsts naudas balvu lietus, – tikai tādu naudas balvu, kuru lielums pārsniedzis tūkstoš eiro, bijis kopumā 34, bet lielākā pārsniegusi 2600 eiro. Taču arī daudzu šo balvu piešķiršanas pamatojums rada neizpratni.
    Valsts prezidenta padomniekam Jānim Plepam, kurš oficiāli nodarbojas ar konstitucionālo tiesību jautājumiem, 2241 eiro naudas balva piešķirta par kaut ko pilnīgi citu – par starptautiskas konferences „dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”.
    Savukārt ar „augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgo pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā, plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu” īpaši intensīva darba apstākļos esot nodarbojusies… Apžēlošanas dienesta vadītāja Elena Lodočkina, par to arī saņemot 1906 eiro lielu naudas balvu.
    Divus mēnešus vēlāk, pagājušā gada decembrī ir pienācis lielais prēmiju izmaksas brīdis. Tikai tādu prēmiju skaits, kuru lielums pārsniedzis 1000 eiro, bijis deviņpadsmit, bet lielākā prēmija bijusi gandrīz 2000 eiro. Tiesa, pamatojums visām bijis pilnīgi identisks – „par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”.
    Uz iespaidīgo četrciparu balvu un prēmiju fona izceļas vienkāršajiem darbarūķiem izmaksātās summas. Leģendārais Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas ugunsdrošības un civilās aizsardzības inspektors Rolands Majors, kurš Rīgas pilī aizvadījis 62 darba gadus, par pagājušā gada veikumu saņēmis 193 eiro prēmiju, bet par darbu pils iekārtošanā un prezidenta rezidences pārcelšanā no Melngalvju nama uz Rīgas pili – 258 eiro naudas balvu.
    Salīdzinājumam – Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija par „Valsts prezidenta atzinības raksta “Cildinājuma raksts” idejas izstrādi un to īstenošanu” vien pagājušā gada oktobrī ir saņēmusi 910 eiro lielu naudas balvu.
    Grūtības ar pamatošanu
    Vairāku dienu laikā Valsts prezidenta kanceleja, kuru nu jau vada bijušais Latvijas Pasta vadītājs Arnis Salnājs, nespēja vai nevēlējās viest skaidrību par iespaidīgo izmaksu piešķiršanas pamatotību gadījumos, kas LA radīja īpašas aizdomas.
    To jautājumu vidū, uz kuriem saistībā ar dāsnajām izmaksām un to pamatojumu nekādas atbildes nespēja sniegt ne tikai A. Salnājs, bet arī prezidenta kancelejas Preses dienests (tā vadītāja Ilze Salna pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmusi 2990 eiro) un prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis (pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmis 4431 eiro), bija šādi:
    – kā tieši Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece visu gadu katru mēnesi „nodrošināja tiesisko pamatojumu” mēbeļu izgatavošanai un iegādei?
    – kā tieši prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks ir veicis „starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”?
    – kādas tieši ārvalstu investīcijas ir piesaistījis prezidenta ekonomikas padomnieks un kā ir iespējams iepazīties ar viņa it kā izstrādātajiem darbības virzieniem?
    – kā tieši prezidenta nacionālās drošības padomnieks „nodrošināja Latvijas pārstāvību un dalību NATO Varšavas samitā” – un vai tiešām tieši viņš bija tas, kas organizēja un nodrošināja šo pārstāvību un dalību??
    – kādi tieši ir tie „kultūras un sabiedriski valstiska un starptautiska mēroga projekti”, kurus ar īpašu darba intensitāti ir plānojusi un koordinējusi Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece?
    – kā tieši Apžēlošanas dienesta vecākā speciāliste īstenoja augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgās pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā – un kāpēc šāds darbs bija uzdots Apžēlošanas dienestam, kuram it kā ir pilnīgi citas funkcijas?
    Valsts kontrole pievērsīšot uzmanību
    Valsts kontroles pārstāve Zane Ozola pašlaik atturas komentēt konkrētas izmaksas Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem un to pamatojumu, vien norāda, ka vispār likums ļauj „valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem piešķirt naudas balvas, maksāt prēmijas, kā arī maksāt dažādas piemaksas, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus un ierobežojumus”.
    Taču vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka atlīdzības jautājumi ir tās aktuālo revīzijās pārbaudāmo jautājumu lokā: „Informējam, ka šobrīd Valsts kontrole veic saimnieciskā gada pārskata revīziju par valsts iestāžu, tajā skaitā arī Valsts prezidenta kancelejas 2016.gada pārskata sagatavošanas pareizību. Revīzijas ietvaros tiks pievērsta uzmanība arī valsts iestādēs izmaksātajai atlīdzībai.”
    Citās institūcijās – vēl „treknāk”?
    Valsts prezidenta kanceleja gan ir pagaidām vienīgā valsts iestāde, kas pēc oficiāla informācijas pieprasījuma saņemšanas bez kavēšanās ir atklājusi prēmēto, apbalvoto un piemaksām apveltīto darbinieku sarakstu.
    Tikmēr, piemēram, Edgara Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija šādus precīzus datus nodot atklātībai atsakās. Informācijas prasītājam esot visas tiesības ministrijas lēmumu apstrīdēt administratīvajā tiesā, norāda valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, tā netieši apliecinot neoficiālo informāciju, ka salīdzinājumā ar Ārlietu ministrijas pērnajiem tēriņiem šajā jomā prezidenta kancelejas „treknais gads” vēl ir bijis diezgan liess.
    19 prēmijas virs 1000 eiro „par darbu”
    Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei – 1974,23 eiro
    Guntim Puķītim, kancelejas vadītājam – 1952,75 eiro
    Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei – 1921,05 eiro
    Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram – 1869,82 eiro
    Maijai Manikai Valsts prezidenta ārlietu padomniecei – 1869,82 eiro
    Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam – 1869,82 eiro
    Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam – 1869,82 eiro
    Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam – 1636,09 eiro
    Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei – 1467,68 eiro
    Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai – 1426,60 eiro
    Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei – 1346,12 eiro
    Jānim Māsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam – 1337,22 eiro
    Ingai Šteinbrikai – 1302,04 eiro
    Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam – 1284,10 eiro
    Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1133,70 eiro
    Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākai grāmatvedei – 1088,58 eiro
    Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei – 1067,99 eiro
    Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei – 1067,99 eiro
    Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei – 1052,90 eiro
    Naudas balvas – pat virs divarpus tūkstošiem eiro
    Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei – 2632,31 eiro
    Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei – 2561,40 eiro
    Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam – 2561,40 eiro
    Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram – 2561,40 eiro
    Maijai Manikai, Valsts prezidenta ārlietu padomniecei – 2561,40 eiro
    Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam – 2561,40 eiro
    Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam – 2241,23 eiro
    Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei – 2010,52 eiro
    Elenai Lodočkinai, Apžēlošanas dienesta vadītājai – 1906,65 eiro
    Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei – 1844,00 eiro
    Jānim Mūsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam – 1831,81 eiro
    Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam – 1759,04 eiro
    Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei – 1754,84 eiro
    Ingai Steinbrikai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenajai grāmatvedei – 1736,05 eiro
    Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai – 1563,40 eiro
    Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai grāmatvedei -1491,20 eiro
    Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei – 1423,99 eiro
    Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei – 1423,99 eiro
    Tomam Kalniņam, Preses dienesta fotogrāfam – 1387,87 eiro
    Annai Hrapan-Gromņickai, Preses dienesta tulcei – 1386,42 eiro
    Lailai Rutks arī Rutkis, sekretariāta vadītajai – 1338,92 eiro
    Vitai Ruksei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1323,00 eiro
    Kristīnei Vilkai, Apžēlošanas dienesta vecākajai speciālistei – 1302,22 eiro
    Inetai Zavadskai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas grāmatvedei – 1268,69 eiro
    Guntai Slesarei, Valsts prezidenta ārlietu padomnieces konsultantei – 1250,50 eiro
    Anetei Ugainei, Preses dienesta komunikācijas speciālistei – 1243,00 eiro
    Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1242,42 eiro
    Elvīrai Stepanovai, Preses dienesta komunikācijas speciālistei – 1241,85 eiro
    Zigmundam Liniņam, Jūrmalas rezidences pārvaldniekam – 1196,20 eiro
    Gatim Bergmanim, Preses dienesta operatoram – 1170,31 eiro
    Andai Pečulei, konsultantei plānošanas jautājumos – 1150,00 eiro
    Kristīnei Reisai-Dāboliņai, sabiedrisko projektu konsultantei – 1150,00 eiro
    Intai Butkus, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai lietvedei – 1014,25 eiro
    Žannai Trankalei, Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniecei – 1002,94 eiro

  5. Ne velti mums nav vairs neviena satīras un humora žurnāla!

  6. Vot, labi un aktuāli!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Vai viņš nelika iedarbināt piekto pantu?

Piektdien, 15.jūnijā, svētku rīkotāji informēja par drošības pasākumiem gaidāmajos XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI Deju svētkos. Papildu finansējums kārtības un drošības uzturēšanai tiekot atvēlēts katros svētkos, un šogad tiem novirzīti 790 750 eiro. No kopējās dotācijas vislielākā daļa – 308 276 eiro – novirzīta Iekšlietu ministrijai.

Svētku laikā darbosies arī Operatīvās vadības grupa, kuras pienākums būs rīkotāja vārdā nodrošināt pasākumu nepārtrauktu un preventīvu drošības vadību un, ja nepieciešams, arī ārkārtas situācijas vadību. Svētku pasākumos iesaistīšot arī Nacionālos bruņotos spēkus, jo, pastāvot aizliegumam par dronu izmantošanu svētku koncertos, armijas speciālistiem atbilstoši likumam būs tiesības lidaparātus neitralizēt vai notriekt.

Vai šogad Jāņu svinēšanai nebūs par maz laika?
Draugiem Facebook Twitter Google+