Foto – Shutterstock

“LA” eksperiments pierāda: ierēdņi izplata tikai negatīvos viedokļus par 16. martu 37

“Latvijas Avīze” eksperimentā pārliecinās, cik selektīvi Ministru prezidentes birojs attiecas pret iedzīvotāju viedokļiem un ministru informēšanu. Privātpersonas vēstuli ar aicinājumu aizliegt 16. marta gājienu birojs izplatīja visām ministrijām, bet identisku cita cilvēka iesniegumu, kurā pausts atbalsts leģionāriem, ignorēja.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Marta sākumā rakstīju, ka Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) birojs visiem ministriem pārsūtījis vēstuli, kurā kāda pusanonīma persona A. Grigors savā un nenosauktu domubiedru vārdā mudina aizliegt leģionāru gājienus Rīgā, jo tie apkaunojot Latvijas valsti, kā arī apgalvo, ka leģionāriem nebija nekāda sakara ar cīņu par Latvijas brīvību. Minētā vēstule ministriem esot pārsūtīta tikai zināšanai, ka sabiedrībā pastāv arī šāds viedoklis, toreiz taisnojās amatpersonas. “Tas arī nav nekas ārkārtējs. Ja privātpersona iesniegumā vēršas pie premjeres un lūdz ar savu viedokli iepazīstināt arī ministrus, tad tas tiek darīts,” apgalvoja Valsts kancelejas pārstāve. Tomēr, kā “LA” pārliecinājās, premjeres birojs uzskata par vajadzīgu ministrus iepazīstināt tikai ar leģionāru kritiķu, nevis atbalstītāju viedokli.

Pēc šī notikuma kopā ar profesionāliem vēsturniekiem sagatavoju un ar pseidonīmu Guntis Liepiņš nosūtīju premjerei vēstuli, kurā pausts pretējs viedoklis. Balstoties uz vēsturiskiem faktiem (politiķu dokumentiem, virsnieku ziņojumiem, izdzīvojušo leģionāru aptaujām), tajā paskaidrota leģionāru motivācija karot par Latvijas brīvību. Tāpat atgādināju, ka līdz pat 1998. gadam politiķi un militārpersonas nekautrējās piedalīties leģionāru piemiņas gājienā. Vēstulē pat nebija aicinājuma ministriem piedalīties leģionāru gājienā vai publiski to atbalstīt. Tā vietā pielikumā pievienota 1998. gadā pieņemtā Saeimas deklarācija “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”. Šajā dokumentā pausta Latvijas oficiālā nostāja par Latviešu leģionu un noteikti divi pienākumi valdībai: pirmais – prasīt no okupētājvalstīm un to tiesību pārņēmējvalstīm, lai tās kompensētu Latvijas pilsoņiem zaudējumus, kas radušies sakarā ar prettiesisku mobilizāciju okupētājvalstu armijās, otrais – rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs. Vēstules noslēgumā “G. Liepiņš”, tāpat kā A. Grigors, pievieno lūgumu pārsūtīt viņa vēstuli un tai pievienoto deklarāciju visiem ministriem, jo viņi, iespējams, par šo Saeimas pieņemto dokumentu nav informēti vai piemirsuši.

CITI ŠOBRĪD LASA

Diemžēl šo lūgumu Ministru prezidentes birojs neuzskatīja par vajadzīgu ņemt vērā.

Kā noskaidroju vairākās ministrijās, ne “G. Liepiņa” vēstuli, ne tai pievienoto deklarāciju premjeres birojs ministriem nav pārsūtījis. Vien pašās marta beigās, kad visi leģionāru pasākumi jau bija mierīgi beigušies, uz vēstulē norādīto adresi saņēmām sausu atbildi – sak, paldies par jūsu pausto viedokli leģionāru dienas sakarā, bet Latvijas valsts savus kritušos piemin Lāčplēša dienā 11. novembrī, bet 16. marts nav oficiāla piemiņas diena, tādēļ valsts augstākās amatpersonas un ministri piemiņas pasākumos pie Brīvības pieminekļa nepiedalās. Turklāt atbildi parakstījusi nevis premjere vai viņas biroja vadītājs Ringolds Arnītis, bet gan Ministru prezidentes padomniece juridiskajos jautājumos Ilze Skrodele.

Diemžēl neviena no šīm amatpersonām vairākas dienas tā arī nespēja atbildēt uz “LA” lūgumu paskaidrot, kādēļ pret iedzīvotāju iesniegumiem ir tik atšķirīga attieksme. Savukārt Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā zināja tikai to, ka Liepiņā vēstulē minētā deklarācija esot pieejama internetā, Saeimas mājas lapā un ka saskaņā ar labas pārvaldības principiem publiski pieejama informācija netiekot atkārtoti pārsūtīta. Tas gan nepaskaidro, kādēļ netika izplatīts arī “G. Liepiņa” viedoklis, kas nav publicēts oficiālajos interneta resursos.

Politologs Filips Rajevskis Ministru prezidentes biroja rīcībā saskata nepārprotamu pārkāpumu. “Svarīgākais, ka valsts pārvaldei jādarbojas konsekventi un jāievēro vienlīdzīga attieksme pret iedzīvotājiem. Tas ir fundamentāls pamats, kas ir iestrādāts mūsu Satversmē, likumos un galu galā – pat uzrakstīts uz valdības sēžu zāles sienas. Turklāt šādā gadījumā tiek pārkāpta tiesību vienlīdzība. Persona, kuras lūgums izplatīt viedokli netika izpildīts, tiek nostādīta nevienlīdzīgākā situācijā attiecībā pret personu, kurai identisks lūgums tika apmierināts,” skaidroja politologs. Viņš arī ar nožēlu atzina, ka konsekvences trūkums Latvijas politikā ir ilgstoša vaina un lēmumi bieži tiek pieņemti vai grozīti, vadoties no politiskā izdevīguma, nevis labas pārvaldības un tiesiskuma normām.

Reklāma
Reklāma

Citi eksperti arī norādīja, ka, izplatot tikai vienas puses viedokli, amatpersonas maldina valdības locekļus. Piemēram, šajā gadījumā ministriem tiek radīts iespaids, ka sabiedrībā dominē negatīvs noskaņojums par leģionāru dienas gājienu.

G. Liepiņa vēstule

Premjeres biroja pārsūtītais raksts ministriem