Foto – LETA

Premjers atkal Ķīli aicina uzlabot komunikāciju ar nozari 0

Pēc tam, kad vairākas augstskolas trešdien nolēmušas pieprasīt izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa demisiju, premjers Valdis Dombrovskis aicināja ministru uzlabot komunikāciju ar nozari, intervijā Latvijas radio ceturtdien sacīja pats Dombrovskis.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas

“Ja jau atkal parādās demisijas pieprasījumi, nākas secināt, ka šī komunikācija nav uzlabojusies, un tas ir viens no būtiskiem jautājumiem,” sacīja Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka krīzes laikā valdība spēja īstenot daudz reformu tieši tamdēļ, ka to īstenošanā iesaistīja nozares.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Acīmredzot tieši tas, kas pašreiz ministra darbā pietrūkst, ir dialogs ar nozari,” sacīja premjers.

Viņš atgādināja, ka arī Ķīļa konflikts ar Rektoru padomi šogad vasarā par augstskolu akreditācijas noteikumu izmaiņām atrisinājies, kad pie strīdus jautājumiem piestrādāts. Tamdēļ premjers iecerējis runāt ar Ķīli, lai atkārtoti viņu aicinātu uzlabot komunikāciju ar savu nozari.

Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pagājušajā nedēļā nāca klajā ar alternatīvu studiju programmu izvērtējumu, kas saniknoja vairākas augstskolas, kuras norādījušas, ka izvērtējums nav pareizs un nav pieņemams.

Vairākas mākslas un kultūras jomu pārstāvošās augstskolas trešdien nolēma izteikt neuzticību Ķīlim un pieprasīt viņa demisiju. Demisiju lēmuši pieprasīt arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studenti.

Pats Ķīlis gan trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Sastrēgumstunda” jautāts, vai izskata iespēju atstāt amatu saņemtās kritikas dēļ, pauda, ka īsti tam nav pamata.

Ņemot vērā gan IZM veikto vērtējumu, gan arī iepriekš Augstākās Izglītības padomes veikto vērtējumu, no valsts budžeta nebūtu finansējamas 162 studiju programmas. Savukārt par 93 studiju programmu finansēšanu būs jāveic papildu analīze. Par kvalitatīvām ministrija atzina 389 studiju programmas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.