Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
4. decembris, 2012
Drukāt

Premjers augstākās izglītības attīstības procesu kavēšanā vaino Ķīli

Foto - LETAFoto - LETA

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka pie pašreizējo attīstības procesu kavēšanās augstākās izglītības un zinātnes nozarē vainojams ir izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Pēc tikšanās ar Latvijas Rektoru padomes (LRP) pārstāvjiem Dombrovskis šodien žurnālistiem atzina, ka viņam nav saprotama ministra kavēšanās ar svarīgu procesu virzību, piemēram, augstskolu akreditēšanas komisijas izveidi – lai gan komisijas pārstāvji ir nosaukti, ministrs joprojām kavējas ar komisijas sastāva apstiprināšanu.

“Mēs atceramies, ka pirms mēneša bija ļoti vētrainas diskusijas par studiju virzienu akreditācijas noteikumiem. Ir jāizveido akreditācijas komisijas, kam ar šiem jautājumiem ir jānodarbojas. Visu pušu pārstāvji savus pārstāvjus ir izvirzījuši. Ministrs kaut kādu iemeslu dēļ vēl aizvien nav pieņēmis lēmumu par komisijas izveidošanu. Kavēšanās, es tiešām gribētu teikt, ka ir ministra vaina, jo kas cits kavē izveidot šo akreditēšanas komisiju,” klāstīja valdības vadītājs.

Viņš piebilda, ka ir ļoti liels darba apjoms, kas nevirzās uz priekšu, un tas var radīt ļoti nopietnas problēmas, piemēram, ja šī akreditācija nebūs izieta. Tāpat viņš ir neapmierināts, ka publiskajā telpā vairāk esot skaļu izteikumu, bet neesot reālas darbības. “Nenotiek ne dialogs ar nozari, ne arī ar koalīciju,” neapmierinātību pauda valdības vadītājs.

Premjers plāno Ķīlim uzdot nekavējoties pabeigt iesāktos darbus, kur katram no tiem ir noteikts konkrēts izpildes termiņš. Vaicāts, vai varētu atgriezties pie jautājuma par ministra piemērotību amatam, Dombrovskis norādīja, ka tālākais ir atkarīgas no tā, kā Ķīlis pildīs uzdotos uzdevumus. “Jautājums ir par konkrētiem darba rezultātiem, vai ir konkrēta praktiska darbība,” viņš teica.

Ņemot vērā, ka ministrs bieži slimo, premjers pauda cerību, ka Ķīlis tomēr sasparosies.

Savukārt Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra pastāstīja, ka padome ir sagatavojusi augstākās izglītības nacionālās attīstības projektu, kur aprakstīti augstskolu pārvaldes jautājumi, augstskolu tipoloģija un finansējuma jautājumi. Šis dokuments ir nosūtīts arī Izglītības un zinātnes ministrijai, taču atbilde nav sekojusi. “Ar mūsu sociālajiem partneriem notiek apspriedes, bet Izglītības un zinātnes ministrija nav izrādījusi ne mazāko interesi. Dokuments ir nosūtīts, bet nav atbildes reakcijas, viss iekrīt kā akā. Šādos apstākļos ir ļoti grūti uzturēt konstruktīvu dialogu,” teica Vētra.

Tāpat ministrija neiesaistoties diskusijā pat par jaunā augstākās izglītības un zinātnes likuma koncepciju, kam jābūt gatavam jau līdz nākamā gada pavasarim. Vētra arī kritizēja ministra “pašdarbību saistībā ar budžeta vietu sadalījumu augstskolā”. Viņaprāt, joprojām ir jāpastāv valsts pasūtījumam šajā jautājumā, nevis, kā ministrs iecerējis, ka notiks sarunas ar augstskolām, kuras pašas dalīs finansējumu. “Tas izklausās kā tāds diezgan anarhistisks piegājiens, un tas noteikti nebūtu tālāk attīstāms,” uzsvēra Vētra.

Savukārt Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis atzina, ka, lai gan daudz pārmetumu ir ministram, arī rektoru padomes darbībā ir savi trūkumi, uz ko norādījis arī premjers, un padome šos trūkumus novērsīs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+