Mobilā versija
Brīdinājums +4.4°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
10. oktobris, 2017
Drukāt

Premjers: konkurenci darba tirgū izturēs tikai tie, kas labi runās valsts valodā (8)

Ministru prezidents Māris Kučinskis. Foto - LETAMinistru prezidents Māris Kučinskis. Foto - LETA

Pāreju uz izglītību latviešu valodā vēlas atrisināt līdz 2018.gada februārim, lai to nevarētu izmantot kā instrumentu priekšvēlēšanu kampaņām, šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis vēlreiz apliecināja, ka starp koalīcijas partneriem nevienam nav šaubu, ka izglītība Latvijā ir jāiegūst valsts valodā, jo konkurenci darba tirgū varēs izturēt tikai tie, kuriem būs labas valsts valodas zināšanas.

“Tomēr būtiski, lai minēto jautājumu neizmantotu kā instrumentu priekšvēlēšanu kampaņām, tāpēc diskusijām būs jānotiek noteiktos termiņos un es pieļauju, ka to varētu atrisināt līdz nākamā gada februārim vai martam. Galvenais nepieļaut situāciju, ka minētais jautājums tiktu izmantots priekšvēlēšanu kampaņām,” sacīja premjers.

Jau ziņots, ka valdošā koalīcija sagaida pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā, vakar pēc valdošo politisko spēku sanāksmes žurnālistiem sacīja Kučinskis.

Mēneša laikā izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V) jāsagatavo informatīvais ziņojums un iespējamie likumu grozījumi, par kuriem tiks diskutēts. Ziņojumā jāparāda konkrētie rīcības plāni, uzsvēra premjers. Viņš atgādināja, ka arī valdības deklarācija paredz sagatavot ceļakarti virzībai uz izglītību latviešu valodā.

Koalīcijas sanāksmē savu redzējumu prezentēja Šadurskis, kurš pagājušajā nedēļā paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Tāpat tika izskatīts nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikums grozījumiem Izglītības likumā. VL-TB/LNNK šajā likumā rosina ierakstīt mērķi – mācības valsts un pašvaldību skolās notiek latviski, savukārt noteikt kārtību, kad un kā šis mērķis tiek īstenots, likums uzdotu Ministru kabinetam.

VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc koalīcijas sanāksmes skaidroja, ka abi ierosinājumi nav pretrunā, tomēr nacionālā apvienība aicinājusi Šadurski uz frakcijas sēdi 25.oktobrī. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos, ka nacionālās apvienības piedāvātais mērķis tiks nostiprināts likumā. Ja tas tiks izdarīts, tad nebūs nepieciešams konkurēt un VL-TB/LNNK savu likumprojektu neiesniegs, skaidroja Dzintars.

Vienlaikus viņš uzsvēra, – ja ideja par izglītību valsts valodā nebūs skaidri un nepārprotami iekļauta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) redzējumā, tad VL-TB/LNNK nāks klājā ar savu likumdošanas iniciatīvu. Politiķis uzsvēra, ka pārejai jānotiek visos posmos, proti, nevar mācības latviski paredzēt tikai vidusskolās, bet pārējos posmos šo jautājumu, “atstāt gaisā karājoties”. Pēc Dzintara teiktā, Šadurskis koalīcijas sanāksmē apliecinājis, ka nepieciešama “pilna pāreja” uz mācībām valsts valodā.

“Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens norādīja, ka politiskā spēka piedāvājums paredz plašāku integrācijas programmu, kur ir jautājums par izglītību, mediju saturu un citiem jautājumiem. Tikmēr izglītības ministrs piedāvājis “skaidru programmu” par to, kas notiek tuvākajos trīs gados, uzsvēra Ašeradens, piebilstot, ka pamatskolā sākotnēji paredzēts pāriet uz 80% izglītības valsts valodā.

Ašeradens piebilda, ka diskusijas par izmaiņām būtu jāpabeidz šogad, lai tas nepārvērstos par partiju priekšvēlēšanu cīņām. Līdzīgu nostāju pauda arī premjers, uzsverot, ka tas jāpabeidz nākamā gada pirmajā ceturksnī, citādi diskusijas par izmaiņām “pārvērtīsies par vēlēšanu stāstu”.

Raksturojot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nostāju šajā jautājumā, Kučinskis teica, ka politiskais spēka atbalsta “skaidru ceļakarti” pārejai uz latviešu valodu. Šī pāreja jāveic profesionāli, akcentēja premjers. Pārejai uz izglītību valsts valodā jānotiek soli pa solim, gan nodrošinot pedagogu apmācību, “gan visas citas lietas, kas nepieciešamas veiksmīgai sabiedrības integrācijai”, piebilda valdības vadītājs.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Apnicis tas Kučinskis.

  2. Ar runāšanu vien,pietiek tikai politiķiem!

  3. Latvijā daudz vairāk krievu nekā latviešu. Un darbu atrast var tikai tas kas māk daudz valodu. Ar latviešu vien var ieskrieties. Latvija izpārdota krieviem. Kāpēc tas nav lietuvă un igaunijā marazms ievazāts. Tirgoja krieviem uzturēšanās atļaujas ar 3 AAA ziņu lūk rezultāts.

  4. Darbiniekus vajag un vismaz Rīgā, kur lepni sēž deputatosi un ministrosi , bez krievu valodas ir grūtāk, nekā bez latviešu valodas. Iebraukušie no Lietuvas, Igaunijas, Polijas arī krieviski māk, ne latviski. Bet to jau saka ”godīgais” , kurš teica, ka viņa valdīšanas laikā nodokļus necels. Vērtējat paši, cik šādam var ticēt.

  5. latv.val. pratējs Atbildēt

    palasot darba sludinājumus, kļūst skaidrs, ka latv.val. zināt nebūt nav obligāti.. lūk, angļu, vācu, skandināvu, lietuviešu un krievu valodas zināt gan būtu ieteicams, un labāk uzreiz visas…

    p.s. būtu laiks mūsu ministriem nokāpt no ilūziju debesīm atpakaļ uz reālo zemi – tik daudz jauna priekš sevis atklātu :)))

  6. dzīves realitāte Atbildēt

    ir pavisam citāda. reāli ja tu nezini krievu valodu tu darbu nevari dabūt, pat ja zini angļu tad atrast darbu bez krievu valodas zinašanām ir ļoti sarežģiti. darba devejam vajag darbiniekus kas ar klientiem var sazināties neviss lepni skandē-valsts valoda latviešu

    • Tātad gandrīz visi klienti ir ārzemnieki,tūristi.. Latvijas pilsoņi neiepērkas! Kāpēc latvietis mūžīgi pielien krievelim? Nenormāli ir tas ,ka latvietis -klients savā zemē murkšķ krieviski ar pakalpojuma sniedzēju-taksistu,santehniķi,televizormeistaru utt.. pat uschakoffs teica,ka latvieši būdami majoritāte uzvedas kā minoritāte-glēvi pielīdēji.

      • Daudzi latvieši ir slimi ar Stokholmas sindromu – daudzi latvieši mīl krievu okupantus, daudziem latviešiem patīk, ka krievu okupanti viņus pazemo un pakļauj, daudzi latvieši ar patiku laiza krievu okupantu zābakus. Ja kāds nacionālists šiem slimajiem latviešiem aizrāda un aicina ieņemt latvisku stāju, tad slimie latvieši sāk brēkt par nacismu, rasismu un nabaga baltajiem pūkainajiem krieviņiem.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+