Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. februāris, 2013
Drukāt

Premjers: Latvijai ES budžetā kopumā izdevies iegūt papildus 707 miljonus eiro

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijai sarunās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu ir izdevies panākt daudz labākus nosacījumus visās prioritātēs, nekā sākotnēji piedāvāja Eiropas Komisija (EK), ‒ kopumā 707 miljonu eiro apmērā, pirmdien valdības komitejas sēdē  informēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš pavēstīja, ka Latvijai kopumā no ES foniem nākamajā periodā būs iespēja izmantot 4,913 miljardus eiro (2011.gada cenās) valsts attīstībai, kas ir par 707 miljoniem eiro labāks rezultāts, nekā piedāvāja EK. Tostarp kohēzijas politikas finansējums paredzēts 4,233 miljardi eiro (2011.gada cenās), kas ir par 148 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnējais EK piedāvājums. Kohēzijas finansējuma aploksnes ietvaros būs iespējams papildu finansējums arī jauniešu bezdarba novēršanai līdz 80 miljoniem eiro, kā arī CEF jeb transporta projektiem līdz 600 miljoniem eiro, norādīja premjers.

Tiešmaksājumiem no ES budžeta nākamajā periodā Latvija saņems 1,514 miljardus eiro, kas ir par 259 miljoniem eiro vairāk, nekā plānots, bet lauku attīstībai piešķirts 861 miljons eiro, kas ir par 67 miljoniem eiro vairāk, nekā paredzēja EK sākotnējais piedāvājums.

Dombrovskis pastāstīja, ka savukārt Latvijas iemaksas ES budžetā nākamajā periodā samazinātas par 233 miljoniem eiro ‒ Latvijai kopumā nākamajā periodā būs jāiemaksā 1,669 miljardi  eiro.

Turklāt premjers sacīja, ka Latvija varēs pretendēt uz aptuveni viena miljarda eiro papildu finansējumu valsts attīstībai no citām programmām un instrumentiem, piemēram, iekšlietu nozarē, zinātnei un pētniecībai, studentu apmaiņai, kā arī programmā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Ministri valdības komitejas sēdē atzinīgi novērtēja Latvijas panākumus sarunās par ES daudzgadu budžetu. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsvēra, ka labāku rezultātu, kā Latvijai izdevies panākt, nebūtu iespējams panākt nevienam. “Pozitīvs rezultāts ir panākts visās pozīcijās. Tas ir optimāls rezultāts, un par kaut kādām veto iespējām var runāt tikai cilvēki, kas neorientējas sarunās un ES budžetā,” teica Pabriks.

Arī finanšu ministrs Andris Vilks sacīja, ka Latvijai ir izdevies veiksmīgi aizstāvēt savas intereses, ņemot vērā kopējo ekonomisko situāciju Eiropā un to, ka ES daudzgadu budžeta izdevumi tiek samazināti.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kura Briselē arī piedalījās ES samitā, norādīja, ka Latvija gan politiskajā līmenī, gan zemnieku protesta akciju rīkošanā ir izdarījusi visu iespējamo. Viņa gan atzina, ka zemnieki gaidīja tiešmaksājumu izlīdzināšanos jau 2014.gadā, taču tagadējais rezultāts, kas tiešmaksājumus izlīdzināt paredz 2019.gadā, ir daudz labāks, nekā to iepriekš ierosināja EK ‒ 2030.gadā.

Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un satiksmes ministrs Aivis Ronis atzinīgi novērtēja ES daudzgadu budžeta rezultātus. Ronis minēja, ka Latvijai ir visas iespējas apgūt CAF finansējumu transporta nozares attīstībai, īpaši dzelzceļa projekta “Rail Baltica2” ietvaros.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka 8.februārī pēc divu dienu ilgām sarunām ES valstu līderi beidzot vienojās par ES daudzgadu budžetu 2014.‒2020.gadam. Pirmo reizi ES vēsturē budžets samazināts par 34,4 miljardiem eiro, taču pēdējā sarunu kārtā Latvija panāca labvēlīgākus nosacījumus, nekā paredzēja sākotnējais budžeta piedāvājums.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+