Foto – LETA
Foto – LETA
Ministru prezidents Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Premjers: minimālās algas celšana no efekta var radīt defektu 17

Straujš minimālās algas kāpums efekta vietā varētu radīt defektu, komentējot labklājības ministra Jāņa Reira (“Vienotība”) rosināto minimālās algas palielinājumu līdz 407 eiro mēnesī nākamajā gadā, komentēja premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

“Lai arī atalgojuma celšana izklausās skaisti, ir jāizvērtē iespējas šādu soli spert, jo atalgojums tiktu celts ne tikai valsts pārvaldē strādājošajiem, bet arī uzņēmējiem,” norādīja Kučinskis.

Jautājums ir ļoti rūpīgi jāizskata. “Ja strauji paceļam minimālo algu, tad mums būs jāatsakās no visām skaistajām prioritātēm, kas mums ir, jo būs nepieciešams finansējums atalgotajiem darbiniekiem algas celšanai,” sacīja Kučinskis. Politiķis norādīja, ka jautājumu par minimālās algas celšanu plānots skatīt otrdienas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Premjerministram nepiekrita “Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns, kurš norādīja, ka “minimālās algas celšana ir fiskāli pozitīvs pasākums, kas cita starpā vairo budžeta ieņēmumus”. Smiltēns sacīja, ka politiskais spēks noteikti atbalsta straujāku minimālās algas celšanu, un partijas valde ir vienojusies, ka tā rosinās līdz 2018.gadam panākt “Vienotības” simtgades plānā norādīto minimālo algu 450 eiro gadā. Smiltēns sacīja, ka Igaunijai jau šogad minimālā alga ir 440 eiro un tiek plānots paaugstināt minimālo algu līdz 470 eiro mēnesī.

Neitrālāku viedokli pauda Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Einārs Cilinskis, kurš sacīja, ka jāņēm vērā visi faktori – ietekme uz fiskālo telpu, uzņēmēju iespējas un citi. Cilinskis sacīja, ka NA nebūtu iebildumu pret “nelielu minimālās algas celšanu”, taču, viņaprāt, lielu iespēju nākamgad to palielināt neesot. Īpaši ļoti straujš minimālās algas kāpums, piemēram,
“Vienotības” rosinātie 407 eiro mēnesī, pēc politiķa teiktā, varētu nebūt fiskāli iespējams.

Jau vēstīts, ka labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) virza izskatīšanai informatīvo ziņojumu, aicinot ar 2017.gada 1.janvāri paaugstināt minimālo mēneša darba algu līdz 407 eiro. Reira rosināto konceptuāli atbalsta viss politiskais spēks, norādot, ka pagājušā gadā minimālās algas paaugstināšana koalīcijā tikusi nobremzēta. Cits “Vienotības” ministrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norādījis – nevajadzētu būt problēmām minimālo algu celt vismaz par 20 eiro.

Savukārt Finanšu ministrija veikusi aprēķinus saistībā ar Labklājības ministrijas piedāvāto summu un uzskata, ka minimālo algu varētu celt par 10 eiro, jo, paceļot minimālo atalgojumu par 40 eiro mēnesī, tiktu apdraudētas darba vietas reģionos un atsevišķās nozarēs.
No 2016.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 370 eiro.