Mobilā versija
Brīdinājums +11.3°C
Modris, Matīss, Mariss
Ceturtdiena, 21. septembris, 2017
28. augusts, 2017
Drukāt

Premjers: Naudas ir pietiekami. Ārkārtas situācija nepalīdzēs vairāk (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Valdība ir apņēmības pilna palīdzēt un tikt galā ar Latgales plūdu sekām, šorīt intervijā LNT rtaidījumā “900 sekundes” solīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka šobrīd svarīgākais ir apzināt veidus, kā un cik ārtā veidā valdība var palīdzēt. Tādēļ premjers ir lūdzis Latgales pašvaldību vadītājus sagatavot visu nepieciešamo informāciju, lai valdība varētu pieņemt lēmumu. Viņš atgādināja, ka plūdu skartās Latgales pašvaldības jau ir apmeklējuši zemkopības, satiksmes, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri. Šodien ar pašvaldību vadītājiem Latgalē tiksies arī Kučinskis.

Viņš norādīja, ka budžetā naudas šādām ārkārtas situācijām ir pietiekami. “Es varu apliecināt, ka priekš sādiem galījumiem naudas ir pietiekami un nebūs vilcināšanās ar līdzekļu piešķiršanu,” sacīja valdības vadītājs, aptuvenus kompensāciju un nepieciešamo līdzekļu apjomus gan neminot.

Savukārt uz jautājumu, vai reģionā varētu izsludināt ārkārtas situāciju, premjers norādīja, ka “tas vairāk ir juridisks jēdziens”. Viņaprāt, pagaidām ārkārtas situācijas izsludināšana nevarētu palīdzēt vairāk. Formalitātes nekavēs līdzekļu operatīvu piešķiršanu, piebilda Kučinskis.

Jau vēstīts, ka Kučinskis, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) šodien dosies uz Līvāniem, kur tiksies ar Latgales reģiona pašvaldību vadītājiem, lai apspriestu situāciju, kāda radusies reģionā pēc pagājušajā nedēļā piedzīvotajām lietavām.

24.augusta vakarā Latgalē beidzās lietavas, kuru nokrišņu daudzums pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem Rēzeknes novērojumu stacijā 32 stundās sasniedza 159 milimetrus jeb 229% no augusta normas. Tāpat tiek minēts, ka daudzviet Latvijas austrumu
pierobežā kopējais nokrišņu daudzums ir bijis vēl lielāks.

Rezultātā ir cietuši vairāki reģionam nozīmīgi ceļi, kā arī dzīvojamās mājas un lauksaimniecības sējumi.

Šāda tikšanās tiek rīkota, apzinoties situācijas nopietnību, kā arī nepieciešamību atrast iespējami efektīvākus risinājumus.

Ciblas novada zemnieku saimniecības “Ezerlīči” pārstāvis Mārtiņš Trons iepriekš aģentūrai LETA atzina, ka pēc ilgstošajām lietavām Latgales lauksaimnieki varētu lūgt valdību izsludināt ārkārtas situāciju, ja to nedarīs novadu vadība.

Viņš norādīja, ka liela daļa lauku vēl ir zem ūdens, tāpēc radušos zaudējumu apjomu varēs izvērtēt tad, kad ūdens būs aizplūdis. Trons sacīja, ka appludināta ir arī liela daļa jauno ziemāju sējumu, kurus, visticamāk, nāksies pārsēt.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. sprukstiņš cer lēti tikt cauri ! Atbildēt

    Ārkārtas situācijas gadījumā jāpalīdz(taisnīgi) ne tikai sējumiem vien, bet vēl simtiem dažādiem gadījumiem, ieskaitot pārplūdušus ķemērtiņus u.c.

  2. pažaru dzēšanas ekonomikas modelis Atbildēt

    … naudas ir pietiekami …

Skolotāja: "Bez eksāmena latviešu valodā nevar iztikt" (8)Jaunā izglītības satura veidotāji sola nemazināt valsts valodas lomu skolās
Draugiem Facebook Twitter Google+