Premjers M. Kučinskis. Foto – Valsts kanceleja

Premjers: Pašlaik nav iemesla neuzticēties FKTK 4

Pašlaik nav iemesla neuzticēties finanšu sektora uzraugam – Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Runājot par banku sektora uzraudzību, Kučinskis norādīja, ka nav pamata domāt, ka FKTK uzraudzība būtu bijusi “neadekvāta vai sarunājuma”. Kopumā šīs jomas uzraudzība ir viens no būtiskiem jautājumiem, uzsvēra premjers.

Savukārt runājot par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aktivitātēm, aizdomās par kukuļņemšanu aizturot Latvijas Bankas prezidentu Ilmātru Rimšēviču, Kučinskis pauda pārliecību, ka “šis nav šovs no KNAB puses” un darbībām ir pamats.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzsvēra, ka nav pamata neuzticēties finanšu sektora uzraugam. Vienlaikus viņš piebilda, ka pašlaik situācija tikai attīstās, šī nav nobeiguma fāze, tāpēc ir pāragri sākt vērtēšanas darbu. Situācija jāstabilizē, un tā ir pirmā prioritāte, akcentēja ministrs.

Kā ziņots, FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, nedēļas nogalē ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) pagājušajā nedēļā paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Jau ziņots, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume preses konferencē paziņoja, ka konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro. Izmeklētāji sīkākas ziņas par lietu izmeklēšanas interesēs sniegt atteicās, tomēr apliecināja, ka šī lieta nav saistīta ar “FinCEN” paziņojumu un “ABLV Bank”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.