Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. novembris, 2013
Drukāt

Premjers: Valsts kontrole nedrīkst būt tikai soģe, tai jābūt arī padomdevējai (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Valsts kontrole (VK) nedrīkst būt tikai soģe, tās uzdevums ir plašāks un sarežģītāks, šodien konferences “Latvijas Republikas Valsts kontroles loma atbildīgas un ilgtspējīgas valsts attīstībā” atklāšanā sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers pauda nostāju, ka viens no svarīgākajiem VK uzdevumiem ir būt par padomdevēju, lai arī tādējādi veicinātu valsts līdzekļu likumīgu un pareizu izlietošanu.

“Tādēļ Valsts kontroles ieteikumiem jākļūst efektīvākiem valsts institūciju darba uzlabošanai. Tie nevar būt tikai kā sods vai aizrādījums par kādu normatīvu neievērošanu vai neesamību,” pauda premjers. Viņš uzsvēra, ka ieteikumiem ir jābūt kā vadlīnijām, kas novērstu pārkāpumus un nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu novirzīšanu to mērķu sasniegšanai, kas ir minēti attīstības plānošanas dokumentos.

Izceļot Valsts kontroles iegūto autoritāti, kas valsts iestādēm un kapitālsabiedrībām liek katru pieņemto lēmumu vērtēt arī iespējamo Valsts kontroles pārbaužu kontekstā, viņš atgādināja, ka svarīgi ir arī nepazaudēt līdzsvaru un lai bažas par Valsts kontroles viedokli nekļūtu par šķērsli attīstībai. “Šo es saskatu vislielāko izaicinājumu Valsts kontrolei – pienākumu valsts iestāžu rīcību vērtēt ne vien no formālās puses, bet arī pēc būtības, ņemot vērā arī stratēģisko valsts attīstības dokumentu, tostarp arī Nacionālā attīstības plāna uzstādījumus,” sacīja valdības vadītājs.

Līdzīgu viedokli izteica arī bijušais valsts kontrolieris Raits Černajs. Viņš uzskata, ka VK jau šobrīd veiksmīgi pilda padomdevēja lomu.

Černajs arī domā, ka VK šobrīd strādā konstruktīvi un mērķtiecīgi, kā arī ir izveidojusies par stabilu un savu vietu zinošu institūciju valsts pārvaldes sistēmā.

Atklājot konferenci, valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka VK savā darbā arvien vairāk saskaras ar jauniem izaicinājumiem, kuriem nepieciešama jauna pieeja un stratēģija.

Viņa sacīja, ka pašvaldībās tiek konstatēti lielāka apmēra pārkāpumi nekā valsts pārvaldes institūcijās, tāpēc katrā pašvaldībā ne retāk kā reizi trijos gados tiek plānotas revīzijas.

Krūmiņa arī piebilda, ka, stājoties valsts kontrolieres amatā, uzstājusi uz revīziju intensificēšanu pašvaldībās.

Savukārt, veicot revīzijas valsts pārvaldes iestādēs, VK arvien biežāk nācies secināt, ka politiska spiediena izdarīšana uz ierēdņiem tiek uzskatīta par normu, izteicās Krūmiņa, uzsverot, ka šis jautājums ir jārisina.

Amatpersona arī norādīja uz trūkumiem VK sadarbībā ar sabiedrību. Iedzīvotāji būtu aktīvāk jāiesaista revīzijas tēmu izvēlē, kā arī biežāk jāviesojas pašvaldībās ārpus Rīgas reģiona, lai uzrunātu iedzīvotājus, atbildētu uz jautājumiem, un skaidrotu dažādu veikto revīziju rezultātus, uzskata Krūmiņa.

Tāpat iedzīvotājiem būtu jāskaidro VK darba pozitīvais efekts, domā VK vadītāja.

Kā ziņots, konference “Latvijas Republikas Valsts kontroles loma atbildīgas un ilgtspējīgas valsts attīstībā” notiek par godu VK 90.jubilejai.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja VK sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Liepiņa-Milzarāja, konference tiek rīkota, jo pēdējā laikā ir izvērsusies plašāka diskusija par VK lomu un pilnvarām, tāpēc ir nepieciešams noskaidrot sabiedrības un likumdevēja viedokli.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. KNAB arī nē…

Draugiem Facebook Twitter Google+