Pasaulē
Eiropa

Premjeru apsūdz informācijas slēpšanā0


Britu parlamenta Izlūkošanas un drošības komitejas priekšsēdētājs Dominiks Grīvss paziņojis, ka valdība nav devusi nekādu pamatojumu atteikumam publiskot izlūkdienestu ziņojumu par Krievijas iejaukšanos britu politikā.
Britu parlamenta Izlūkošanas un drošības komitejas priekšsēdētājs Dominiks Grīvss paziņojis, ka valdība nav devusi nekādu pamatojumu atteikumam publiskot izlūkdienestu ziņojumu par Krievijas iejaukšanos britu politikā.
Foto: Liam McBurney/PA/SCANPIX/LETA

Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons atteicies publiskot britu izlūkdienestu ziņojumu par Krievijas iejaukšanos britu politikā, aizbildinoties ar 12. decembrī paredzēto parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu tuvumu.

“Krievijas draugi” britu parlamentā

Pirmdien valdības apspriedē premjera rezidencē Dauningstrītā 10 esot nolemts nepubliskot izlūkdienestu 50 lappušu potenciāli eksplozīvu ziņojumu, kurā analizēta Krievijas iejaukšanās britu politikā, tostarp valdošās Konservatīvās partijas darbībā, raksta avīze “The Guardian”.

Parlamenta Izlūkošanas un drošības komitejas priekšsēdētājs Dominiks Grīvss nodēvējis valdības lēmumu par “satriecošu pārsteigumu”, piebilstot, ka nav dots nekāds pamatojums publiskošanas atteikumam.

Leiboristu partijas un Skotu Nacionālās partijas politiķi apsūdzējuši valdību par atteikšanos atzīt Krievijas iejaukšanās mērogu. Ir kļuvuši zināmi jauni pierādījumi par kāda Krievijas diplomāta piecus gadus ilgušiem centieniem iefiltrēties Konservatīvo partijas aprindās, tiekoties arī ar bijušo Londonas mēru un pašreizējo premjerministru Borisu Džonsonu.

Kā atzīmē britu mediji, tagad var atklāt, ka šis diplomāts bija Sergejs Nalobins, kurš savulaik nosauca nākamo britu premjeru par “mūsu labu draugu”, kas teicis “siltus vārdus” par Krieviju.

Savulaik Nalobinam izdevās izveidot britu parlamentā prokremlisku “Konservatīvo Krievijas draugu” grupu, kas sanāca uz dibināšanas saietu 2012. gadā Krievijas vēstniecībā Kensingtonas dārzā.

Saietā piedalījās aptuveni 250 viesu, tajā skaitā toriju partijas aktīvisti, kas vēlāk referendumā aģitēja par breksitu. Viņu vidū bija arī pašreizējā premjerministra Džonsona galvenais stratēģis Dominiks Kamingss, kurš savulaik trīs gadus no 1994. līdz 1997. gadam strādājis Krievijā.

Leiboristu ēnu kabineta ārlietu ministre Emīlija Tornberija oficiāli uzdevusi jautājumus par Kamingsa sakariem ar Krieviju, apšaubot, vai britu drošībnieki ir pietiekami izpētījuši viņa pagātni.

2006. gadā Londonas viesnīcā čekas aģenti noindēja bijušo Krievijas drošībnieku un Kremļa kritiķi Aleksandru Ļitviņenko, bet tas netraucēja vēlākajam Londonas mēram Borisam Džonsonam 2014. gadā pozēt kopā ar Nalobinu saietā Londonas mērijā.

Kad kļuva zināms par Nalobina iespējamo saistību ar Krievijas izlūkdienestu, “Krievijas draugu grupa” britu parlamentā izira. Tagad Nalobins dzīvo Maskavā ēku kompleksā, kas pazīstams kā “čekas nams”, jo tur dzīvo daudzi Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB – KGB pēcteča) darbinieki.

Krievijas oligarhi ziedo toriju partijai

Likumdevēju sašutums par Džonsona lēmumu nepubliskot ziņojumu pirms vēlēšanām ir vēl lielāks tāpēc, ka vakar parlaments tika atlaists, sākoties vēlēšanu kampaņai. Kā atklājis avots valdības aprindās, saskaņošana šāda ziņojuma publiskošanai parasti ilgst sešas nedēļas.

Taču britu mediji atzīmē, ka ziņojumu jau apstiprinājuši izlūkdienesti ilgajā saskaņošanas procesā, kas sācies martā. Valdībai 17. oktobrī tika nosūtīts ziņojuma galīgais variants, ko bija paredzēts parakstīt oktobra beigās. Grīvss uzskata, ka “lieta ir skaidra”.

Viņaprāt, ja premjerministram ir pamatots iemesls nepubliskot informāciju, viņam tas būtu jāizskaidro parlamenta komitejai un tas jāizdara desmit dienu laikā kopš ziņojuma saņemšanas.

“Ja tā nenotiek, ziņojums jāpublisko,” uzskata Grīvss. Ziņojumā ir īpaši analizēti Krievijas mēģinājumi iejaukties 2016. gada referendumā par Eiropas Savienību. Parlamenta Izlūkošanas un drošības komiteja, kuras sēdes ir slepenas sakarā ar izskatāmo jautājumu svarīgumu, gribēja nākt klajā ar ieteikumiem, kā ieviest lielāku drošību pirms decembra vēlēšanām. Vakar parlaments tika atlaists, un likumdevējiem vairs nav oficiālas iespējas brīdināt sabiedrību par Kremļa iejaukšanos britu politikā.

Parlamenta komitejā tika izvērtēta arī informācija par Krievijas naudas plūsmām Konservatīvo partijas kasē, ko iemaksājuši Britānijā dzīvojošie krievu imigranti.

Saistītie raksti

2014. gadā Ļubova Černuhina, Krievijas bijušā finanšu ministra vietnieka sieva, samaksāja 160 000 mārciņas, lai varētu uzspēlēt tenisu ar toreizējo Londonas mēru Borisu Džonsonu un premjerministru Deividu Kemeronu, kura kurpēs tagad iekāpis Džonsons.

Konservatīvo partijas naudas vākšanas akcijā 2013. gadā viesis bija Krievijas uzņēmējs Vasilijs Šestakovs, prezidenta Vladimira Putina džudo partneris. Kā raksta avīze “The Independent”, 2018. gada martā premjerministres Terēzes Mejas Konservatīvā partija atteicās atdot 820 000 mārciņu, ko tai bija ziedojuši ar prezidentu Putinu saistīti krievu oligarhi.

LA.lv