Premjeru Kučinski iesaista “Vienotības” un Saeimas komisijas neizdarībās 10
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, kā arī Sabiedrības veselības apakškomisijas pieņemtais lēmums apcirpt privāto medicīnu šodien cieta sakāvi, jo pēkšņi vilciens tika pagriezts atpakaļ vecajās sliedēs. Par jautājuma svarīgumu liecina tas, ka Saeimas plenārsēdes starplaikā sasauktajā Sociālo un darba lietu komisijas sēdē bija ieradies pat Ministru prezidents Māris Kučinskis kopā ar labklājības ministru Jāni Reiru un veselības ministri Andu Čakšu.
Politiskajās aizkulisēs tiek runāts, ka vilciens pagriezts atpakaļ, jo turīgās privātās medicīnas pārstāvji, tostarp arī “Vienotības” sponsori, asi izteikuši kritiku pēc tam, kad komisijas deputāti bija nobalsojuši par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta papildināšanu ar jaunu pantu. Kategoriski pret šo balsojumu nostājās arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, norādot, ka patlaban valsts no privātajām medicīnas iestādēm pērk aptuveni trešdaļu pakalpojumu. Tas nozīmējot, ka valsts pilnībā nespēj nodrošināt nepieciešamo medicīnisko aprūpi.
Atgādināšu, ka, gatavojot likumu otrajam lasījumam, tajā tika iekļauts “Vienotības” Saeimas frakcijas iesniegtais priekšlikums, kuru bija parakstījusi frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa un kura iniciators bija frakcijas deputāts Romualds Ražuks. Proti, ka valsts budžeta naudu medicīnai prioritāri novirza uz valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm. Tikai tad, ja šīs iestādes nespēj nodrošināt Ministru kabineta noteiktos veselības aprūpes pakalpojumus pilnā apjomā vai nespēj sniegt atsevišķus to veidus, drīkst piesaistīt privātās un ārvalstu medicīnas iestādes. Aizvadītajā nedēļā komisija šo priekšlikumu mīkstināja, nosakot, ka valsts un pašvaldību iestādēm “zaļā gaisma” ir dodama nevis visā plašajā medicīnas pakalpojumu spektrā, bet nodrošinot sekundāro veselības aprūpi (ārstu speciālistu konsultācijas, izmeklējumi), kā arī augsti specializētus veselības aprūpes pakalpojumus.
Bet šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atkal saņēma “Vienotības” frakcijas vēstuli, kurā lūgts šo priekšlikumu atcelt. Labklājības ministrs Reirs, kurš acīmredzami lobēja privātās medicīnas pārstāvjus un nostādīja neveiklā situācijā savu partijas biedru Ražuku, neslēpa, ka likumprojektā iekļautais “Vienotības” priekšlikums esot radījis lielu ažiotāžu, tāpēc ceturtdienas rītā sasauktajā frakcijas sēdē vienbalsīgi nolemts, ka tas esot jāņem ārā no likumprojekta, lai nerastos juridiska, ekonomiska un sociāla rakstura problēmas. Ražuks gan šajā sēdē nepiedalījās, jo bija apslimis. Jautājums neesot pietiekami izdiskutēts ar nozares profesionāļiem un ieinteresēto pušu pārstāvjiem.
Arī Ministru prezidents, kurš gatavojas pārņemt veselības ministres pienākumus, kamēr viņa būs bērna kopšanas atvaļinājumā, kopā ar Andu Čakšu bija vienisprātis, ka sadaļa par “zaļās gaismas” došanu valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm esot jāņem ārā no likumprojekta un Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts jāvirza tālāk bez “Vienotības” sākotnēji iekļautā priekšlikuma.
Izrādās, ka deputāti to nebija sapratuši vai, visticamāk, nebija pat pacentušies šajā jautājumā iedziļināties un kā skolēni, noklausoties Kučinska, Čakšas un Reira pārmetumus, grieza kažoku uz otru pusi, piekrītot, ka tomēr esot jārīko pilnvērtīga diskusija par valsts piešķirtā finansējuma izlietojuma principiem. Skaidrībai, kā tiks dalīta nauda starp valsts, pašvaldību un privātajām ārstniecības iestādēm jābūt līdz 2018. gada jūlijam.
