Foto-LETA/AFP

Prese: ES, SVF un ECB pieprasīs Grieķijai jaunas reformas 0

Eiropas Savienība (ES), Starptautiskais valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālā banka (ECB) pieprasīs Grieķijai veikt vēl 150 reformas ekonomikā, kā arī ierosinās Grieķijas kreditoriem norakstīt daļu no tās parāda, svētdien ziņo Vācijas nedēļas žurnāls “Spiegel”.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Lasīt citas ziņas

Atsaucoties uz ES, SVF un ECB auditoru ziņojuma par Grieķijas progresu reformu un taupības jomā pagaidu versiju, žurnāls vēsta, ka Grieķijai tiks doti vēl divi gadi reformu īstenošanai, bet šī novilcināšana izmaksās miljardiem eiro.

Ziņojuma pagaidu versijā teikts, ka Grieķija ir pabeigusi 60% no reformām, kuras tai līdz šim bija pieprasīts veikt. Par vēl 20% no šīm reformām debatē Grieķijas valdība.

CITI ŠOBRĪD LASA

Starp pieprasītajām papildu reformām ir darbinieku pieņemšanas un atlaišanas likumu mīkstināšana, izmaiņas noteikumos par minimālo algu un zināmu profesionālu privilēģiju atcelšana, vēsta “Spiegel”.

Ziņojuma pagaidu versijā arī ierosināts kreditoriem, tostarp citām eiro zonas valstīm, daļēji norakstīt Grieķijas parādu. Tas nozīmētu, ka kreditorvalstu nodokļu maksātāji finansētu Grieķijas glābšanu no bankrota.

ECB nenorakstīs savu Grieķijas parādu daļu, jo ECB ir stingri aizliegts finansēt kādu dalībvalsti.

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible intervijā radiostacijai “Deutschlandfunk” raksturoja Grieķijas parāda daļēju norakstīšanu kā nereālistisku, bet ierosināja Grieķijai atpirkt daļu sava parāda par zemākām cenām no obligāciju turētājiem.

Privātie Grieķijas kreditori šogad piekrita norakstīt gandrīz visu savu Grieķijas parāda daļu. Grieķijas obligāciju turētāji no tā sauktā “oficiālā sektora”, tostarp citu eiro zonas valstu valdības, līdz šim bija pasargāti no šādas norakstīšanas.

Grieķija mēģina pārliecināt ES, SVF un ECB auditorus, ka tā panākusi pietiekamu progresu reformu un taupības pasākumu jomā, lai valsts varētu dabūt kārtējo maksājumu 31,5 miljardu eiro (22,1 miljarda latu) apmērā no 130 miljardu eiro (91 miljarda latu) vērtās aizdevuma paketes. Ja auditoru atzinums būs negatīvs, nākammēnes  Grieķija, visticamāk, vairs nevarēs sevi finansēt.

Grieķijas  premjerministrs Antonis Samars ir paziņojis, ka Grieķija  ar tās rīcībā esošajiem naudas līdzekļiem var izdzīvot tikai līdz 16.novembrim.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.