×
Mobilā versija
Brīdinājums +27.7°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
10. janvāris, 2018
Drukāt

Preses izdevēji sašutuši (32)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis

“Tas ir izsmiekls un ņirgāšanās! Vienošanos vienkārši aizmirst un ignorē. Mēnešiem ilgs darbs kaķim zem astes!” aizcērtot Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas durvis, parlamenta gaitenī dusmīgi teica Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis. Viņa dusmu izvirdums nav bez pamata, jo veids, kā deputāti vakar grozīja Pašvaldību likumu, patiešām nešķiet korekts.

 

Ignorētais kompromiss

Emociju pamatā ir gadiem ilgušās domstarpības starp pašvaldībām un preses izdevējiem par vietvaru izdotajiem drukātajiem biļeteniem. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) atgādina, ka vietvarām ir jāinformē iedzīvotāji par pieņemtajiem lēmumiem un citām novada aktualitātēm. Bet LPIA, Konkurences padome un žurnālistu organizācijas ilgstoši ceļ trauksmi, ka pašvaldību informatīvie izdevumi par nodokļu maksātāju naudu imitē neatkarīgu presi, izspiežot no tirgus jau tā novājinātos reģionālos laikrakstus.

Aizvadītajā gadā visas iesaistītās puses kopā ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem izveidoja darba grupu, kur mēnešiem ilgi diskutēja par šo problēmu. Panāktais kompromiss paredzēja, ka pašvaldības ir tiesīgas izdot drukātus informatīvos izdevumus, kuros informētu tikai par savu funkciju izpildi un kuri būtu pieejami bez maksas, bet ne biežāk kā reizi mēnesī (informatīvos materiālus, kuros publicē tikai pieņemtos normatīvos aktus un to skaidrojumus drīkstētu izdot arī biežāk). Šāds vidusceļš tika iestrādāts Pašvaldību likuma grozījumu tabulā.

Tomēr vakar, kad Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai grozījumi bija jāapstiprina pirms otrā lasījuma, līdztekus darba grupas izstrādātajiem grozījumiem deputātiem tika piedāvāts arī kāds anonīms uz lapiņas sagatavots “alternatīvais priekšlikums”. Tas paredzēja, ka pašvaldības var pašas noteikt savu informatīvo izdevumu izdošanas biežumu, pieņemot attiecīgus saistošos noteikumus. “Šāda norma ir daudz elastīgāka un juridiski korektāka,” paskaidroja komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”), atsaucoties uz Eiropas pašvaldību hartu, kas liedz noteikt vietvarām pārmērīgus ierobežojumus. Savukārt LPS juridiskā padomniece Kristīne Kinča teica, ka pašvaldību sēdes notiek biežāk kā reizi mēnesī, tādēļ arī biļetenus tām jāļauj izdot biežāk.

 

Smēķētavā “dzimuši” likuma grozījumi

LPIA izpilddirektors Līcis neslēpa sašutumu, ka šādā veidā tiek ignorēta iepriekš panāktā vienošanās: “Mēģinājumi ierobežot pašvaldību izdevumu saturu līdz šim izrādījušies veltīgi, jo likumā nav iespējams visu paredzēt. Taču likumā var noteikt, cik regulāri tos drīkst izdot. Izdevums, kurš iznāk ne biežāk kā vienu reizi mēnesī, neradītu tik sāpīgu konkurenci reģionālajiem medijiem. Ja tagad no tā atteiksimies, ļaujot pašvaldībām pašām noteikt regularitāti, tad viss iepriekšējais darbs bijis bezjēdzīgs.” Līdzīgu viedokli pauda arī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis, kurš retoriski jautāja: “Vai domes priekšsēdētāju reklamēšanas ierobežošana arī uzskatāma par hartas pārkāpumu?”

Ne Dolgopolovs, ne par likumprojektu atbildīgais deputāts Juris Šulcs (“Vienotība”) arī nevarēja paskaidrot, kas ir “alternatīvā priekšlikuma” autors. “Droši vien kaut kur Saeimas smēķētavā vai gaiteņos tas tapis,” plecus paraustot, nosmēja komisijas vadītājs.

Tomēr balsojumā komisijas vairākums atbalstīja šo anonīmā autora variantu, atsakoties ierobežot pašvaldību izdevumu iznākšanu līdz vienai reizei mēnesī.

 

Izdevēji vēršas tiesā

Preses izdevēji, žurnālisti un konkurences uzraugi, visticamāk, par pašvaldību izdevumiem nemaz neuztrauktos, ja visas viet­varas ievērotu jau šobrīd spēkā esošo regulējumu – publicētu tikai informāciju par pašvaldības funkciju izpildi. Vairākums pašvaldību to arī ievēro, bet dažas pārcenšas, apaudzējot šo saturu ar aprakstiem, intervijām, TV programmām, horoskopiem un citu komercmedijiem raksturīgu saturu, tostarp pat tirgojot reklāmas laukumus. Dažkārt šie izdevumi tiek izmantoti arī pašvaldībās vadošo politiķu tēla spodrināšanai un pašvaldību kapitālsabiedrību reklamēšanai.

Pirms diviem gadiem Kultūras ministrijas paspārnē tika izveidota darba grupa ar mērķi uzlabot pašvaldību informatīvo izdevumu tiesisko regulējumu. Viens no secinājumiem bija, ka regulējums jau tagad ir atbilstošs, bet netiek ievērots. Tādēļ Pašvaldību savienība apņēmās izstrādāt vadlīnijas, kurās vietvarām skaidrotu, kā informēt sabiedrību, neiekāpjot privāto mediju lauciņā. Šāda rokasgrāmata gan joprojām nav tapusi. “Vadlīnijas top, bet lēnām, jo secinājām, ka daudz ko nav iespējams unificēt. Jāņem vērā pašvaldību atšķirīgā specifika. Mēs jau tagad daudz runājam ar pašvaldību cilvēkiem, rādām labās prakses piemērus. Taču jārespektē, ka katrai no tām ir savas tradīcijas un ieradumi. Viņiem ir savi pētījumi, ko grib iedzīvotāji,” teica LPS pārstāve Jana Bunkus.

Ja pašvaldības nevēlas saprast “ar labu”, tad izdevējiem nākas savu taisnību aizstāvēt tiesā. Pagājušā gada novembrī Jelgavas Administratīvā rajona tiesa, izskatot laikraksta “Bauskas Dzīve” prasību pret Iecavas novada domes izdevumu “Iecavas Ziņas”, atzina par prettiesisku pašvaldības rīcību, pieņemot savā izdevumā reklāmas, kā arī uzdeva domei atmaksāt “Bauskas Dzīvei” radītos zaudējumus vairāk nekā 6000 eiro apmērā. Pašvaldība šo spriedumu esot pārsūdzējusi. Laikraksts “Bauskas Dzīve” vērsies arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā par Latvijas rīcību, ļaujot pašvaldībām izdot savus laikrakstus, kuri imitē neatkarīgu presi.

Pievienot komentāru

Komentāri (32)

  1. ĻOTI LABI, KA IR PAŠVALDĪBAS DARBU INFORMĒJOŠS LAIKRAKSTS KATRAS PAŠVALDĪBAS TERITORIJĀ! TIEŠI TAS DARA ZINĀMU KATRAS PAŠVALDĪBAS DARBU UN INTERESĒJOŠAS ZIŅAS PAR PAŠVALDĪBĀ NOTIEKOŠO! JA LĪCIS VĒLAS TO VISU IZDEMOLĒT AR SAVIEM DOMUBIEDRIEM, TAD IR JĀSTĀJAS PRETĪ!?? KURŠ REĢIONĀLAIS LAIKRAKSTS PUBLICĒS VISU MAZĀKO PAŠVALDĪBU IEDZĪVOTĀJUS INTERESĒJOŠOS JAUTĀJUMUS UN VISU, KAS NOTIEK KATRĀ PAŠVALDĪBĀ??? NEVIENS!!! 2) TIE IZDEVUMI IR VISMAZ 99% IEDZĪVOTĀJU MATERIĀLI NEPIEEJAMI – DĀRGI! 3) LATVIJĀ IR NABADZĪBA UN PAŠVALDĪBĀS NOTIEKOŠO VIETĒJIE UZZINA NO PAŠVALDĪBAS DARBU INFORMĒJOŠIEM BIĻETENIEM! 4) LĪCIS GRIB LIEGT PĒDĒJO IESPĒJU UZZINĀT PAR NOTIEKOŠO PAGASTOS -LAUKOS, KUR INFRASTRUKTŪRA IR ZEM KATRAS KRITIKAS UN VĒL TAGAD PIEVIENOS ŠO AIZLIEGUMU??? NONSENSS, CIK VIŅI TUR AUGŠĀ IR TĀLU NO DZĪVES REALITĀTES!? PALDIES PAŠVALDĪBĀM, KURAS INFORMĒ SAVUS IEDZĪVOTĀJUS PAR NOTIEKOŠO! BŪT ŠIEM BIĻETENIEM! BEIDZIET DEBATĒT UN LIECIET MIERĀ PAŠVALDĪBAS BIĻETENU IZNĀKŠANU! JĀ, TĀ IR NODOKĻU MAKSĀTĀJU NAUDA UN TĀDĒĻ LABI, KA KAUT VIENĀ JOMĀ TĀ PILNĪBA KALPO TAUTAI!

  2. Vai vārdu KOREKTS ir iespējams izteikt valsts valodā? Kā tur īsti bija ar SATVERSMES pantu par Valsts valodu Latvijā?

  3. cik skaists viirietis

  4. ja pašvaldība maksā reģionālam laikrakstam par savu informāciju, tad to arī pārmet….. Pārmet, ka laikraksts ir nopirkts…. Ja vieni valsts uzņēmumi slēdz reklāmas līgumus ar kādu medijiem, tad pārmet, ka tā ir korupcija, sab.viedokļa ietekmēšana, ja to dara citi, Rīdzenē nepieminēti valsts uzņēmumi- tad labi….Tad varbūt nozarei pašai savā starpā vienoties par spēles noteikumiem un ar savu priekšlikumu iet pie parlamenta…

  5. feodāļi pašvaldībās Atbildēt

    Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektoram Guntarm Līcim ir taisnība. Pašvaldības izdevumi tiek apmaksāti no pašvaldības kases un tas rada negodīgu konkurenci. Un te nav runa par pašvaldības vai privāto izdevumu kvalitāti. Pašvaldībās strādā labāki vietējo un pasaules ziņu paudēji ? Ha, ha. Vispār tas sāk atgādina Putina Krieviju, kur valsts un pašvaldības slavē tikai sevi un par iedzīvotājiem iekasēto naudu. Neizbrīna ka tieši Saskaņa līdzinās kārtībai Krievijā, jo “ābols no ābeles tālu nekrīt”.

  6. Lasītāji ir gudri un par tukšu papīru nemaksās kosmisku cenu!

  7. Gribētos zināt, vai maz pats šis preses izdevējs lasa sava vadītā uzņēmuma laikrakstu. Ja tajā ieskatītos kārtīgi, tad saprastu, ka par naudu pirkt to, kas tiek piedāvāts, cilvēks varētu negribēt. Ja strādāts tiek bez radošuma, šad tad pārrakstot internetu, turklāt regulāri pieļaujot stilistiskas un gramatiskas kļūdas, tad par to maksāt negribu. Arī tad ne, ja gandrīz katrā avīzes numurā jāierauga novada mēra foto (tāda kā nodeva pašvaldībai?).

  8. Ko sauc par NEATKARĪGU PRESI? “Neatkarīgo”? “Dienu”? Smiekli nāk…

  9. Lai Līča kungs paskatās daudzmaz kritiski uz savu avīzi. Vizuālais tēls, saturs, cena. Cik mājsaimniecības pasūta šo visādā ziņā pelēko avīzi? Pati redakcijas māja ar savu izskatu jau arī nekādu godu pilsētai nedara…

  10. Jātaisa augšā aptauja ar jautājumu, vai cilvēki grib maizi par brīvu. Ja grib, tad, varbūt pašvaldībām jānodrošina. Jābliež augšā ceptuve.

  11. Un kāpēc es, blusu tirgotājs nevaru iespiest savu oficiāli reģistrētu avīzi un ar blusainu suņu reklāmām – pārdodu blusas un arī bluspulverus…? Tās avizes tikai 3 A pietuvinātiem? Ko blusu tirgotāji?

  12. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  13. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    kas arī bija jāpierāda.

  14. Maksas informācijas sniedzēji caur avīzēm jau ir uzvarējuši Rīgā un nekas labs tas nav, jo vairumam iedzīvotāju nav informācijas, kas notiek vai notiks Rīgā. Rezultātā pašvaldība finansē kādus masu pasākumus, bet cilvēki, kuriem tas būtu interesanti vienkārši neatnāk, jo nav informēti tāpēc ka nav saņēmuši par to informāciju. Pat tie, kuriem ir piejamas avīzes un internets, bieži informācijas lavīnā nepamana to, kas viņiem būtu svarīgs. Tāpēc pašvaldību bezmaksas informācijas izdevumiem vajadzētu būt visās pašvaldībās.

  15. Pašvaldības eksistē tikai tādēļ, lai finansētu “Centru”. Laiks jau ir to saprast.

  16. Kam tie ,,sūda,, horoskopi ir vajadzīgi? un visādas negācijas… Būtu kultūras notikumus vairāk publicējuši.

  17. Un kur ir problēma. Ja privātais būs kvalitatīvs, to pirks. Bet privātais taču grib monopolu, strādāt tendenciozi un daudz naudas.

  18. , kāda daļa ko publicē pašvaldības avīzes, viņš grib monopolu lai tikai viņi varētu publicēt reklāmas! cīnītājs par tiesībām, bet īstenībā lielo preses izdevumu lobētājs!

  19. Politiķi nav vispār gatavi ierobežot pašvaldību feodālo patvaļu

  20. Kur te demokrātija ? Licis grib uzspiest savu viedokli ?Pasvaldibu izdevumiem but !

  21. kāpēc iedzīvotājiem kaut ko uzspiest. Kāpēc valdībai jāpalīdz ar likumu noturēties tukšiem laikrakstiem, kuri tikai ķengājas. Arī avīzēs ir “vienas puses “politika.

  22. Zurnalisti varēja labāk domāt kā uzlabot kvalitāti ! Rieblas lasit tos tukšos papīreļus

  23. Es kā iedzīvotājs grab lasit pašvaldibas laikrastu nevis visādus IR uc Bauskas drives u tl mugres par oligarhiem un citas mullidas Pie tam par naudu

  24. Protams, mazās pašvaldības ir nieks, salīdzinot ar Rīgas un Ventspils pašvaldībām (patvaldībām) dotajām iespējām. Viņu vadītāji, protams, spēj “pārliecināt” komisijas deputātus strādāt viņu interesēs.

  25. Protams, mazās pašvaldības ir nieks, salīdzinot ar Rīgas un Ventspils pašvaldībām (patvaldībām) dotajām iespējām. Viņu vadītāji, protams, spēj “pārliecināt” komisijas deputātus strādāt viņu interesēs.

  26. Kāpēc gan pašvaldība nevarētu likt savā avīzē arī savu iedzīvotāju sludinājumus,jo tie ir tomēr specifiski katras pašvaldības teritorijai,ir arī kaut kāda naudiņa pašvaldības budžetā,galīgi nesaprotu pretenzijas,,

  27. avizes agonē jo cena ir neadekvāti liela pret cilvēku ienākmiem plus vel nu ari kvalitāte ir problemātiska. un ja vel lielu daļu informācijas sniedz pašvaldibu izdevumi ko vel ari par velti dod, tad gribetāju pirkt dārgu avīzi paliek pavisam maz. ir jau šis tas ko nevar izlasit pašvaldibu izdevumos, bet nu tto var darbā palasit vai no kaimiņa kad paņem, tā nav aktuālā informācija kas otrā dienā jau novecojusi….. tā ka ierobežojošu likumu vietā medijiem jādomā citi risinājumi

    • Nu izlasi ko uzrakstiji un padomā. Tu jau pats uzrakstiji kapēc jāpieņem tas likums. Bet izskatās, ka nesaprati, ko uzrakstīji.

Draugiem Facebook Twitter Google+