Ekonomika
Īpašums

Preses nama apkārtnē Rīgā plāno uzbūvēt vēl vairākas augstceltnes 0


Pārdaugava Rīgā – Preses nams (foto – vidū).
Pārdaugava Rīgā – Preses nams (foto – vidū).
Foto: LETA/Evija Trifanova

Rīgā, teritorijā ap Balasta dambī esošo Preses namu, tuvāko desmit gadu laikā plānots uzbūvēt vēl vairākas augstceltnes, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas pilsētas arhitektu kolēģijas sēdē.

Kolēģijas pārstāvji tika iepazīstināti ar detālplānojumu, kura izstrādi pasūtījis fonds “Lords LB Asset Management”, kas tuvāko gadu laikā paredz attīstīt Preses nama apkaimē esošo teritoriju.

Detālplānojuma izstrādātāji ir SIA “Grupa93”, bet apbūves koncepta autori – SIA “Arhis Arhitekti”, kuru pārstāvis Andris Kronbergs klātesošajiem pastāstīja, ka pirmo plānojuma posmu paredzēts īstenot līdz 2022.gada beigām, kad Preses namā plānots atvērt “IHG” grupas zīmola “Holiday Inn” viesnīcu.

Līdz ar Preses nama ēkas pārbūvi, teritorijas pirmajā attīstības kārtā paredzēts pārbūvēt arī tipogrāfijas ēku, tās pirmajā stāvā izvietojot plašu ēdināšanas zonu.

Savukārt uz tipogrāfijas jumta plānots izveidotas aktīvās atpūtas un sporta laukumu.

Krišjāņa Valdemāra ielas pusē plānots uzbūvēt A klases biroju ēku. Šī ēka plānota 14.stāvu augstumā. “Sākot strādāt pie koncepcijas, sapratām, ka vajag izveidot šajā kompleksā ieejas laukumu – vietu, kur no pilsētas puses tiek izveidots piekļuves punkts, transporta tīkla punkts,” stāstīja Kronbergs, norādot, ka arī šīs teritorijas izveidi paredz pirmais posms.

“Arhis Arhitekti” izstrādātā apbūves koncepcija paredz izveidot arī darījumu centru ar biroju ēkām un kvalitatīvu publisko ārtelpu, kur primāri tiks izveidotas zaļās zonas un atpūtas vietas, kas paredzētas gājējiem un velosipēdistiem. Tostarp, sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, paredzēta arī Zunda kanālmalas labiekārtošana – zaļās zonas, krastmalas, laivu piestātnes un citu iedzīvotājiem pieejamu objektu izveide.

Detālplānojuma risinājumi paredz ielu sarkano līniju precizēšanu, lai nodrošinātu nepieciešamo ēku izbūvi.

Tas paredz arī savienojuma izveidi starp Āzenes līci un Zunda kanālu, primāri to paredzot gājēju un velobraucēju plūsmai.

Detālplānojums precizē arī atļautās apbūves augstumu gar Krišjāņa Valdemāra ielu, paredzot, ka tur varēs celt ēkas līdz 14 stāvu augstumam, bet teritorijā pie Balasta dambja – ēkas augstumā no 24 līdz 26 stāviem.

Arhitekti norādīja, ka jau 2010.gadā, izstrādājot Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas pilsētvides veidošanas noteikumus, šis “augstbūvju puduris” Ķīpsalas dienvidu daļā tika paredzēts. Tāpat tika uzsvērts, ka šāda tipa apbūve “loģiski pasvītro esošā Rīgas vēsturiskā centra un tā jaunā paplašinājuma atrašanās vietu” un, ka “te ir vieta mūsdienīgas un kvalitatīvas arhitektūras ienākšanai pilsētā”.

Transporta organizācijas risinājumi primāri balstīti idejā par transporta plūsmas samazināšanos pilsētas centrā, orientējoties uz gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstību. Detālplānojumā izvērtēta arī pilsētas attīstības plānos paredzētā tramvaja līnijas izbūve pa Balasta dambi uz Ķīpsalu, kas, īstenojot plānoto būvniecību, varētu kļūt vēl jo aktuālāka. Arhitekti norādīja, ka patlaban gan vēl grūti prognozēt tramvaja līnijas izbūves laiku, ņemot vērā nepieciešamos Krišjāņa Valdemāra ielas pārbūves darbus.

Izstrādāto detālplānojumu paredzēts apstiprināt līdz šī gada beigām, lai jau nākamgad varētu aktīvi uzsākt ēku projektēšanas darbus.

Kā norādīja arhitekti, no iesaistīto institūciju puses teritorijas attīstības koncepts tiek vērtēts visnotaļ pozitīvi, taču patlaban risinājumi vēl tiekot precizēti un saskaņoti ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi.

Visu detālplānojumā iekļauto namu un objektu izbūvi plānots realizēt līdz 2030.gadam.

Kā aģentūrai LETA sacīja Rīgas galvenais arhitekts Gvido Princis, kolēģija attīstītāja ieceres kopumā vērtē pozitīvi. “Mēs redzam, ka šis fonds ir nopietns attīstītājs ar nopietnām ambīcijām un mēs novērtējam, ka līdz ar šiem projektiem pilsētas seja atjaunosies un uzlabosies. Tur nākotnē parādīsies iespējas, kas varētu būt saistošas ne tikai Ķīpsalas, bet visas Rīgas iedzīvotājiem,” sacīja Princis.

Kolēģijas pārstāvji sevišķi atzinīgi vērtē tipogrāfijas ēkas pārbūves ieceri un publiskā laukuma izveidi. “Jācer, ka strādājot pie detalizētākas ieceres izstrādes, sabiedrībai pieejamie objekti nekur nepazudīs un tie arī dizainiski un arhitektoniski izskatīsies labi. Svarīgi, lai šī vieta nerada tādu noslēgtības iespaidu, bet gan, lai būtu pieejama ikvienam,” teica arhitekts, norādot, ka arī turpmāk rūpīgi sekos līdzi attīstītāja iecerēm.

Kā ziņots, kādreizējā Preses nama ēkā Rīgā, Balasta dambī pirmo starptautiskās ķēdes “Holiday Inn” viesnīcu Latvijā plānots atvērt 2022.gada septembrī.

Blakus Vanšu tiltam esošo 5,8 hektāru gruntsgabalu “Lords LB Asset Management” fonds “Lords LB Special Fund V” 2017.gada vasarā iegādājās kopā ar visām uz tā esošajām ēkām – kādreizējo Preses namu un tipogrāfiju. Gruntsgabala attīstības koncepcijā paredzēja, ka šajā vietā tiks izveidots Rīgas centrālais biznesa rajons. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam uz gruntsgabala atļauts būvēt par 100 000 kvadrātmetriem lielākus komerciālos nekustamā īpašuma objektus.

“Lords LB Special Fund V” izveidots ieguldījumu veikšanai nekustamā īpašuma projektos Latvijā. Tā mērķa apmērs ir 20 miljoni eiro, maksimālais – 40 miljoni eiro.

Fonds darbosies vismaz astoņus gadus un Preses nama projekta attīstībā vairākos etapos ieguldīs vairāk nekā 200 miljonus eiro.

“Lords LB Special Fund V” fondā ieguldījumus veikuši 24 investori no Lietuvas un Skandināvijas valstīm. Tostarp investīciju uzņēmumi, ģimenes uzņēmumi, veiksmīgi uzņēmēji un privāti ieguldītāji ar lieliem ienākumiem. Bija plānots, ka pirmajā līdzekļu piesaistīšanas etapā tiks ieguldīti 22 miljoni eiro.

Saistītie raksti

“Lords LB Asset Management” ir Lietuvas Bankas licencēta investīciju pārvaldes sabiedrība, kas no 2008.gada sniedz pakalpojumus uzņēmumiem un privātiem investoriem.

Pērn oktobrī “Lords LB Asset Management” bijušā Preses nama ēkas ar gruntsgabalu projekta attīstībai izveidoja sešu cilvēku starptautisku uzraudzības padomi, kurā darbojas kādreizējā AS “Swedbank” vadītāja Ingrīda Blūma un kuru vada investors un kādreizējais Ukrainas ekonomikas ministrs Aivars Abromavičs.

LA.lv