×
Mobilā versija
+10.6°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
9. janvāris, 2018
Drukāt

Pret ātro palīdzību – ar dūrēm un stikla lauskām (17)

Ilustratīvs attēls. Foto - Timurs SubhankulovsIlustratīvs attēls. Foto - Timurs Subhankulovs

Ātrās palīdzības brigādēm ir zināmas vietas, kur nedrīkst braukt izsaukumā, nepieaicinot policiju. Tomēr bieži draudīgas situācijas nav iespējams paredzēt.

Policija joprojām nav aizturējusi personu, kas uzbruka NMPD autovadītājam un ārstam pirms vairāk nekā divām nedēļām.

Aizvadītajā gadā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes ir cietušas desmit izsaukumos, informēja NMPD komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša. Mediķiem ne tikai draudēts, bet viņi arī piekauti, sniedzot palīdzību cilvēkiem, kuri bijuši alkohola un narkotisko vielu reibumā, kā arī psihiski slimām personām.

Ātrās palīdzības autovadītājs Aivars (redakcijai uzvārds zināms) nupat atgriezies mājās no P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, kur viņam veikta deguna operācija pēc pārciesta uzbrukuma gada nogalē, kurš beidzies arī ar smadzeņu satricinājumu. Cietis arī viņa kolēģis ārsts – stažieris Mārtiņš (redakcijai uzvārds zināms), viņš gan ticis galā saviem spēkiem un jau pirms šā incidenta bija uzrakstījis atlūgumu, un vairs NMPD nestrādā.

“Braucot no izsaukuma, pēkšņi uz Dzelzavas ielas Rīgā izskrēja divi piedzērušies vīrieši. Viens māja mums, lai apstājamies, un, kad to izdarījām, viens no viņiem pavēlēja, lai mēs to otru dzērušo aizvedam uz mājām. Kad atteicāmies to darīt, dzērušais meta transportlīdzekļa salonā stikla glāzi un trāpīja NMPD brigādes ārstam pa galvu. Savukārt man tika pārlauzts deguns, un guvu smadzeņu satricinājumu, kad alkohola apreibinātā persona, cērtot ciet manā priekšā durvis, trāpīja pa seju. Jāteic, ka dzērušais nebija nekāds bezpajumtnieks, bet gan normāls vidusmēra cilvēks, kurš dzerdams gaidīja jauno gadu,” pastāstīja cietušais autovadītājs, kurš darba laikā piedzīvojis vairākas dzīvību apdraudošas situācijas. Aivars uzskata, ka NMP dienestam vajadzētu slēgt līgumu ar kādu apsardzes firmu, jo to darbinieki spējot reaģēt daudz operatīvāk nekā policija, kura pēc trauksmes izziņošanas ierodas pusstundas vai pat ilgākā laikā, kamēr apsardzes firmas rīkojoties daudz operatīvāk.

Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska informēja, ka pēc uzbrukuma brigādei sākta administratīvā lietvedība pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. panta – par sīko huligānismu un pēc 167.² panta – par maznozīmīgu miesas bojājumu tīšu nodarīšanu. Vai deguna lūzums, kurš tiek ārstēts ar vairāk nekā divu stundu operāciju, uzskatāms par maznozīmīgu bojājumu? Valsts policijas pārstāve skaidroja, ka patlaban tiekot veikta ekspertīze, kura parādīs miesas bojājuma pakāpi un tikai pēc tam lemšot par kriminālprocesa sākšanu. Bet miesas bojājumu nodarītājs vairāk nekā divu nedēļu laikā tā arī nav aizturēts. Tiesa, policija pieprasījusi video no NMP dienesta, jo visās ātrās palīdzības mašīnās ir kameras, kas fiksē salonā notiekošo, kā arī to, kas notiek ārpus tā, bet nekas vairāk tā arī nav izdarīts.

Savukārt nu jau bijušais ārsts – stažieris Mārtiņš saka: “Kad stājos darbā, zināju, ka izsaukumos var sagaidīt jebkas – bezpajumtnieki, pacienti dažādu apreibinošo vielu iespaidā, neganti mājdzīvnieki… Tā ir mūsu ikdiena. Tāpēc piekrītu tiem NMPD mediķiem, kuri uzskata, ka būtu nepieciešama dzīvības apdrošināšana, jo teorētiski, braucot izsaukumā pie svešiem cilvēkiem, var notikt jebkas. Bet to pašu jau var teikt, piemēram, par jebkāda veida kurjeriem un pastniekiem.”

Arī NMPD brigādes anesteziologs-reanimatologs Viktors Gorovenko 15 darba gados piedzīvojis gan fiziskus uzbrukumus, gan arī draudus, un viņš atzina, ka jau pirms ierašanās izsaukuma vietā ļoti svarīgi esot izvērtēt riskus. “Nereti jau kaimiņi vai piederīgie dod mājienu, ka vajadzētu pieaicināt policiju, pirms dodamies uz izsaukuma adresi. Tad caur operatīvās vadības centru izsludinām trauksmi, un tiek izsaukta policija,” pastāstīja ātrās palīdzības dakteris, kuram gan neesot negatīvas pieredzes ar policistiem, jo viņi parasti atbraucot laikā.

Salīdzinājumā ar ugunsdzēsēju un glābšanas dienesta darbiniekiem ātrās palīdzības mediķu nodrošinājuma pakete, ja gadījumā ir cietusi viņu veselība, ir daudz trūcīgāka. Pirmie saņem visu ārstēšanu, kas paredzēta valsts programmā, no valsts naudas maka, arī rehabilitāciju un pat zobārsta un zobu higiēnista pakalpojumus. Autovadītājs Aivars pastāstīja, ka par operāciju viņam nebija jāmaksā, bet, ja būs nepieciešama tālāka ārstēšana vai rehabilitācija, tad cietušais būs atbrīvots no pacienta iemaksām un līdzmaksājumiem, bet neviens šo palīdzību nesniegs ārpus rindas, kura var būt mēnesi un ilgāk. Rehabilitācija ir uz paša pleciem. NMPD mediķiem un autovadītājiem piemaksā par darbu riskantos apstākļos, bet šīs piemaksas ir nelielas. Piemēram, trešās jeb augstākās kategorijas sertificētam ārsta palīgam, kura darba slodze ir ļoti intensīva, stundā maksā 4,44 eiro un par risku piemaksā 25% no šīs naudas summas.

Rīgas reģionālā centra arodbiedrības pārstāvis Rafaels Ciekurs pastāstīja, ka NMPD darbiniekiem un mediķiem, kas ir arodbiedrībā, gūstot darba traumu vai ciešot citā nelaimes gadījumā, esot tiesības pieprasīt vienreizēju pabalstu ārstēšanai – 150 eiro. Nepieciešamības gadījumā pabalsts varot būt arī lielāks. Zinot, ka ārstēšanās vienmēr maksā pamatīgas naudas summas, pabalsts ir simbolisks.

Jautājums par nopietnākām sociālajām garantijām NMPD mediķiem un operatīvo transportlīdzekļu vadītājiem pašu darbinieku vidū uzvirmo ik pa laikam. Šis jautājums jāpatur atvērts un jārod kāds risinājums, jo darbiniekiem par to ir interese, secina NMPD Zemgales reģionālā centra vadītājs Roberts Fūrmanis.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Pacelt rokas pret tiem ,kas viņus glābj,to spējīgi tikai no 90 gadu izdzimteņiem,nu jau viņu izdzimteņi.
    Tautībai laikam nav nozīmes,ebrejs,krievs,apsaldētajiem nav tautības

  2. …un tajā pašā laikā,šie paši ātrās palīdzības darbinieki(ne visi,bet ir daži indivīdi) pret cietušajiem izturas augstprātīgi,it kā būtu atbraukuši uz lopu fermu…to no savas pieredzes,tamdēļ cenšos viņus lieki netraucēt!

  3. Nevajag arstet tadus,kuri negrib,ka vinus arste.

  4. vai tad normāls vidusmēra cilvēks Latvijā ir tas , kas piedzēries met mediķiem ar glāzītēm ?

  5. vēlētos, lai ĀMP darbinieki pielietotu elektrošoku vai tiktu apmācīti fiziski sevi aizstāvēt pret riebīgajiem dzērājiem!? Nekad personīgi man nav bijis bail no šiem tipiem kā arī no vīriešiem, kuri uzrunā vai kā citādi vēlas iepazīties. Brāļi man iemācīja skatīties, vērot pretējā dzimuma roku kustības, apmācīja 5 nepieciešamo paņēmienu pielietojumu. Bija ĻOTI sāpīgi, bet VISU IZTURĒJU – tas manai aizsardzībai un aizstāvībai. Vienu reizi mūžā studējot Rīgā, vajadzēja apgūtās iemaņas pielietot. IZDEVĀS ļoti labi! PALDIES BRĀLĪŠIEM!

  6. tā ir, tur pilns ar dzīvniekiem

  7. Cik degradētiem cilvēkiem jābūt, lai ko tādu darītu.
    Vienkārši Purvciemā mītošie Latvijas “glābēji” tā arī nav savā tēvzemē kultivētos paradumus atmetuši.
    Braucot garām CT nākas novērot, kā dakteriem, kuri gadiem mācījušies. lai kļūtu par ārstiem, savas zināšanas jāizmanto apdzērušos krievu apkalpošanai.

    • Mjā, vienam otram arī tādos rakstos kā šis, gribas iepīt politiku un nepatiku pret krieviem, varētu domāt, ka starp latviešiem nav dzērāju, cien. Sarmas k-dze, Jūs rūgti maldāties!

    • Varat nešaubīties, ka pietiek arī ar piedzērušo latviešu, romu tautiešu “apkalpošanu”. Un apkalpo jau veikalā, kafejnīcā utt. Mediķi sniedz medicīnisko palīdzību.

    • Vatds purvuciems jau daudz ko nozime. Kads kontingents tur salidushi.

  8. Juristi varētu padalīties domām, bet man domāt, ka pēc esošā apraksta kvalifikācijai vajadzētu būt pēc KL 231.panta 2.d. ar normālu sankciju. Cien.policistiem taču nav grūti iepazīties ar AT izstrādātajām rekomendācijām huligānisma precīzā kvalificēšanā.

    • Medikus neviens neaizstav. Tadel ari ir visatlautiba. Ka jus domajat ka pec shi incidenta tika kas dariits??? Ne. Pilnigi nekas. Taa ka medikis paliek neaizsargats un tai pat laika var kakaat virsu. Ari valdibai uzdirst. Galvenais lai pasargaa vinu sirdis kad taas klopet.

  9. Kādiem pī jābūt, lai uzbruktu ātrajai palīdzībai. Kaut gan, te īsti laikam uzbrukums nebija. Vismaz ne ierastajā nozīmē. Dusmās meta glāzi un cirta durvis ciet. It kā nemetās ar dūrēm virsū. Bet piekrītu, ka šiem ātrās medicīnas palīdzības dienesta darbiniekiem jānodrošina lielāka aizsardzības iespēja. Kaut vai elektrošokus izdala un dod tiesības patiešām kaut kā spēcīgi nodarīt miesas bojājumus. Kā policistiem.

  10. Skolās dežūrē policisti un tomēr gadās ka iereibis skolnieks pamanās piekaut policistu,ko novēro jūsmojošu vienaudžu pūlis. VID iesaka aplokšņu algu izmaksātāju atmaskošanai algot privātdetektīvus.
    Tagad apsardzes firmām būs jānorīko savi kaujinieki par miesas sargiem ātrās palīdzības ekipāžām.
    Kāds gaidāms nākošais jaunievedums normālas sabiedrības funkcionēšanas nodrošināšanai? Vai ar bezizmēra demokrātijas metodēm tas ir izdarāms?

  11. Risinājums viens – AP mediķiem darbā iziet tikai policista apsardzē un vai AP mediķus pielidzināt valsts amatpersonām un tad jau uzbrukums amatperonai pildod dienesta pienākumus – tāda lietu kārtība jau nepatiks VIP amatvīriem ar 3 A priekšāgalā – uzdevums :valsts ir jādiskreditē un tas veiksmīgi tiek turpināts…
    Man teiks 3 A nav amatvīri – bet kuri tad izraugās pat prezidentus – vismaz pēdējos trīs un sev veiksmīgi pēc principa – jāvēl pēdējie kretīni…

Draugiem Facebook Twitter Google+