Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. maijs, 2012
Drukāt

Pret čehiem tradicionāli sīvi, tomēr zaudējums. Kāpēc tā notika?

Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā sīvā cīņā ar 1:3 zaudēja Čehijai. Desmito reizi vienpadsmit savstarpējās spēlēs.

Tikai viens mačs zaudēts ar vairāk nekā divu vārtu pārsvaru – 2010. gada olimpisko spēļu grupas turnīrā Vankūverā (2:5). Allaž pret čehiem ir sīvas cīņas, tomēr galaiznākumā zaudējums. Kāpēc tā? Piedāvājam izlases Oskaru – Bārtuļa un Cibuļka, kuri spēlē vienā aizsargu pārī, viedokļus.

Oskars Bārtulis: “Pieļāvām dažas mazas kļūdas, pretiniekiem ir pāris spēlētāji, kurus varam pieskaitīt pasaules labākajiem. Ja iedod iespēju, viņi māk iemest golus. Bet arī mums bija momenti, vairākumā varējām iemest. Šoreiz nepaveicās. Mēs cīnījāmies kā komanda, bloķējām daudz metienu. Pirmie iemetām golu, redzējām, ka varam spēlēt. Kāpēc bija tik daudz emociju? Čehiem nepatīk, ja iesit vai kaut ko izdara, viņi sāk trakot, noraidās. Jā, mēs viņus provocējām un tādā veidā izsitām pāris spēlētājus.”

Oskars Cibuļskis: “Visas komandas Stokholmā ir ņemamas. Ja mēs 60 minūtes spēlējam pilnā ātrumā, koncentrējamies un nepieļaujam kļūdas, tad varam uzvarēt. Šodien pieļāvām pāris kļūdas un čehi mūs sodīja. Uz spēles beigām, protams, nāk nogurums, bet tāpat ir arī pretiniekiem. Tas nevar būt attaisnojums. Emocionāla spēle bija tāpēc, ka mēs ļoti gribējām uzvarēt. Abas komandas bija agresīvi noskaņotas un – tāds ir hokejs. Kāpēc es beigās nopelnīju noraidījumu? Aiz borta izmeta ripu, centos tikt tālāk, mani pagrūda un es tīšu vai netīši viņam iedūru. Neko darīt – tiesnesis uzskatīja, ka ir divas minūtes. Tas noteikti nebija sarūgtinājuma dēļ. Tās ir kļūdas, vajadzēja kaut ko darīt citādāk un noraidījuma nebūtu. Grūti pateikt, ko par to teiks Nolans. Skatīsimies video un nalizēsim kļūdas.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+