Pret cūku mēri gar robežu plāno sliet žogu 0
Lai ierobežotu bīstamā Āfrikas cūku mēra izplatību no Krievijas un Baltkrievijas, nodomāts būvēt žogu uz robežām visā garumā gar Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ārējām robežām. Norobežosies tikai tad, ja būvniecību apmaksās ES un visā garumā .
“Vēl neviens nekādu žogu neceļ,” uzkurināto ažiotāžu un dažādās versijas par sētas lielumu apklusina Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis. Viņš 29.jūlijā Viļņā piedalījās Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas veterinārijas dienestu vadītāju kopīgā sanāksmē par šo problēmu.
“Žoga izveide bija Lietuvas piedāvājums pārējām robežvalstīm, kuru tās konceptuāli atbalstīja, bet ar nosacījumu, ka šāds žogs tiek būvēts gar visu ES ārējo robežu un ka šāds žogs tiek būvēts par ES līdzekļiem, jo tas pasargātu visu ES teritoriju pret ļoti bīstamu slimību – Āfrikas cūku mēri, pret kuru nav vakcīnas. Vienīgais slimības ierobežošanas veids ir dzīvnieku pārvietošanās ierobežošana ar žogu. Citu veidu nav!” “LA” apliecina Balodis.
Iepazīstoties ar pieredzi, kā citur pasaulē ar žogu pasargā laukus no mežacūkām, atradu divus veidus. Pirmais ir parastais žogs. Tomēr tam jābūt gana augstam – pusotru metru sabaidīta mežacūka varot pārvarēt, tāpēc iesakāms 1,80 m augsts, apliecina labākās prakses atzinumi par Angliju un Velsu “Wild Boar: Fencing”, ko apkopojusi “The Deer Initiative”. Turklāt labi būtu daļu žoga 20 – 30 cm ierakt zemē, lai mežacūkas nevarētu parakties zem tā.
Otrs – elektriskais žogs, bet mežacūkām dubultais, pirmais zemāks, otrs – augstāks, ko plašāk izmanto amerikāņi. Tāds barojas no saules baterijām. Britu pieredze saka, ka ieskrējušos mežacūku elektriska stieple vien varot neapturēt. Ideālais žogs – ja metāla stiepļu žogam 30 cm augstumā iepin vienu elektrisko vadu.
Kādu žogu ierosinājuši lietuvieši? “Šajā gadījumā ir runa par žogu, kādu Eiropā izmanto gar autoceļiem,” precizē Māris Balodis. Tāds ir redzams “Via Baltica” ceļa malā, bet puse no tā vai nu dzīvnieku, vai mežstrādnieku vai ceļmalas pačurātāju dēļ jau sagāzusies. Protams, ka uz robežas tie pēdējie divi netiktu klāt.
“Lietuvas pusē izmaksas varētu būt vismaz desmit miljoni eiro, arī pie mums – ne mazāk. Ņemot vērā, ka slimība ir ļoti bīstama, izmaksas tiks lūgta segt Eiropas Komisija,” vēsta PVD ģenerāldirektors. Attiecīgu prasību jau patlaban kā ES prezidējošā valsts gatavo Lietuva.
Kaut arī žogs ir dārgs pasākums, tomēr PVD vadītāji Viļņā atzinuši, ka arī cūku izkaušana inficēšanās gadījumā valstīm nestu milzu zaudējumus, jo būtu ne tikai cūku turētājiem jākompensē cūku izkaušana, bet arī turpmāk finansiāli šīs saimniecības jāatbalsta.
Turklāt tas neizslēgtu iespēju, ka cūkas tiek turētas nelegāli, kā to pārliecinājāmies klasiskā cūku mēra gadījumā Latgales pierobežā.
Māris Balodis atzīst, ka juridiskie jautājumi (starpvalstu vienošanās, zemju piederība), kā arī iepirkuma procedūra paņems pietiekami ilgu laiku. Pat ja Eiropas Komisija piešķirs līdzekļus, viņš neņemas prognozēt, kad būtu iespējams uzsākt žoga būvniecību. Mazticams, ka šogad.
Iespējamais žogs ir tikai viens no pasākumiem, ar kura palīdzību var ierobežot bīstamā Āfrikas cūku mēra izplatību no Krievijas un Baltkrievijas. Otrs profilakses pasākums ir pasažieru bagāžas pārbaude, kas jau tiek veikta. Nedēļas laikā robežkontroles punktos, caur kuriem ieceļoja personas no Baltkrievijas, pārbaudīta vairāk nekā 11 tūkstošu privātpersonu bagāža, no kuras iznīcināšanai nodoti vairāk nekā 283 kg gaļas produktu.
Lai nebūtu ar rokām un acīm jāpārbauda katra soma, PVD lūgs finansējumu valdībai speciālu suņu iegādei, kas inspektoriem palīdzēs atklāt neatļautās gaļas produkcijas klātbūtni bagāžā.
“Trešais profilakses pasākums – tā dēvēto buferzonu izveide gar robežām, kur tiks aizliegts turēt cūkas. Šeit gan ir nelielas domstarpības, jo lietuvieši vēlas noteikt 10 kilometru zonu gar robežu, mēs tam nepiekrītam. Latvijas pieredze ar klasisko cūku mēri rāda, ka šāda zona sekmē nelegālu cūku turēšanu, līdz ar to vēlāk būs ļoti grūti izsekot, kurās sētās cūkas vispār ir turētas,” atzina Balodis.
Šodien Latvijas PVD iesniedz Eiropas Komisijai rīcības plānu, kurā aprakstīti citi pretpasākumi, kas tiek vai vēl tiks veikti, kam tiek prasīts līdzfinansējums. Piemēram, transportlīdzekļu dezinfekcijai, monitoringam gan mājas, gan mežacūkām, informatīvajai kampaņai.
Fakti Āfrikas cūku mēris jūnijā tika konstatēts Baltkrievijā – Grodņas un Vitebskas apgabalā, bet pērn – arī vairākos Krievijas reģionos, apmēram 100 km no robežas. Āfrikas cūku mēra vīruss ir ļoti izturīgs. Gaļā pie +4 °C vīruss saglabājas 150 dienas, sausā sālītā šķiņķī – 140 dienas, bet saldētā gaļā daudzus gadus. Pret šo slimību nav izstrādāta vakcīna, tāpēc ne mājas, ne mežacūku vakcinācija nav iespējama. |
