Pret dezinformāciju – ar vēsu prātu 7
“Jāaudzina kritiska sabiedrība un jāatrod veids, kā uzlabot informatīvo darbu, ko veic valsts. Tas nepieciešams, lai mēs neuzkāptu uz viltus ziņu grābekļa, bet būtu objektīvi, un arī mediji prastu objektīvi izskaidrot to, kas notiek Latvijā vai ārpus tās,” tā trešdien Rīgas pilī, atklājot semināru “Latvijas drošība 21. gadsimtā. Viltus ziņas kā sabiedrības viedokļa ietekmes instruments”, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Mūsdienās viltus ziņas plaši izmanto Krievija, lai dažādi šķeltu un vājinātu Rietumu sabiedrību. To akcentēja semināra galvenais viesis – Prāgas starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks un Krievijas politikas ilggadējs vērotājs Marks Galeoti. Viņš norādīja, ka Krievijai raksturīgs savus maldinošos vēstījumus izplatīt biežāk nevis kā klajas viltus ziņas, bet gan veikt viltus interpretācijas notikumiem.
“Piemēram, Itālijas auditorijai Krievija stāsta, ka ir bezjēdzīgi uz Baltijas valstīm sūtīt savas lidmašīnas un karavīrus, jo Itālija saskaras ar problēmām savās mājās, kas saistītas ar migrāciju. Tas ir mēģinājums diskusiju ievirzīt citā gultnē,” uzsvēra eksperts. Viņš norādīja, ka Putins pret Rietumiem pašlaik īsteno partizānu karadarbību, kurā par ieročiem tiek ņemti tādi līdzekļi kā dezinfomācija, koruptīvi darījumi, izlūkošanas aktivitātes un arī kriminālo struktūru iesaiste.
M. Galeoti teica, ka pret Putina Krievijas dezinformāciju vajadzētu izturēties ar veselīgu smieklu devu, uztvert to vēsāk, bet Rietumu sabiedrības pretdarbībai vajadzētu būt pārdomātai un tiešāk mērķētai.
Seminārā praktiskus piemērus Krievijas dezinformācijas stratēģijām sniedza arī “Latvijas Avīzes” politikas nodaļas vadītājs Māris Antonevičs. Viņš pasākuma viesiem demonstrēja Krievijas mediju izmantotos maldināšanas piemērus, par kuriem “LA” jau ir vēstījusi rakstos projekta “Atmaskots” ietvaros.
Datu drošības aspektu seminārā akcentēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, vēršot uzmanību, ka Krievijas dezinformācijas kampaņas ir tikai daļa no lielākas problēmas. “Piemēram, tehnoloģiju uzņēmums “Oracle” savācis datus par diviem miljardiem cilvēku. Dažādi uzņēmumi vāc datus, lai tos vēlāk pārdotu. No šiem datiem var uzzināt, kas jūs esat, ko domājat un secināt, kas jādara, lai jūs rīkotos vēlamajā virzienā. Datus izmanto mārketinga vajadzībām, bet tie nākotnē var tikt plašāk lietoti politiska un sociāla rakstura procesos,” teica J. Sārts.
