Latvijā
Politika

Pret Krievijas raķetēm – ar vēsu prātu 16


Krievijas raķešu šaušanas zonas Baltijas jūrā.
Krievijas Jūras spēki 4. – 6. aprīlī Baltijas jūrā, tajā skaitā virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi. Krievijas puse aicinājusi Latviju gaisa telpu 18 kilometru augstumā šajā zonā, kas ir aptuveni 40 kilometrus no Latvijas krasta līnijas. Arī Zviedrijas aviācijas dienests publicējis brīdinājumu civilajai aviācijai par Krievijas raķešu šaušanu Ka„ļingradas rajonā. Šaušanas zona iesniegšoties 18 km tālu neitrālajos ūdeņos Zviedrijas virzienā. Lidojumiem civilajai aviācijai tiks slēgti visi augstumi aptuveni līdz 20 km augstumam.
Krievijas raķešu šaušanas zonas Baltijas jūrā. Krievijas Jūras spēki 4. – 6. aprīlī Baltijas jūrā, tajā skaitā virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi. Krievijas puse aicinājusi Latviju gaisa telpu 18 kilometru augstumā šajā zonā, kas ir aptuveni 40 kilometrus no Latvijas krasta līnijas. Arī Zviedrijas aviācijas dienests publicējis brīdinājumu civilajai aviācijai par Krievijas raķešu šaušanu Ka„ļingradas rajonā. Šaušanas zona iesniegšoties 18 km tālu neitrālajos ūdeņos Zviedrijas virzienā. Lidojumiem civilajai aviācijai tiks slēgti visi augstumi aptuveni līdz 20 km augstumam.
Krievijas raķešu šaušanas zonas Baltijas jūrā. Krievijas Jūras spēki 4. – 6. aprīlī Baltijas jūrā, tajā skaitā virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi. Krievijas puse aicinājusi Latviju gaisa telpu 18 kilometru augstumā šajā zonā, kas ir aptuveni 40 kilometrus no Latvijas krasta līnijas. Arī Zviedrijas aviācijas dienests publicējis brīdinājumu civilajai aviācijai […]

“Latvijas iedzīvotājiem iesaku vēsi uztvert faktu, ka Latvijas ekonomiskajā zonā Krievija īstenos raķešu šaušanas mācības, jo mēs esam NATO un mums ir alianses garantijas,” uzsver NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Līdzīgi Krievijas darbības aicina uztvert arī citi “LA” aptaujātie eksperti. Raķešu šaušanas mācības Krievija paredzējusi no šodienas līdz piektdienai vairākās vietās Baltijas jūrā, tostarp Latvijas ekonomiskajā zonā. Tas liks mainīt lidojumu trajektorijas civilajām lidmašīnām. Tomēr starptautiskie jūrniecības likumi šādas aktivitātes neaizliedz.

Raķešu šaušanas mācības notiek tuvu – tikai apmēram 40 kilometrus no Latvijas rietumu krasta līnijas. Civilās aviācijas aģentūras vadītājs Māris Gorodcovs skaidro, ka iepriekš Krievijas puse esot pieteikusi citu mācību norises vietu. “Pēc pārrunām panācām, ka mācību vieta tiek mainīta, jo iepriekš iecerētajā atradās trīs būtisku gaisa transporta trašu krustpunkti,” piebilda M. Gorodcovs. Viņš skaidroja, ka mācības pieteiktas atbilstoši starptautiskajiem likumiem – septiņas dienas pirms to norises. “Mūsu pienākums bija norobežot gaisa satiksmi un ka mācību zonā neielido lidmašīnas,” skaidrot turpina M. Gorodcovs.

Trijās mācību vietās Baltijas jūrā Krievija esot norādījusi šaušanas augstumu – 18 kilometrus. Tas nozīmē, ka šajās zonās ielidošana lidmašīnām ir bīstama. Par to esot informētas iestādes, kuras atbild par civilās aviācijas drošību Eiropā, un aviokompānijas zina par nepieciešamību mest līkumu ap zonām, kur notiek Krievijas militārās aktivitātes. Pārējās divas atrodas Zviedrijas un Polijas ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās. M. Gorod­covs uzsver, ka aviokompānijām šādi militārie manevri var izmaksāt papildu laiku, degvielu un līdz ar to arī naudu.

Tikmēr militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš sarunā ar “LA” atgādina, ka Krievija nav izmantojusi starptautisko jūrniecības likumu tiesības rīkot mācības citās vietās. “Krievijai taču pieder iespējas veikt izmēģinājumus Atlantijas okeānā, kur neviens netraucē un var šaut, kur grib. Bet šeit izvēlētajās vietās ir gan blīva kuģu, gan gaisa satiksme, kas pašiem rīkotājiem rada papildu grūtības,” piebilda M. Vērdiņš. Viņš uzskata, ka Krievija ar mācību rīkošanu pārbaudīs savas pretgaisa aizsardzības spējas un var lietot šim nolūkam paredzētās raķetes, kuras izšauj no kuģiem, kā arī esot zināms par Krievijas lidmašīnu līdzdalību mācībās. Eksperts gan tās vērtē ne tik daudz kā militārās mācības, bet drīzāk kā asimetrisku Krievijas atbildes soli rietumvalstīm sakarā ar rietumvalstu neseno lēmumu izraidīt Krievijas diplomātus pēc bijušā dubultaģenta Sergeja Skripaļa indēšanas Britānijā. “Vienīgais, ko militāri šajā situācijā Krievija var iegūt, – zināšanas, kāda ir operacionālā vide, ja kādreiz būtu nepieciešams bloķēt NATO sabiedroto piekļuvi Baltijas valstīm,” skaidro M. Vērdiņš. Viņš šādus manevrus nesauc par bīstamiem, bet tās tādas būtu, ja tiktu iekļautas pērn notikušo Krievijas un Baltkrievijas mācību “Zapad-2017” programmā. “Latvijas NBS un Igaunijas NBS vajadzētu kopā pieteikt mācības akvatorijā pie Sanktpēterburgas – tā būtu atbilstoša atbildes reakcija,” komentēja M. Vērdiņš.

Bet kā Krievijas mācības uztvert Latvijas iedzīvotājiem? Eksperti iesaka pret tām izturēties vēsi. Mācību interpretācija lai paliek NATO militāro analītiķu ziņā. Krievija mācības rīko arī, lai izmantotu tās informatīvajā karā. “Krievija nodod vēstījumu, ka ir ievērojama militārā vara. Mērķis: radīt baiļu sajūtu kaimiņiem,” “LA” skaidroja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Viņš norādīja: jo mazāk Rietumos mācībām pievērsīsim uzmanību, jo labāk tādēļ, ka Krievijas mērķis ir ažiotāža rietumvalstu medijos. Bet otrs mērķis – mācībās demonstrēt saviem iedzīvotājiem “Krievijas varenību”.

 

Zviedru analītiķis: mērķis var būt uzmanības pievēršana

Plānojot raķešu šaušanas pārbaudi virs Baltijas jūras, Krievija, iespējams, cenšas pievērst uzmanību savam militārajam potenciālam un klātbūtnei vai varbūt tieši novērst uzmanību no kaut kā cita, uzskata Zviedrijas Aizsardzības pētījumu aģentūras drošības politikas analītiķis Fredriks Vesterlunds. “Neatkarīgi no tā, kas notiek, Krievija atkal piesaistījusi mūsu uzmanību un spējusi likt mums apspriest tās militāro potenciālu,” spriedis eksperts.

LA.lv