Latvijā
Sabiedrība

Tiesnese notic, ka pret miljoniem ķīlā ņemtas vien mazvērtīgas mašīnas 16


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Fotolia

Raidījums “Nekā personīga” izpētījis igauņu uzņēmēja Urmasa Pasta tiesvedību ar firmu “Gabriels”, kura pārstāvis Isārijs Finbergs par 300 tūkstošiem bija solījis nokārtot kāda zemesgabala Rīgā detālplānojuma maiņu, taču solīto neizdarīja.

Iepazīstoties ar starp abiem uzņēmumiem noslēgto hipotekāro līgumu, zemesgrāmatu tiesnesis nolēma, ka nauda no “Gabriela” jāpiedzen par labu igaunim. Taču “Gabriels” steidzās uz tiesu un lūdza ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu.

Lietā, kuru izlēma Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica, firmai “Gabriels” negaidot uzradās daudz aizdevēju, kuri ar saviem miljonu prasījumiem aizstājās igaunim priekšā. Prasītāji gan izskatījās šaubīgi. Kāda firma Finbergam it kā aizdevusi piecus miljonus, ķīlā paņemot vienīgi 2006. gada mašīnu “Renault Traffic”, kas nemaksā vairāk par 6500 eiro. Tomēr tiesnesei prasītāji neizskatījās fiktīvi. Viņa plānu apstiprināja.

Žurnāls “Ir” izpētījis, ka radniecīgai firmai tāpat paveicies ar tiesneses spriesto. SIA “Gabriels” un SIA “Biznesa centra “TOMO” ir saistītas kompānijas. Abas saista uzņēmējs Isārijs Finbergs. “Biznesa centram “TOMO” bija lielas saistības pret Krājbanku, taču tām ārpus tiesas tiesiskās aizsardzības procesā negaidīti priekš aizstājās kāds kreditors no Belizas. Pret astoņiem miljoniem latu jeb 11 miljoniem eiro dāsnais belizietis ķīlā bija paņēmis vienīgi 1955. gada automašīnu GAZ M20, kas tautā pazīstamu kā automašīna “Pobeda”. Arī šo lietu skatīja tiesnese Krēvica, un arī šajā reizē tiesnese nepārbaudīja kreditoru prasījumu īstumu. Abus viņas lēmumus atcēla Augstākā tiesa. Senators Kalvis Torgāns savā spriedumā ierakstīja, ka Krēvica vairākkārt pārkāpusi likumu.

Lai gan Augstākā tiesa vienreiz jau norādīja uz tiesneses kļūdām, pusgadu vēlāk tās no jauna tika pieļautas. Tomēr igauņu uzņēmēja prasība ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi palika nesadzirdēta. Tieslietu ministra vietā atteikumu parakstīja cita ministrijas amatpersona, motivējot, ka laikā, kad Krēvica lēmusi, neesot bijusi stabila tiesu prakse. LU profesors, bijušais Augstākās tiesas tiesnesis Kalvis Torgāns gan uzskata – atsaukties uz neesošu judikatūru izklausās nenopietni. “Te ir jau runa par godīgumu un, ka jāskata lietas pēc būtības. To jau nevar septiņreiz ierakstīt likumā, ka jāskata lieta pēc būtības. Ka nedrīkst mālēt tiesnesim kaut kādas acīmredzamas muļķības!” – pauž Torgāns.

Igauņu uzņēmējs 2014. gada novembrī vērsās KNAB, lai korupcijas apkarotāji izmeklē Krēvicas vadītās tiesas saikni ar uzņēmēju Isāriju Finbergu, jo bija saņēmuši signālu par 20 000 eiro lielu kukuli. Pēc četriem mēnešiem KNAB tā laika priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks atbildēja, ka nekādi fakti par iespējamām tiesnešu koruptīvām darbībām nav konstatēti.

Pati Iveta Krēvica intervijā žurnālam “Ir” noliedz, ka caur viņu būtu tikušas īstenotas jel kādas shēmas: “Kāpēc jūs domājat, ka tiesnesis ir tas, kurš apstiprina shēmas? Tas tā diezgan bargi skan.”

LA.lv